Ieva Tolmane. Publicitātes foto

Pēc iespējas plašāka testēšana ir palikusi kā galvenais solis, lai arī Latvijā varētu īstenot Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – līdz 2030.gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai.

Galvenais aicinājums šā gada Pasaules Hepatīta dienā 28.jūlijā būs – nepieciešams veikt testu katram, kurš ne reizi dzīvē nav pārbaudīts uz C hepatītu, norāda Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente, profesore Ieva Tolmane, kura ir arī Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja.

Neskatoties uz pēdējo gadu uzlabojumiem gan C hepatīta ārstēšanā, gan diagnostikā, Eiropas Savienības mērogā Latvija joprojām ir starp C hepatīta izplatības līderēm. Lai efektīvāk turpinātu infekcijas ierobežošanas pasākumus un tās ārstēšanu, šā gada jūnijā valdība apstiprināja rīcības plānu HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai 2023.-2027.gadam, tam paredzot arī finansējumu.

Tātad, neskatoties uz modernu un efektīvu ārstēšanu, kā arī izārstēto skaita pieaugumu, Latvijā joprojām aktuāla ir testēšana jeb skrīnings?

– Jā, diemžēl galvenā lieta ir tā pati, ka C hepatīts joprojām ir salīdzinoši izplatīts, kaut arī ir pieejama laba diagnostika un ļoti efektīva ārstēšana. Vēl ir daudz pacientu, kuri nezin, ka ir inficēti. Te nav runa tikai par riska grupām, mums ir jāatrod arī tās dažas adatas siena kaudzē, kas ir kopējā populācijā. Potenciāli jebkurš cilvēks, kurš nav testējies, var būt inficēts. Jāņem vērā, ka C hepatīts izplatās ne tikai narkotiku lietošanas laikā, bet arī, piemēram, veicot manikīru, citas kosmētiskas procedūras, tetovējot, seksuālā ceļā un diemžēl dažreiz ir iespēja inficēties ar C hepatītu arī medicīnisku manipulāciju laikā. Protams, ka visās kosmētiskajās vai medicīnas procedūrās visu laiku tiek uzlaboti standarti un aprūpes kvalitāte, riski samazinās, bet nekas mūsu dzīvē nav ideāls. Kas attiecas uz riska grupām, to pārstāvjiem likumsakarīgi gadās nonākt pie ārsta, kur pacientu noteikti notestēs uz C hepatītu. Galvenais, ko šogad mēs gribam aicināt, ir – veikt testu katram, kurš ne reizi dzīvē nav pārbaudīts uz C hepatītu.

Un laikam pat tad, ja skrīningā parādās kādas aizdomas, tas ir nevis kāds spriedums, pamats bailēm, bet tā ir lieliska iespēja?

– Noteikti! Ja tu esi pārbaudīts, tu zini par sevi. Vispirms vari uzzināt, ka tev nav C hepatīta. Bet, ja tev gadījumā ir C hepatīts, tad ir pieejama valsts apmaksāta efektīva ārstēšana. Turklāt sākotnējais skrīninga tests vēl neparāda, ka cilvēks tiešām ir slims. Viņš skrīnējas, un pārbaude parāda, vai ir jāturpina testēt tālāk. Mēs testējam antivielas, bet antivielas var palikt organismā pēc pārslimošanas. Cilvēks var pat nezināt, ka viņš ir sastapis vīrusu un atbrīvojies no tā. Kādreiz skrīninga analīzes var būt arī viltus pozitīvas. Tāpēc ir otrais solis, kurā jānosaka pats C hepatīta vīruss (HCV) asinīs. Šis izmeklējums ir valsts apmaksāts. Ja vīrusa tests ir negatīvs, tad nav C hepatīta, ja savukārt vīrusa tests ir pozitīvs, tad mēs to ļoti efektīvi varam izārstēt. Un ir svarīgi to izdarīt pirms ir izveidojusies aknu ciroze vai aknu vēzis, pie kā diemžēl C hepatīts var novest. Vēzis nekad nav nekas patīkams, kaut arī agrīnās stadijās vēzis ir salīdzinoši efektīvi ārstējams. Bet ja ir ciroze, tad mēs varam izārstēt C hepatītu, bet nevaram izārstēt cirozi. Aknu ciroze ir neatgriezenisks process. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks pārbaudās, ja nekad dzīvē to nav darījis.

Un kā šo testu var veikt?

