Foto: Pexels

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi 3255 informatīvas vēstules par uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigšanos tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nav iesnieguši dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pastāstījusi PMLP priekšniece Maira Roze.

Latvijas Republikas teritorija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim., atsaucoties uz raidījumu, vēsta lsm.

Roze pastāstīja, ka no personām, kuras neko nav darījušas, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, aptuveni 200 cilvēkiem nav deklarētās dzīvesvietas adreses, tāpēc PMLP nevar ar viņiem sazināties, un vēl vairākām personām aicinājumi pamest valsti nav sūtīti, jo ir zināms, ka šie cilvēki atrodas ārpus Latvijas.

Decembrī PMLP pārbaudīs, vai šīs personas šķērsoja robežu un atstāja Latviju, un, ja tas nebūs izdarīts, pārvalde sūtīs informāciju robežsardzei ar lūgumu pārbaudīt, vai šīs personas ir valstī vai nav, un, ja personas ir Latvijā, sekos rīkojums par valsts atstāšanu.

Septembra sākums bija termiņš, līdz kuram Latvijā ilgstoši dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jāpierāda latviešu valodas zināšanas. Saeima ar pārliecinošu vairākumu termiņu pagarināja un paredzēja divu gadu pārejas posmu. Tas gan attieksies tikai uz tiem, kas vismaz mēģinājuši nokārtot valodas eksāmenu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Daļa no Kremļa krievu pasaules politikas ir pilsonības dāvināšana jebkuram, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības robežās un kam vecāki dzīvojuši Krievijā. Ik pa laikam Krievijas vēstnieki aicināja Latvijas nepilsoņus pieņemt Krievijas pilsonību. Īpaši vilinoši tas daudziem šķita tādēļ, ka Krievijas pensiju sievietes var saņemt no 55 gadu vecuma.

Kad atrada veidu, kā novērst dubultas pensijas, par Krievijas pilsonībā pārgājušajiem vairs nedomāja. Galu galā viņus nebija jāuztur no Latvijas sociālā budžeta. Imigrācijas likums šiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, paredzēja iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas ik pa pieciem gadiem jāatjauno.

Pagājušajā vasarā valdība nolēma, ka Imigrācijas likums jāgroza. Iekšlietu ministrijas ierosinājums bija: kad Latvijā dzīvojošais ārzemnieks dodas pagarināt pastāvīgo atļauju, viņam jāpierāda arī valsts valodas zināšanas un pietiekami iztikas līdzekļi. Tā piecu gadu laikā visiem 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu nāktos nokārtot Latviešu valodas eksāmenu.

Saeimas komisijā termiņš no pieciem gadiem pārtapa par vienu. Publisku diskusiju par to nebija, Saeimas tribīnē vienīgās debates bija par grozījumiem, kas attiecas uz jauniem imigrantiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Šī gada pavasarī likumu atkal grozīja. Tie, kas izgāzušies latviešu valodas eksāmenā, to varēs kārtot atkārtoti, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei visu pieteikumu apstrādei būs gads.

Nepilnu piecu lappušu garajā dokumentā teikts, ka uz to brīdi tikai 46% no visiem cilvēkiem, ko skar grozījumi, iesnieguši pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Iekšlietu ministrija prognozēja, ka 10 tūkstošiem cilvēku uzturēšanās atļaujas 2. septembrī kļūs nederīgas. Tā kā arī termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai tagad nosacījumi ir daudz stingrāki, ministrija pieļāva, ka daļa no šiem 10 tūkstošiem nevarēs tikt pie arī pie tām. Risinājums – atvieglot šādas īstermiņa atļaujas saņemšanu uz diviem gadiem, lai dotu iespēju kārtot eksāmenu atkārtoti, bet PMLP katru gadījuu izvērtēt individuāli. Pretējā gadījumā tā būtu kolektīva izraidīšana, kas pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Piedāvātajā risinājumā divu gadu termiņuzturēšanās atļauja gan attiektos uz tiem, kas vismaz mēģinājuši kārtot valodas eksāmenu. Viņiem uz jauno statusu jāpiesakās līdz šī gada beigām. Pārējiem šādas iespējas nebūs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savā darbā redz, ka daļa no tiem Krievijas pilsoņiem, kas laikus nerīkojās, noticēja populistiskiem solījumiem, ka Satversmes tiesa grozījumus atcels. Tiesa saņēmusi vairāku simtu personu pieteikumus, bet lielākajā daļā gadījumu atteikusi lietas ierosināšanu. Četras lietas apvienotas vienā, un spriedums tajā gaidāms nākamgad. Šie cilvēki varēs mēģināt tikt pie atļaujas bez atvieglojumiem –  kā jebkurš cits Krievijas pilsonis, nevis ilggadējs Latvijas iedzīvotājs.

Lasiet arī: VIDEO | Propagandiste Simonjana šokē ar ierosinājumu attiecībā pret Sibīriju

Šobrīd no 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uz ko attiecas jaunā kārtība, 14 tūkstoši iesnieguši dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Vēl tūkstotis pieteicies termiņuzturēšanās atļaujai, jo nezināja, ka Saeima pagarinās iespēju kārtot statusu. 6700 pieteikušies atkārtotam eksāmenam, vēsta raidījums.