Foto: Elizabete Mežule (lasītājas iesūtīts foto)

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina. Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Tāpat ir nepieciešams izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam, informē uzņēmējs.

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

“Analizējot konkrētu 24 lietotāju pieslēguma piemēru Ķekavā, secināju, ka  elektroenerģijas sadales sistēmas punktā, kur tehniski pieejamā kopējā pieslēguma slodze ir tikai 125 A, ir izveidoti 24 lietotāju pieslēgumi, kuru kopējā līgumos paredzētā pieslēguma slodze ir 634 A. Šādi pieslēgumi pastāv jau vairākus gadus, pirms stājās spēkā jaunie tarifi. To ietvaros “Sadales tīkls” uztur un nodrošina tikai 125 A slodzes pieejamību pie transformatora, no kura atzarojas divas kabeļlīnijas ar 24 lietotāju pieslēgumiem. Starpība starp “Sadales tīkla” reāli uzturētajiem 125 A un formāli tīklam pieslēgtajiem 634 A ir 509 A,” komentē uzņēmējs.

Pēc viņa sacītā, “piestādot rēķinus lietotājiem, maksa par jaudas uzturēšanu tiek attiecināta uz tādu lietotāja pieslēguma slodzi, par kādu katrs no tiem ir noslēdzis līgumu ar “Sadales tīklu”. Savukārt “Sadales tīkls” pie transformatora tehniski nodrošina tikai 125 A pieejamību, jo pie uzstādītajiem transformatoriem nav iespējams nodrošināt lielāku pieslēguma slodzi par 125 A. Tādēļ tehniski “Sadales tīkls” gan pirms, gan pēc jauno tarifu stāšanās spēkā visiem 24 lietotājiem kopā ir nodrošinājis un turpina nodrošināt tikai 125 A pieslēguma slodzes pieejamību. Atbilstoši, pamatoti būtu iekasēt fiksēto maksu no šiem 24 lietotājiem par 125 A, nevis 634 A, kas formāli ir norādīta  mājsaimniecību līgumos.”

“Lai arī “Sadales tīkls” tehniski nemaz nevar šīm 24 mājsaimniecībām nodrošināt paredzēto 634 A pieslēguma jaudu, tomēr atbilstoši jaunajam tarifam saņem fiksētu maksu par visu līgumos paredzēto jaudu uzturēšanu. Tādējādi 24 lietotāji kopīgi apmaksā ne vien 125 A, bet vēl papildus 509 A pieslēguma jaudu, kuru “Sadales tīkls” vispār tehniski nenodrošina un neuztur.

Tarifiem ir jāsedz ekonomiski un tehniski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, bet SPRK, pieņemot tarifus, ir pienākums aizstāvēt lietotāju intereses. Turklāt iedzīvotājiem ir saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiski pamatotas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kurus “Sadales tīkls” patiešām sniedz. Samaksas iekasēšanu par nesniegtu pakalpojumu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotām sabiedriskā pakalpojuma izmaksām,” skaidro Lazda.

Viņš piebilst, ka SPRK kā nozares uzraugam, apstiprinot jaunus tarifus, ir pienākums uzraudzīt “Sadales tīkla” darbību, lai nepieļautu jaudas uzturēšanas maksas iekasēšanu no galalietotājiem par tādas elektroenerģijas pieslēguma jaudas uzturēšanu, kādu “Sadales tīkls” vispār nemaz neuztur.

“Tostarp pēc krāpniecības izskatās arī “Sadales tīkla” aicinājums lietotājiem samazināt savas līgumos paredzētās formālās jaudas. Lietotājiem no savas puses līgumos samazinot it kā paredzētās jaudas, no “Sadales tīkla” puses nekādas darbības varēs nesekot, jo “Sadales tīkls” faktiski šādu jaudu pieejamību lietotājiem tāpat nemaz nenodrošināja. Konkrētajā gadījumā, minēto 24 lietotāja izvēle mazināt līgumos paredzēto pieslēguma jaudu neietekmēs un noteikti nemazinās “Sadales tīkla” izmaksas par 125 A pieslēguma jaudas tehnisku uzturēšanu. Tādejādi varam uzskatīt, ka SPRK amatpersonu bezdarbības dēļ uz lietotāju pleciem tiek pārnesta visa atbildība par izvairīšanos no sevis apkrāpšanas, nepieļaujot turpmāku nepamatotu elektroenerģijas pakalpojuma rēķinu pieaugumu,” rezumē uzņēmējs.

Lasiet arī: Slaidiņš par Solovjovu: Ja naktī niez dibens, no rīta smirdēs pirksti