Jānis Sārts. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

Pēc desmit gadiem Krievija pašreizējās robežās vairs  nepastāvēs – tā pirms kāda laika prognozējis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kurš arī šobrīd no reiz izteiktās prognozes neatsakās, vēsta žurnāls “Kas Jauns”.

Pēc Sārta domām, Krievija kļūs mazāka. “Es to prognozēju kara satricinājumu kontekstā, kādas vēsmas un vilkmes tie ievieš un kur var novest. Maskava Krievijā nekad nav mīlēta, centrbēdzes spēka elementi ir bijuši ne tikai etniski  atšķirīgos reģionos, bet arī tālos reģionos, kas uzskata, ka Maskava dzīvo uz viņu rēķina. Vai Krievijas sadalīšanās ir ticamākais scenārijs? Nē, bet tas nav neiespējams,” izdevumam norāda eksperts.

“Jo ilgāk Krievija karo, jo lielāka ir nemieru un sabrukuma iespēja pašā Krievijā. Sākotnēji šis mans apgalvojums šķita diezgan ekstrēms, bet pēc [“Vagner” vadītāja Jevgēņija] Prigožina dumpja tas sāk likties arvien iespējamāks. Ukraina cīnās par savu eksistenci, bet Krievija – par kaut kādu impēriju. Tātad lūzuma punkts katrā no šīm cīņas motivācijām ir pavisam citā vietā.

Tāpēc es drīzāk teikšu: Krievija necer, ka Ukraina salūzīs, tā drīzāk cer, ka Rietumi salūzīs, tāpēc pamatuzsvaru liek uz Rietumu atbalsta iedragāšanu. Bet, raugoties uz to, kas notiek pēc Prigožina sacelšanās, domāju, ka Krievija šobrīd tirkšķ pa vīlēm,” domā Sārts.

“Karš joprojām pamatu pamatos ir gribu cīņa. Tev var būt jebkāds ierocis, bet ja tu nejūti, kāpēc to izmanto, tu nevari uzvarēt karā. Ja Ukrainas prezidents būtu aizmucis, lielas daļas ukraiņu griba cīnīties būtu iedragāta, sabiedrības spēja mobilizēties zemāka. Otrkārt, tajās cīņās parādījās ticība tam, ka var uzvarēt. Jo par Kijivu cīnījās diezgan maz regulārās armijas vienību, pamatā bija teritoriālā aizsardzība – cilvēki, kas pirms kara bija darījuši ko citu, gāja ierakumos un karoja. Krievijas nespēja iekarot Hostomeļas lidlauku bija viens no tiem interesantajiem vēstures pagriezieniem, kur zināmu lomu nospēlēja mūsu dāvinātie ieroči,” izdevumam “Kas Jauns” norāda Sārts.

“Es uzskatu, ka Ukraina šo karu uzvarēs, un tāds uzskats man ir jau krietni sen. Esmu tikai nepareizi prognozējis, cik ilgu laiku tas prasīs, mans sākotnējais pieņēmums bija, ka šis karš izraisīs nestabilitāti pašā Krievijā agrāk vai vēlāk. Izrādās, tas prasa krietni ilgāku laiku, nekā biju domājis, bet man šķiet, ka šobrīd šis mirklis tuvojas. Ja šis karš tiešām izraisa nestabilitāti Krievijā, tad Ukrainai ir iespējams atgūt teritorijas,” tā Sārts.

Lasiet arī: Latviešu basketbolista omītes aizrautība «uzspridzina» radio tiešraidi un internetu

“Biju domājis, ka viņi [krievi] tomēr nebūs gatavi kļūt par auniem slaktiņā. Bet acīmredzot Kremļa spēja kontrolēt to, kā liela daļa Krievijas cilvēku redz realitāti, ir pietiekami liela. Vienlaikus Prigožina dumpja laikā redzējām, ka atbalsts pašam [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam nav nemaz tik fundamentāls,” izdevumam pauž Sārts.