– Iespēju ir daudz. Viena iespēja ir nodot asinis kā donoram. Donors iek pārbaudīts ne tikai uz C hepatītu, bet arī uz B hepatītu, HIV infekciju un vēl dažām slimībām. Otra iespēja arī bez maksas ir HIV profilakses punkti, kurus iespējams atrast Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, un HIV profilakses punktā ātro testu var veikt anonīmi un bez maksas. Trešā iespēja ir ar ģimenes ārsta palīdzību un starpniecību. Ceturtā iespēja – jebkurā laboratorijā cilvēks var nodot analīzes par maksu.

Kāpēc skrīnings ir tik ļoti nozīmīgs? Vai būs par vēlu, kad kaut kas sāks sāpēt vai traucēt?

– Cilvēks tiešām nejūt C hepatītu, aknas nesāp. Pat ja viņam ir sūdzības, uztverē un attieksmē tās praktiski nekad netiek saistītas ar C hepatītu. Nav tāda simptoma, kas būtu tikai C hepatītam. Iespējamas dažādas citas izpausmes, piemēram, cukura diabēts, depresija, dažādas neiroloģiskas izpausmes. Pats C hepatīts nekādas specifiskas sūdzības nerada. Arī aknu rādītājs analīzēs – ALAT – zināmākā aknu bojājumu pazīme C hepatīta gadījumā var būt normas robežās. Hroniska C hepatīta slimnieks arī nepaliek dzeltens, arī akūtā stadijā reti parādās dzelte. Piemēram, cilvēkam būs slikta dūša, viņš paliek mājās, nelabums pāriet, cilvēks domā, ka bija vēdera vīruss, bet patiesībā tas varbūt ir bijis akūtais C hepatīts, kas līdz pat 80% var pāriet hroniskā formā, tad atkal nav nekādu sūdzību, bet pēc 15 gadiem jau var būt ciroze.

Un tātad ārstēšanās – terapija – vairs nav tik sāpīga un mokoša kā agrāk?

– Tagad ir tikai tabletēta medikamentu ārstēšana, kuras ilgums ir 8-12 nedēļas. Medikamenti ir lietojami vienu reizi dienā un labi panesami. Turklāt agrāk vēl jau bija arī diezgan daudz pacientu, kuriem vecā ārstēšana nebija efektīva. Jau no 2019.gada visiem ir pieejama jaunā terapija ar valsts finansējumu. Kādu daļu pacientu ar jaunajām zālēm sākām ārstēt kopš 2016.gada, bet kopš 2019.gada tās pieejamas visiem un ir valsts apmaksātas. Mums ir pieejami trīs dažādi medikamenti, kuri visi ir ar ļoti augstu izārstēšanās iespēju – virs 95%. Pasaulē pat vairs nenotiek jaunu zāļu meklējumi C hepatītam, jo neko labāku nevar izgatavot.

Tad jau tiešām ar atbildīgu testēšanos C hepatīts varētu vairs nebūt problēma…

– Jā, un testu nozīmi pastiprina arī tas, ka C hepatīta vīrusam nav vakcīnas. Nav bijusi iespēja izstrādāt vakcīnu, jo HCV nemitīgi mainās, bet, mainoties vīrusam, efektīvu vakcīnu izstrāde ir apgrūtināta.. Un diemžēl Latvijā vēl ir daudz HCV pozitīvo, kuri nav nedz diagnosticēti, nedz izārstēti, bet infekcija turpina izplatīties.

Kādas ir aplēses, cik varētu būt inficēto – C hepatīta pacientu?

– Tas ir grūts jautājums, jo mums vienīgais epidemioloģiskais pētījums šajā jomā bija 2008.gadā, un toreiz konstatējām, ka Latvijā varētu būt aptuveni 40 tūkstoši HCV inficēto. Kopš tā laika ir pagājuši 15 gadi. Nav skaidrs, cik izdevies apsteigt infekcijas izplatību. Veselības ministrija plāno jaunu epidemioloģisko pētījumu, kurš vēl nav sākts. Bet jebkurā gadījumā pret šo vīrusu vakcīnu nav, tāpēc, ja tu nekad dzīvē neesi pārbaudīts uz C hepatītu, tad aizej un izdari to tagad. Un, ja būsi inficēts, mēs izārstēsim.

Lasiet arī: Langa: Nevienā no novadu un valstspilsētu tīmekļvietnēm krievu valoda vairs nav pieejama