Foto: Valsts kanceleja/State Chancellery/Flickr

Latvijas hokeja izlases vārtsarga Artūra Šilova vecmāmiņa Irina  Šilova nav nokārtojusi valsts valodas pārbaudi A2 līmenī, tā vietnē “Facebook” raksta aktīviste no Daugavpils Olga Petkeviča.

Viņa savā ierakstā uzsver, ka Irina ir Krievijas pilsone, kura lielāko daļu savas dzīves veltīja Latvijai, reiz iemīlot un aprecot šīs valsts pilsoni.

“Irina Šilova nav nokārtojusi valsts valodas pārbaudi uz A2 līmeni šovasar. Viņa ir tā, ko daži nosauc un uzskata par “rašistu sērgu”, kas būtu jānosit. Es pazīstu arī daudz citu izcilu Latvijas ārstu, ugunsdzēsēju, sportistu, NBS karavīru vecākus, kuriem ir Krievijas pilsonība, bet kuri ir īsteni Latvijas patrioti. Taču viņi neuzdrošinās runāt publiski, jo baidās, ka ar šo nodarīs pāri saviem bērniem. Viņi cieš šo pazemojumu un raud pa naktīm, retoriski prasīdami, kad pēkšņi viņi, šajā valstī 30+ gadus nostrādājuši, kļuvuši tai nevēlami? Nevienam no viņiem Vladimir Vladimirovič nav zvanījis un lūdzis padomu, vai iebrukt Ukrainā. Nevienu no viņiem neviens nebrīdināja, ka Latvijas prezidenti drīkstēja braukt ciemos pie Putina 2000.gadu sākumā, bet viņiem nāksies maksāt ar savu pēdējo veselību par toreiz pieņemto Krievijas pilsonību,” vietnē “Facebook” raksta daugavpiliete.

“Latvieši, attopieties! Jūsu nacionālās izlases vārtsargs tapa par tik izcilu sportistu tai skaitā pateicoties Krievijas pensijai, ko maksāja viņa vecmāmiņai un ar kuru viņa apmaksāja treniņnometnes un iegādājās hokeja inventāru!

Mani tiešām biedē tas, ka jūs uzdrošināties publiski nosaukt jūsu līdzcilvēkus, iespējams, jūsu draugu un tuvu paziņu vecākus un vecvecākus par “sērgu”, kura būtu jānosit! Kurā brīdī propaganda un jūsu iekšējās bailes pārvērta jūs par tādām plēsoņām?

“Mana dzimtā valoda ir krievu. Es turpināšu tajā runāt ar saviem bērniem. Dzīvojot Latvijā, būdama šīs valsts pilsone, es tiešām pārdzīvoju, ka latviešu valodas aktīvo lietotāju ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Es esmu joprojām gatava, lai mani bērni mācās latviešu skolās un apgūst latviešu valodu, tādējādi stiprinot to. Bet jo biežāk mani nosauc par “sērgu” manā valstī, jo vairāk es domāju par tās pamešanu. Un manā vietā atbraukušie trešo valstu pilsoņi, bez kuriem Latvijas ekonomika tik un tā drīz vien nespēs attīstīties, 95% gadījumu nekļūs par Latvijas patriotiem, nebūs gatavi stiprināt latviešu valodu un attieksies pret šo valsti kā pret vietu, kur piepelnīties, lai atgrieztos uz mājām. Manas mājas ir Latvija, bet es sāku justies šeit nevēlama. Vai tas tiešām ir tas, ko jūs gribējāt panākt?” vietnē “Facebook” raksta aktīviste no Daugavpils.

Jau vēstīts, ka laika posmā no 11.aprīļa līdz 7.maijam valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4 995 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi. Šobrīd no visiem pretendentiem valsts valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot vidēji 49% kārtotāju, savkārt 51% personu pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām.

Rīgā pārbaudījumu līdz šim kārtojuši 4 139 pretendenti, Daugavpilī 257, Liepājā 599.

Daugavpilī valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī ar pirmo reizi nokārtojušas 128 personas, Liepājā 306, savukārt Rīgā pārbaudījumu nokārtojuši 2 006 KF pilsoņi.

Visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%. KF pilsoņiem lielākās grūtības sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi). Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.

Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.

Lasiet arī: Avots: Pēc Putina ārstu teiktā, «fināls ir tuvu»

Informācija par KF pilsoņu sniegumu var mainīties, jo Valsts valodas prasmes pārbaudes reģistrētajiem kārtotājiem turpinās līdz 22.maijam, norāda Valsts izglītības satura centrs.