Kaspars Melnis. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

Latvijas vadošās vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas ekspertu organizācijas pauž neizpratni un bažas par “Zaļo un zemnieku savienības” pārstāvja Kaspara Meļņa virzīšanu Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam.

“Meļņa iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrē izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kandidāts arī klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi,” informē Latvijas Dabas fonds.

“Latvijas Dabas fonds”, “Zaļā brīvība”, “Pasaules Dabas fonds”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija atklātā vēstulē aicina Ministru prezidenta kandidāti Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebilst piedāvājumam ZZS vadīt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju (KEVAM).

Kā norāda organizācijas – no trim koalīcijas partneriem ZZS ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem. Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022).

Tāpat organizācijas uzsver, ka Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Lasiet arī: Īpašs apsargs pat veļas mašīnai – bijušais drošībnieks atklāj, no kā baidās Putins

Vides organizācijas arī aicina Siliņu nopietni apsvērt riskus, ko rada Zemkopības ministrijas un KEVAM nonākšana ZZS pakļautībā, ņemot vērā, ka šai partijai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju. Ja atbildība gan par vidi, gan par lauksaimniecību koncentrējas šajā partijā, rodas liels risks, ka normatīvo aktu izstrādes un politikas veidošanas procesi kļūs izteikti nesabalansēti – vides un dabas aizsardzības prasības netiks pietiekami ņemtas vērā, un jau izstrādes gaitā visticamāk tiks mīkstinātas par labu industriju un biznesa mērķiem, apgrūtinot iespējas nonākt pie līdzsvarota rezultāta.