Armands Krauze. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) sola cīnīties par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ne tikai augļiem un dārzeņiem, kuriem pēc pieciem gadiem atkal piemēros pilnu 21% likmi, bet arī citiem pārtikas produktiem, taču prognozē, ka agrākais, kad to varēs panākt, ir 2025. gads, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu “Rīta panorāma”, vēsta lsm.

Krauze raidījumā “Rīta panorāma” apgalvoja, ka iepriekšējās valdības laikā ministrijas virzīja savas prioritātes, un pēc valdības apstiprināšanas 15. septembrī viņš esot bijis “fakta priekšā”, ka 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem nākamā gada budžetā vairs nav paredzēta.

Viņš gan sacīja, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem, kā arī citiem pārtikas produktiem, ir mērķis, par kuru viņš runās arī nodokļu izmaiņu darba grupā. Tā būs viņa un ZZS prioritāte, “par to runāsim un cīnīsimies”. Taču nodokļa izmaiņu grupa savu darbu plāno pabeigt nākamgad, līdz ar to, pēc Krauzes domām,  to varētu ieviest  “agrākais – 2025. gadā”.

Atteikšanās no 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem, uzskata biedrībā “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija”.

Tās pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

“Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma,” teic Jaunzems.

“Izrādās, ka mūsu līdzšinējā cīņa ar ēnu ekonomiku bijusi veltīga. Valstij ir izdevīgi, ka vairumtirdzniecības nozarē atgriežas “pelēkais tirgus”. Protams, žēl, ka lēmuma absurdumu izjutīs arī vietējais audzētājs un vietējais pircējs. Vietējais zemnieks būs spiests samazināt izaudzētās produkcijas apjomus, jo pircējs vairs nevarēs iegādāties viņa izaudzēto produktu,” atzīst Jaunzems.

Atsakoties no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē, Latvijas ekonomika izjutīs vairākus būtiskus un treknus mīnusus. Proti, strauji pieaugs ēnu ekonomika, jo vietējais vairumtirgotājs vairs nespēs konkurēt cenas ziņā ar konkurentu no kaimiņvalsts.

“Pateicoties samazinātajai PVN likmei, mūsu lauksaimnieki spēj konkurēt ar importēto produkciju. Pirms tam (2018.gadā) nozarē bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Bieži tika tirgoti importēti dārzeņi, ogas, kas tika uzdoti par pašmāju zemnieku produkciju, turklāt, nodokļu atšķirība starp Latviju un Lietuvu vai Poliju nereti tika izmantota negodīgi,” komentē Jaunzems.

Šobrīd ir būtiski uzlabojusies situācija nozarē gan ēnu ekonomikas ierobežošanas ziņā, gan arī būtiski samazinājusies tendence maldināt pircējus, uzdodot importētus augļus un dārzeņus kā vietējos.

Krauzes viedoklis pretrunā ar Zemkopības ministrijas šogad publiskotu ziņojumu Zemkopības ministrs Armands Krauze publiski paudis, ka, samazinot PVN likmi augļiem un dārzeņiem, ir veicināts “milzīgs importa produkcijas patēriņš.”

“Tas neatbilst patiesībai un acīmredzami liecina, ka ministram nav izpratnes vai arī viņam nav bijusi iespēja iedziļināties nozares specifikā un šogad publiskotajā Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā. Līdz 2018.gadam liela daļa importētā augļu un dārzeņu apjoma nemaz statistikā neuzrādījās, ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas daļu. Tieši pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas parādījās reālais importēto dārzeņu un augļu apjoms, jo tirgotājiem vairs nebija izdevīgi savu apjomu slēpt. Tieši tāds arī bija samazinātās PVN likmes ieviešanas mērķis!” teic Jaunzems.

Savukārt, kā šī gada vasarā atzinusi Zemkopības ministrija savā informatīvajā ziņojumā, tad laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam šī nozare Latvijā ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība – par 77%.

“Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas. Dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā,” teikts ziņojumā.

Lasiet arī: VIDEO | Rinkēvičs: Padomju Savienība bija murgs, nevis sapnis

Atjaunojot augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, Finanšu ministrija ar zemkopības ministra tiešu atbalstu izdarīs “lāča” pakalpojumu Latvijas lauksaimniecības nozarei, uzskata asociācijā.  “Turpmāk Latvijas pircējs būs spiests ar savu maciņu atbalstīt kaimiņvalstu izaudzētu dārzeni un augļus. Iespējams, daudzos gadījumos pat domājot, ka iepērk pašmāju audzētu. Tāpēc uzskatām, ka politiķiem, kuri pirms vēlēšanām ir devuši solījumu pārstāvēt mūsu nozares intereses, rūpējoties par sabiedrības labturību un ekonomikas izaugsmi, ir jābūt atbildīgiem. Pirmkārt, uzņemoties atbildību par katru savu lēmumu un tā ietekmi,” norāda biedrības “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Jaunzems.