Foto: Pexels

Bieži vien sazvērestību teorijas, rūpīgāk tās pārbaudot, “izčākst”, proti, tās ir tikai šausmu stāsti vai “pilsētas leģendas”, tomēr dažas no tām retu reizi var būt arī patiesība, tādēļ vēl jo vairāk ir būtiska kritiskā domāšana un informācijas pārbaude.

Teju jebkuras sazvērestības teorijas pamatā ir pārliecība, ka pastāv ietekmīgi cilvēki vai organizācijas, kuri slepeni manipulē ar faktiem mantkārīgos vai citos sev vēlamos nolūkos. Šajās teorijās sniegtās “atbildes” daļai sabiedrības šķiet loģisks izskaidrojums grūti saprotamiem notikumiem vai situācijām. Jāpiebilst, ka nepieciešamība pēc izskaidrojumiem īpaši pieaug lielos nedrošības apstākļos kā, piemēram, Covid-19 pandēmija, vēsta kanāls FOX.

Tomēr, dažreiz sazvērestības teorijas tiek pierādītas un izrādās patiesas. Piemēram, 2006. gadā Vašingtonas štata apgabaltiesa konstatēja, ka lielās tabakas kompānijas peļņas nolūkos gadu desmitiem slēpa pierādījumus par smēķēšanas radīto risku cilvēku veselībai.

Zinātniskiem nolūkiem uz ASV patiešām tika sūtīti līķi no visas pasaules

Bēdīgi slavenais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Lielbritānijas zinātnieku projekts “Saules gaisma” jeb “Project Sunshine” bija pētījumu sērija, kas aizsākās 1953. gadā, lai noskaidrotu radioaktīvā starojuma ietekmi uz cilvēku kauliem un audiem. Projekts bija slepens un par to publiski nebija zināms, taču jau visai drīz  izplatījās teorijas par to, ka ASV valdība saviem slepenajiem pētījumiem visā pasaulē vāc cilvēku, īpaši bērnu, mirstīgās atliekas.

Projektā visā pasaulē – no Eiropas līdz pat Austrālijai – patiešām tika savākti vairāk nekā 1500 paraugu, no kuriem tikai trešdaļa bija izmantota pētījumiem. Jāatzīmē, ka mirušo bērnu un zīdaiņu “paraugus” bieži vien ņēma bez vecāku piekrišanas, viņiem par to nezinot.

Tikai 1995. gada komiteja, ko izveidoja toreizējais ASV prezidents Bils Klintons, publicēja slepenus dokumentus, kas apstiprināja to, ka projektā iesaistītie zinātnieki lieliski apzinājās apšaubāmos ētiskos un juridiskos pamatojumus, uz kuriem balstījās viņu pētījumi.

Tajā pašā 1995. gadā tika publiskota arī dokumentālā filma “Deadly experiments”. Tajā britu sieviete vārdā Džīna Pričarda (Jean Prichard) stāstīja, ka 1957. gadā viņas mirušajai meitai britu ārsti ir slepus nogriezuši kājas, lai tās sūtītu pētījumiem uz ASV. Lai viņa par to neuzzinātu, mātei bija pateikts, ka viņa nedrīkst ģērbt savu mazuli uz bērēm, taču viņa uzstāja un uzzināja baiso patiesību.

Dalailama bijis Centrālās Izlūkošanas pārvaldes darbinieks

Aukstajā karā ASV valdība izmantoja visdažādākos līdzekļus un nežēloja miljonus, lai grautu komunistiskās valdības, īpaši tas attiecās uz Padomju Savienību un Ķīnu. Centrālas Izlūkošanas pārvaldes (CIP) Tibetas programma bija pret Ķīnu vērsta slepena operācija, kas ilga gandrīz 20 gadus. Tā sastāvēja no politiskām darbībām, propagandas un izlūkošanas operācijām. Minēto darbību īstenošanai, tika panākta vienošanās ar pašreizējā Dalailamas brāļiem.

Atbilstoši dokumentiem, kas publiskoti pēc daudziem gadiem, Tibetas budisma augstākais garīdznieks Dalailama 1960. gados no CIP saņēma summas, kas bija rakstāmās ar sešām nullēm. Proti, 1964. gadā projekta izmaksas bija iespaidīgi 1,7 miljoni ASV dolāru (aptuveni 1,5 miljoni eiro) gadā. Oficiālais programmas mērķis bija atbalsts tibetiešu pretestības kustībai.

Programmu slēdza pēc tam, kad toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons 1972. gadā apmeklēja Ķīnu, lai stiprinātu abu valstu attiecības. Jāpiebilst, ka Dalailama kritizēja programmas pārtraukšanu, paziņojot, ka tas pierāda, ka ASV valdībai ir bijuši slēpti motīvi, nevis tā vēlējusies palīdzēt tibetiešu tautai.

Federālais izmeklēšanas birojs patiešām izsekoja Lenonu

Jo lielāka slavenība, jo trakākas ir ar viņu saistītas baumas un sazvērestības teorijas. 1970. gados bija maz tādu zvaigžņu, kas atpazīstamības ziņā varēja sacensties ar “The Beatles” bijušo dalībnieku Džonu Lenonu (1940–1980).

