Foto: Pexels

Vietnē ManaBalss pāris dienu laikā savākti vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīvai, kas rosina aizliegt bankām paaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izniegtajiem kredītiem.

Kā zināms, lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami  vismaz 10 000 parakstu. Neskatoties uz to, ka nepieciešamais parakstu skaits jau savākts, iedzīvotāji turpina parakstīt minēto iniciatīvu.

“Aicinu Saeimu kopā ar valdību un Latvijas banku rast veidu, kā komercbankām un citām finansēšanas iestādēm, kas Latvijā nodarbojas ar iedzīvotāju finansēšanu, likt pārskatīt un pilnveidot kredīta izsniegšanas procentu un komisijas piešķiršanas politikas un nosacījumus, lai veicinātu kredītņēmējus primāri izvēlēties fiksētās procentu likmes,” norāda iniciatīvas autors Edgars Leščinskis.

“Savukārt līdzšinējiem kredītiem pašreizējos inflācijas un augošā EURIBOR apstākļos ir jāmaina līgumu nosacījumi, saglabājot tādu procentu likmi, kāda tā bija kredīta ņemšanas brīdī. Ja dienā, kad tiek slēgts jebkāds finansējuma līgums ar fizisku vai juridisku personu, EURIBOR likme ir nulle, tad visa noslēgtā finansējuma līguma darbības laikā, pat neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālās bankas paaugstina likmi, EURIBOR likme ir nemainīga – nulle. Finansēšanas iestādes savu pelņu jau sākumā ir iestrādājušas jebkurā kreditēšanas līgumā kā procentus par naudas aizdošanu, un ar to būtu jābūt gana. Vienlaikus Latvijas bankai un valdībai būtu jāapsver, kādus pretsoļus un risinājumus tās var piedāvāt komercbankām, lai šis būtu abpusēji izdevīgs risinājums,” teikts pieteikumā.

Pēc iniciatīvas iesniedzēja domām, “ieviešot šo ideju dzīvē, fiziska vai juridiska persona spēs ilgtermiņā plānot savus izdevumus un finanšu ieguldījumus, un augošu procentu likmju apstākļos nebūs jālūdz valstij vai pašvaldībai kompensēt vai bankām atlikt pamata summas atmaksa.”

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26.jūlijā ASV FRS, pēc pauzes jūnijā, atgriezās uz procentu likmju celšanas takas un kopš pagājušā gada sākuma jau vienpadsmito reizi paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi, šoreiz par 25 bāzes punktiem. Pēdējo reizi tik augsta dolāra bāzes procentu likme (koridors 5,25% – 5,50%) bija 2001.gada martā.

Dienu vēlāk amerikāņiem ar devīto procentu likmju paaugstinājumu pēc kārtas pievienojās Eiropas Centrālā Banka (ECB). Sākot ar 2023.gada 2.augustu par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,25%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,50%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,75%). Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2008.gada oktobrī.

ECB ir kareivīgi noskaņota noliekt inflāciju līdz vidējā termiņa mērķim 2% (jūnijā inflācija bija 5,5%). 27.jūlijā viena gada Euribor likme bija 4,14%, 6 mēnešu likme – 3,972%, bet 3 mēnešu likme – 3,714%.

ECB rīcības rezultātā eiro zonā ir vērojama būtiska kredītu izmaksu sadārdzināšanās un sekas tam ir pieprasījuma mazināšanās pēc jauniem kredītiem. ECB komentē: “Stingrāki finansēšanas nosacījumi arī padara mājokļus mazāk pieejamus un pievilcīgus kā ieguldījumu, un pieprasījums pēc hipotēkām ir samazinājies jau piekto ceturksni pēc kārtas.”

Mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās joprojām nemainās. Šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 1,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs. Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties, norāda  SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Tāpat, strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits. Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020.gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022.gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022.gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Lasiet ari: Medvedevs: Lai iestātos NATO, Ukrainai jāizraugās cita galvaspilsēta

Salīdzinot pagājušā gada 2. ceturksni ar šī gada 2. ceturksni, slēgto finanšu līzinga darījumu skaits krities par 14%. Nedaudz samazinājusies arī kopējā finanšu līzingā izsniegtā summa. Operatīvo līzingu sarežģītā ekonomiskā situācija ietekmējusi mazāk, un šajā jomā tik būtiskas svārstības nav novērojamas. Kā norāda Miķelsons, operatīvā līzinga izmaiņas ir samērā nebūtiskas, jo uzņēmumu biznesa plānā, iespējams, jau iepriekš bija iekļauta automašīnu nomaiņa un tam paredzēti līdzekļi, tāpēc tirgus ietekmēts mazāk.