Foto: Pexels

Kalsnavas arborētumā starp daudzveidīgajām skuju kokaugu kolekcijām ieraugāmas arī vējslotas. Pēc formas bieži vien precīzi apaļie skuju kokaugi raisa interesi, tāpēc arī šoruden – sestdien, 14.oktobrī – notiks ikgadējais pasākums “Raganu slotu balle”, kurā apmeklētāji varēs piedalīties dažādās aktivitātēs, baudīt muzikālus priekšnesumus un vienlaikus uzzināt vairāk par vējslotām – šo unikālo dabas daudzveidības parādību.

Vējslotas meklējamas koku vainagos. Tās atrodamas priedēs, eglēs, lapeglēs un balteglēs, kā arī lapu kokos: bērzos, alkšņos, ķiršos un ceriņos. Tās izpaužas kā jaunu, sīku dzinumu veidošanās no snaudpumpuriem, ko izraisa ģenētiska mutācija, sēnes, vīrusi, baktērijas, abiotiskie un biotiskie faktori, informē “Latvijas valsts meži”.

“Vējslotas, kas izveidojas koku vainagos, ir interesants pētāmais objekts, kā arī pavairojams dekoratīvo formu eksemplārs. Tās ir kā ieapaļas, blīvas bumbas, kas var sasniegt vairākus metrus diametrā. Vējslotu rašanās līdz pat šim laikam zinātniekiem bijis strīdus objekts. Ilgu laiku uzskatīja, ka vējslotas kā blīvi sazarojumi veidojas īpašu sēnīšu, ērču, baktēriju, vīrusu un mehānisku bojājumu dēļ. Šobrīd noskaidrots, ka skuju kokaugu vējslotām nav patogēna izcelsme, bet gan tās radušās mutācijas rezultātā. Diemžēl lapu kokos šī parādība jāuzskata par diezgan bīstamu slimību. Ceriņu šķirnēm bīstamo vējslotu, kuras dēļ krūms iet bojā, izraisa mikoplazma. Tā, piemēram, Polijā mikoplazma ir iznīcinājusi lielāko daļu no Lemāna ceriņu šķirņu kolekcijas,” skaidro LVM Kalsnavas arborētuma dendroloģe Liene Opincāne.

LVM Kalsnavas arborētuma vēja slotu kolekcijas izveide sākta līdz ar dārza ierīkošanas pirmsākumiem. Sākotnēji neparastā kokaugu mutācija raisījusi dārza veidotāju interesi.

Uzrunājot arboristus un dažādu kolekciju veidotājus, tika sākta pirmo kokaugu paraugu ievākšana, un šodien arborētuma kolekcijā aug jau vairāk nekā 100 priežu un egļu vējslotas. Darbs kolekcijas izveidē turpinās, meklējot arvien jaunus kolekcijas retumus. Visam, kas dabā ir atšķirīgs, no dekoratīvo stādu audzētāju viedokļa ir potenciāla vērtība. Ievācot potzarus vai sēklas, tiek iegūtas jaunas formas un šķirnes.

Dažādas vējslotas eglēs un priedēs Latvijā sastopamas visos novados. Savulaik Svētupes krastā augusi priede – vējslota, zem kuras vēl mazas vējslotiņas. Tās pārvestas uz Latvijas botānisko dārzu, taču nav izdzīvojušas. Viena no skaistākajām vējslotām ir Ventspils rajonā – Vēdes egle. Tai ir izcili skaista kolonveida egles forma. Savukārt netālu no Talsiem 50. gados tika atrasta lodveida egle, kura cēlusies no sēklu mutācijas. Tā nosaukta tās atradēja, novadpētnieka Kristapa Granta vārdā.

Lasiet arī: Jaunu iespēju laiks! Ķīniešu horoskops 2024. gadam

Ikviens, kurš zina kādu sev tuvējā apkārtnē esošas raganu slotas atrašanās vietu, aicināts par to ziņot LVM Kalsnavas arborētuma komandai. Potzaru ievākšana dos iespēju turpināt raganu slotu pētniecību un kolekcijas papildināšanu.