Foto: Sergio Souza/Pexels

Aptaujā noskaidrots, ka vairums iedzīvotāju – 72% peldi sāk lēnām ieejot ūdenī, tikai nedaudzi – 4% atzinuši, ka ūdenī ielec ar galvu pa priekšu vai taisnām kājām, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Nordstat apkopotie dati.

Ja lēnām ūdenī ieiet 74% sievietes un 69% vīriešu, tad aptaujāto sieviešu vidū nav tādu, kuras peldei ūdenī lektu uz galvas. Toties starp sievietēm ir divreiz vairāk to, kuras neprot peldēt.

“Satraucoši, ka 11% aptaujas dalībnieku pieaugušo ir norādījuši, ka neprot peldēt – pozitīvāk, ka vismazāk tādu ir vecumā no 18-29 gadiem – tikai 6%! Tikmēr senioru vidū peldēt nepratēju īpatsvars ir 17%, pārējās vecuma grupās 10%. Pēc aptaujas datiem redzam, ka peldētprasme laukos ir augstāka nekā pilsētās, īpaši lielajās. Starp tiem, kuriem dzīvo vieni, izrādās, neprot peldēt pat 18%, bet, jo vairāk ģimenes locekļu, jo mazāk atbilžu, ka neprot peldēt, piemēram, respondenti no ģimenēm, kurās ir četri un vairāk cilvēku, tikai 6-7% neprot peldēt. Kopumā redzams, jo iegūta augstāka izglītība, ir augstāki ienākumi, jo arī vairāk šo cilvēku vidū ir peldētpratēju,” par aptaujas apkopotajos datos novēroto dalās Mēness aptiekas farmaceite Juta Namsone.

Peldēt vajadzētu prast katram, tomēr arī pārgalvība nav peldes sabiedrotā, tādēļ tiem, kuri domā par savu veselību, uzsākot peldi, ieteicams labāk lēnām ieiet ūdenī, iesaka ģimenes ārste Veselības centru apvienībā Jekaterina Āboliņa: “Vecākus mudinātu atrast iespēju jau no mazotnes bērnus mācīt peldēt un jebkurā ūdenstilpē to darīt atbildīgi! Savukārt, ja tiek nodrošināta peldētapmācība, skolas, sporta skolotājus, trenerus aicinātu strādāt tā, lai pirmā peldēšanas pieredze bērniem būtu pozitīva – būtiski, lai uz nodarbību var sagatavoties bez stresa, pēc tās lai būtu iespējas matu izžāvēšanai, aukstajā laikā bērni baseina telpas neatstātu sakarsuši vai slapjiem matiem. Ģimenes izpratne par peldētapmācībai nepieciešamo ir dažāda, tādēļ noteikti ar bērniem jārunā arī par to, kāds peldkostīms, peldbikses nepieciešams, ka uz peldbaseinu jāņem līdzi sauss dvielis, šīs lietas pēc tam gan jāizmazgā, gan jāizžāvē. Jāatgādina cik svarīga pirms un pēc peldes ir personīgā higiēna, ka varbūt jāpaņem līdzi savi ķermeņa mazgāšanas un kopšanas līdzekļi u.tml.” Ģimenes ārste atgādina, ka peldēt nevajadzētu, ja nav laba pašsajūta, kā arī sievietēm peldēties mēnešreižu laikā nav vēlams. „Ir jāmāca drošība uz ūdens, arī atklātajās ūdenstilpēs, piemēram, pie jūras, upes, spēlējoties un draiskojoties arī pa jokam nedrīkst ar spēku otru turēt zem ūdens vai kā citādi radīt veselībai bīstamas situācijas.

Pieaugušajiem jābūt pārliecinātiem, ka ūdenstilpe ir peldēšanai droša. Bet lēkšana uz galvas atklātā ūdenstilpē var būt nāvējoši bīstama!” atgādina ārste.

Pirms peldes lēnām ieiet ūdenī 72% aptaujāto, vismazāk šādi rīkojas vecākā gadu gājuma cilvēki – 65%, bet pārējās vecuma grupās 72-75%. 77% peldētājiem Zemgalē ir šāds paradums, 74% Pierīgas un 73% Vidzemes iedzīvotājiem, nedaudz mazāk – 70% Rīgas un Latgales iedzīvotājiem, bet Kurzemē peldi lēnām uzsāk vismazāk – 68% aptaujāto.

6% respondentu aptaujā norādījuši, ka ūdenī ieskrien ātri – izplatītākais šāds peldes uzsākšanas veids ir jaunākās – 18-29 gadu vecuma grupas respondentu vidū – 15%. Pārējās vecuma grupās tā dara trīs reizes mazāk aptaujāto.

2% norādījuši, ka ūdenī ielec ar galvu pa priekšu, turklāt vienāds skaits šādu peldētāju ir gan jaunākajā – 18-29 gadu veco un vecākajā – 60-74 gadu veco vidū. 40-49 gadu vecumā no aptaujātajiem tikai 1% apstiprinājis, ka lec ūdenī ar galvu pa priekšu. Populārāk šādi peldi uzsākt ir arī Rīgā un Pierīgā.

Arī ar taisnām kājām ūdenī lec 2% iedzīvotāju, tomēr gados jaunāko vidū tādu ir 4%  –  senioru vidū nav nemaz. Vēl 12% respondentu, jautāti, kā uzsāk peldi, norādījuši, ka rīkojas, atkarībā no situācijas.

11% iedzīvotāju atzinuši, ka neprot peldēt un augstākais rādītājs ir Latgalē – 17%, savukārt Vidzemē un Zemgalē 12% , Kurzemē – 11%, Rīgā – 10% un Pierīgā tikai 8% norādījuši, ka neprot peldēt.

Svarīgi pēc peldes ievērot personīgo higiēnu un parūpēties par atbilstošu ādas mitrināšanu, atgādina  Namsone: „Karstā un saulainā laikā jāatceras par saules aizsarglīdzekļu atjaunošanu. Tie var būt gan kā krēms, fluīds vai eļļa, tāpat tie var būt izsmidzināmi.  Ieteicams īpašu uzmanību pievērst arī matu kopšanai. Jāņem vērā, ka dušas želeja ir paredzēta ķermeņa mazgāšanai un pilnvērtīgu galvas ādas un matu kopšanu tā nodrošināt nevar, tam ir paredzēti citi arī aptiekās pieejami kopšanas līdzekļi, kas piemēroti galvas ādai un konkrētajam matu tipam.”

Lasiet arī: 83% iedzīvotāju pārliecināti, ka Latvijā nepieciešami darba tirgus regulējumi