Foto: Pexels

Pateicoties filmām un televīzijas seriāliem daudziem prātā ir izveidojies priekšstats, ka spiegs ir perfektā uzvalkā ģērbts vīrietis ar kokteiļa glāzi rokās, taču patiesībā spiegu galvenais uzdevums ir palikt pēc iespējas nepamanītiem, vēsta kanāls FOX.

Pēc raidsabiedrības CNN datiem, Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) dzīvo aptuveni 100 000 spiegu, kas ieradušies no 60-80 valstīm. Visvairāk pēc ASV noslēpumiem kāro Ķīnas Tautas Republikas izlūki, proti, no 2018. līdz 2021.gadam 57 cilvēkiem tikušas uzradītas apsūdzības spiegošanā par labu šai komunistiskajai valstij. Savukārt ASV nodarbina vairāk nekā 100 000 spiegu, konsultantu un ārvalstu pilsoņu, lai apmierinātu savas vajadzības pēc izlūkošanas dienestiem nepieciešamas informācijas.

Runājot par Latviju, no 2014. līdz 2021.gadam par spiegošanu mūsu valstī apsūdzēti četri cilvēki. Par spiegošanu apsūdzētās un notiesātās personas vākušas lielākoties publiski pieejamu un viegli iegūstamu informāciju. Jāpiebilst, ka pēdējos gados aizdomās par spiegošanu citu valstu labā aiztur arvien vairāk cilvēku, skaļākais gadījums ir bijuša Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lieta.

Skaļākie spiegu noķeršanas gadījumi bieži vien kļūst par iedvesmu filmu un televīzijas seriālu veidotājiem, piemēram, Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”, kas vēsta par dubultaģentu Imantu Lešinski.

Lūk, daži no pēdējo gadu slavenākajiem spiegiem un viņu dzīves stāstiem:

Dubultaģenta miljonāra pieticīgā dzīve

Daudzi spiegi dzīvo dubulto dzīvi, melo ģimenei un draugiem par to, kas viņi ir patiesībā un ko viņi dara. Viņi pastāvīgi staigā pa naža asmeni, un katrs apzinās, kas ar viņiem varētu notikt, ja viņi tiktu atmaskoti.

Bieži vien tas ir mūža ieslodzījums, kā tas bija bijuša Federāla izmeklēšanas biroja (FIB) pretizlūkošanas virsnieka Roberta Hansena gadījumā. Proti, viņš ir atzinies, ka strādājis padomju un vēlāk Krievijas izlūkdienestu labā. Kopš 2002.gada viņš izcieta sodu stingrās drošības cietumā. Šā gada jūnija sākumā 79 gadu vecais Hansens tika atrasts miris.

Vairāk nekā 20 gadus, kopš 1979.gada līdz 2001.gadam, viņš bija dubultaģents, sūtot slepenos materiālus PSRS un vēlāk Krievijas izlūkdienestiem. Jāpiebilst, ka līdz atmaskošanai viņš dzīvoja visai pieticīgā četru guļamistabu mājā Virdžīnijas štata piepilsētā kopā sievu un sešiem bērniem. Izmeklēšana atklāja, ka Hansens par saviem pakalpojumiem nopelnīja vismaz 1,4 miljonus dolāru (aptuveni 1,3 miljoni eiro) skaidrā naudā, dimantus un arī naudu, kas tika pārskaitīta uz viņa Krievijas kontiem.

Izmanto alkatību un atkarības

Spiegi sava darbībā bieži izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, izmantojot tās, lai, piemēram, noklausītos telefona zvanus un lasītu svešus e-pastus. Tomēr cilvēciskās attiecības starp izlūkdienestu darbiniekiem un viņu savervētājiem aģentiem joprojām paliek galvenais spiegošanas elements.

Izlūkdienestu darbinieki vilina ārvalstu aģentus galvenokārt ar iespēju nopelnīt, taču ir arī gadījumi, kad tiek izmantotas potenciāla spiega atkarības no alkohola, azartspēlēm, aizliegtām vielām. Tā tas notika ar Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentu Aldriku Eimsu, kurš spiegoja PSRS labā. Savu finansiālo problēmu un alkohola atkarības dēļ 1985.gadā viņš devās uz PSRS vēstniecību un piedāvāja informāciju pret atlīdzību.