Lenons, kas tolaik bija pārcelies pāri okeānam uz Ņujorku, tika uzskatīts par draudu ASV drošībai. Proti, prezidenta Niksona administrācijai nepatika pret Vjetnama karu vērstās dziesmas, piemēram, “Give Peace a Chance” un citas Lenona un viņa dzīvesbiedres Joko Ono darbības.

2001. gadā tika publicēti arhīva dokumenti, kas apstiprināja to, ka 1971.gadā Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pēc toreizējā tā vadītāja Džona Edgara Hūvera rīkojuma uzsāka Lenona novērošanas operāciju.

Viens no iemesliem bija arī tas, ka 1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas bija pirmās kopš vēlētāju minimālā vecuma pazemināšanas no 21 uz 18 gadiem, un daži politiķi uztraucās, ka populārais mūziķis varētu mudināt jauniešus balsot pret Niksonu. Cenšoties nodrošināt Niksona atkārtotu ievēlēšanu, FIB mēģināja sākumā iebiedēt un vēlāk arī deportēt bijušo “bītlu” un viņa sievu.

FIB noklausījās Lenona telefonu, un aģenti viņam bieži sekoja, pat īpaši necenšoties slēpt savu klātbūtni. Intervijās presei tolaik Lenons pauda bažas, ka FIB vēlas viņu iebiedēt, liekot viņam saprast, ka viņi vēro katru viņa kustību.

Tomēr Lenons nepadevās. 1976. gadā viņš saņēma uzturēšanas atļauju jeb “green card” un nodzīvoja ASV līdz savai nāvei 1980. gadā, kad viņu nošāva garīgi nelīdzsvarotais pielūdzējs Marks Čapmens.

Tabakas ražotāji patiešām zināja, ka smēķēšana izraisa vēzi

Jaunākie dati apliecina, ka tabakas uzņēmumi vairāk nekā 40 gadus ir zinājuši, ka cigarešu dūmi satur vēzi izraisošas daļiņas, taču apzināti slēpa informāciju no sabiedrības. Proti, jau 1950. gados uzņēmumiem bija pieejami pētījumi, kas apliecināja neapstrīdamu saikni starp smēķēšanu un plaušu vēzi.

Tikai 1999. gadā viena no lielākajam tabakas kompānijām “Philip Morris” savā mājaslapā beidzot oficiāli atzina, ka smēķēšana “var izraisīt plaušu vēzi, sirds slimības, emfizēmu un citas nopietnas saslimšanas”.

Pētnieki pārbaudīja desmitiem tabakas nozares iekšējo dokumentu, kas tika publiskoti pēc 1998. gada tiesas prāvas, un atklāja, ka tabakas uzņēmumi jau 1959. gadā zināja, ka cigarešu dūmi satur potenciāli bīstamas daļiņas. Šī radioaktīvā daļiņa – Polonijs 210 – bija atrodama visās tolaik pārdošanā pieejamajās cigaretēs un nonāca tieši smēķētāja plaušās. Viņu pētījumā ir izklāstīts, ka tabakas ražotāji bija nobažījusies par šo daļiņu un pat pētīja iespējamos plaušu bojājumus, ko rada radiācijas iedarbība.

Pētnieki arī atklāja, ka tabakas uzņēmumi varēja izņemt šo daļiņu, izmantojot pirms desmitiem gadu atklātas metodes, taču izvēlējās to nedarīt, pamatojot to ar izmaksām un kaitējumu apkārtējai videi. Turklāt tabakas industrijas pārstāvji publiski sacīja, ka Polonijs 210 ir dabā sastopams elements, kas atrodams gaisā, augsnē un ūdenī, un tāpēc to var atrast augos, tostarp tabakā”.

Jāpiebilst, ka pētnieki uzskatīja, ka patiesais iemesls bija cits. Proti, tabakas industrija bija nobažījusies, ka Polonija 210 neesamība apgrūtinās nikotīna uzsūkšanos smēķētāju smadzenēs, liedzot viņiem atkarību izraisošo nikotīna pieplūdumu.

Kanādas valdība patiešām izmantoja “geju radaru”

Kāda no neskaitāmām sazvērestības teorijām vēstīja, ka pagājušajā gadsimtā Kanādas valdība bija tik ļoti nobažījusies par seksuālo minoritāšu iespējamo klātbūtni ierēdņu vidū, ka pasūtīja “geju radaru”.

Lai cik tas neizklausītos dīvaini, tas patiešām arī notika. Proti, 1960. ]gados Kanādas valdība slepeni piesaistīja Karletonas universitātes psiholoģijas profesoru Frenku Robertu Veiku. Viņa uzdevums bija izstrādāt veidu, kā federālo darbinieku vidū atklāt homoseksuāli orientētos. Viņš nāca klajā ar mašīnu, kas mēra acu zīlītes paplašināšanos, svīšanu un pulsa paātrināšanas, reaģējot uz sava dzimuma pārstāvju pornogrāfiskiem attēliem.

Kanādas valdība šo izgudrojumu izmantoja, lai pārbaudītu vairāk nekā 9000 vīriešu. Rezultātā no civildienesta, militārā dienesta un citām valdības struktūrām tika atlaisti vairāk nekā 400 cilvēku.

Lasiet arī: Finks Latvijai pareģojis uzplaukumu laikā, kad to vadīs sieviete; vai tā būs Siliņa?