Kā dubultaģents viņš nopelnīja vairāk nekā 4,5 miljonus dolāru (apmēram 4,2 miljoni eiro), nododot ziņas par operācijām un nolemjot drošai nāvei vismaz desmit aģentus. Atšķirībā no Hansena, Eimss neslēpa, ka viņam ir daudz naudas, proti, viņš iegādājās māju pusmiljonu dolāru vērtībā, pirka dārgas mašīnas un ieguldīja līdzekļus citās greznumlietās. Ar laiku viņa dzīvesveids tika pamanīts kolēģu vidū un sāka raisīt aizdomas, līdz 1994.gadā viņu arestēja lidostā, kad viņš gatavojās aizlidot uz Krieviju. Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Jāatzīmē, ka 82 gadus vecais Eimss vēl joprojām ir dzīvs un turpina izciest sodu kādā Pensilvānijas štata cietumā.

Ideoloģijas vārdā nodod slepeno informāciju

Ir arī aģenti, kuri darbojas ideoloģisku motīvu vadīti. Tāda bija arī bijušās CIP darbinieces Anas Montesas motivācija, piekrītot spiegot Kubas labā. Montesa īpaši neslēpa, ka viņai nepatīk ASV īstenotā politika attiecībā uz Centrālamerikas valstīm. Viņa sniedza slepenu informāciju Kubas izlūkošanas dienestiem par ASV militārajiem plāniem un darbībām. Jāpiebilst, ka par savu darbu pat saņēma Kubas valsts apbalvojumu. Montesu arestēja 2001.gadā, desmit dienas pirms 11.septembra teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā.

2002.gada bijušajai spiedzei tika piespriests 25 gadu cietumsods, taču 66 gadus veco sievieti atbrīvoja šā gada 6.janvārī. Tas notika pēc 20 ieslodzījumā pavadītiem gadiem. Viņa gan ir atbrīvota ar nosacījumu, ka turpmākos piecus gadus viņa būs drošības dienestu uzraudzībā, piemēram, tiks monitorēts tas, kā viņa izmanto internetu. Montesa pašlaik dzīvo Puertoriko un savus uzskatus nav mainījusi, proti, viņa turpina publiski paust savu nostāju pret ASV politiku, un neatbalsta pret Kubu ieviestās sankcijas.

Latviešu izcelsmes spiedze Viņas Majestātes dienestā

Pasaule galvenokārt uzzina par spiegiem pēc viņu atmaskošanas, taču izcilākie spiegi ir tie, kas ir spējuši darīt savu darbu, palikuši nepamanīti un visu patiesību par viņu darbību sabiedrība atklāj jau pēc viņu aiziešanu mūžībā. Spilgts piemērs ir latviešu izcelsmes britu spiedze Marija Kristīne Čilvere.

2014.gadā, septiņus gadus pēc viņas nāves, Lielbritānijā publicēti Nacionālā arhīva dokumenti. Tajos bija izlasāms, ka leģendārā Otrā pasaules kara laika slepenā aģente ar segvārdu “Fifi” bijusi Marija Kristīne Čilvere. Viņa bija dzimusi Londonā angļa un latvietes ģimenē, bet pirms bēgles gaitām Otrā pasaules karā mācījusies vācu skolā Rīgā. Čilvere iestājās prestižajā Sorbonas universitātē Parīzē, bet, kad izcēlās Otrais pasaules karš, viņa tika ieslodzīta koncentrācijas nometnē.

Publiskotie dokumenti liecina, ka 1942.gadā meitenei izdevās aizbēgt no koncentrācijas nometnes, savukārt 22 gadu vecumā Čilvere, kas brīvi runāja vairākās valodās, pati pieteicās darbam Lielbritānijas slepenajā dienestā un strādājusi tur līdz pat pensijai.

Viņas pienākumos bija britu aģentu uzticamības pārbaude. Piemēram, viņa, izliekoties par žurnālisti no Francijas, iepazinusies ar aģentiem un pusdienās vai bārā, izvilināja no viņiem informāciju. Tieši viņas ziņojumi izšķīra, vai attiecīgo aģentu var sūtīt ārvalstu misijā. Čilvere raksturota kā ārkārtīgi skaista, ļoti inteliģenta un drosmīga jauna sieviete, kas devusi nenovērtējamu ieguldījumu Lielbritānijas drošībai kara laikā.

Pēc aiziešanas no dienesta, 90. gados Čilvere, kurai rūpēja dzīvnieki, Rīgā nodibināja patversmi “Dzīvnieku draugs”. Patversmes vajadzībām viņa uzdāvināja gan no savas ģimenes mantoto zemi Fridriha Candera ielā, gan ieguldīja tai nepieciešamos līdzekļus.

Lasiet arī: Septiņas spēles garlaicības kliedēšanai izbraucienos ar automašīnu