Foto: Pexels
Bērnu grāmatas “Tur, lejā” tulkotāja Signe Viška vērsusies policijā par draudiem, kurus sociālajos tīklos un privātās ziņās saņēmusi minētās grāmatas satura dēļ.
“90% publicētā satura par “Tur lejā”, visticamāk, neesmu redzējusi, tomēr ir komentāri pie maniem ierakstiem, un ir saņemtas ziņas mesendžerī. Šķiet, viens no pārsteidzošākajiem publiskajiem (!) ierakstiem bija: “tevi izvaros maskačkas bumāri (es samaksāšu, lai to lietu nodara nakts garumā)”,” vietnē “Facebook” atklāj grāmatas tulkotāja.
“Nevēlos tik daudz diskutēt par “Tur lejā”, jo, manuprāt, katrs vecāks pats var izvērtēt, vai šī literatūra ir nepieciešama un piemērota savam bērnam. Ja grāmata tiek atzīta par nepiemērotu, viss kārtībā, to var nolikt atpakaļ plauktā un iet tālāk. Šis darbs nav obligātās literatūras sarakstos, un to neizsniedz kopā ar dzimšanas apliecību. Vēlos vērst uzmanību tieši uz aklo naidu un radikālajām viedokļu izpausmēm, kas šobrīd manāmas visās malās. Kāds paņem grāmatu, aizdedzina to un procesu lepni dokumentē “TikTok”. Vēl kāds nopērk “Tur lejā” un mēģina aizdedzināt pie grāmatnīcas durvīm. Cits uzreiz pēc darba iegādes saplēš to turpat pie kases. Vai man maz vajag skaļi teikt, ko un kādu laiku man atsauc atmiņā publiska grāmatu iznīcināšana?” retoriski vaicā Signe Viška.
“Izskan komentāri no sērijas “bet tu taču varēji netulkot”. Protams, varēju, bet grāmatā nesaskatīju un joprojām nesaskatu neko kriminālu. Ja neiztulkotu es, iztulkotu kāds cits. Un vai tas jebkādā veidā risinātu šo situāciju, kurā tulkotāja (arī izdevēja un pat redaktore) saņem draudus un nebeidzamu virkni naidīgu komentāru?
Es neloloju lielas cerības, ka šis ieraksts un ziņas vai pat iesniegumi policijā kaut kādā mērā ietekmēs skaļos, sašutušos bļāvējus un draudu izteicējus. Dzirdēju arī gana daudz komentāru par to, kādēļ šis vispār vēl jākustina, cilvēki jau sāk pierimt, viss taču reiz pāriet, var taču ielīst aliņā un to klusumā pārciest. Un tādējādi normalizēt notiekošo ārprātu? Nē,” norāda tulkotāja.
Viņa pateicas Latvijas Rakstnieku savienībai par publisku atbalstu un nostājas paušanu un arī pārējiem, kas regulāri ar tulkotāju sazinās un piedāvā palīdzību, kā arī diskutē un dara to cieņpilni.
Tulkotāja neslēpj, ka viņai ir “milzu bažas par šo pieaugušo lasītprasmi un spriestspēju”.
“Pēdējās nedēļās sabiedrībā lielu interesi un pretējus viedokļus raisījusi izdevniecības “Pētergailis” izdotā grāmata “Tur lejā” par bērnu audzināšanas jautājumiem. Diskusijas ir labi. Tas, kas nav pieņemami, ir draudi grāmatas autoriem, tulkotājiem vai izdevējiem. Grāmatas tulkotāja saņēmusi draudus sociālajos tīklos un privātās ziņās. Gan anonīmi, gan neanonīmi lietotāji sola izrēķināties uz ielas, novēl izvarošanu, necenzētā leksikā apmelo pedofiliska satura izplatīšanā,” norāda Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
“Tulkotāja par izskanējušajiem draudiem un naida runu jau vērsusies Valsts policijā. Aicinām tiesībsargājošās iestādes pievērst nopietnu uzmanību šiem draudiem, vērsties pret to izplatītājiem, un nepieļaut, ka draudi autoriem, tulkotājiem vai izdevējiem kļūst par normu Latvijā. Diskusijās dzimst patiesība, tomēr viedokļu dažādība ir jāpauž cieņpilni bez savstarpējiem apvainojumiem, draudiem, goda un cieņas aizskaršanas, citām naidīguma izpausmēm. Ar agresīvām metodēm demokrātisku sabiedrību izveidot nav iespējams. Krimināllikuma 132. panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Vēršam sabiedrības uzmanību uz to, ka internetā publicēts arī video, kurā redzama grāmatas dedzināšana. Proti, tā Krimināllikuma 15. panta trešās daļas izpratnē ir uzskatāma par sagatavošanos noziegumam, radot tīšus labvēlīgus apstākļus, noskaņojot un aicinot sabiedrību nostāties varmākas pusē, paužot apzināti sagrozītu informāciju un nepatiesas ziņas par tulkotāju un grāmatas saturu. Kriminālatbildība iestājas arī tikai par sagatavošanos smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Tāpēc aicinām Valsts policiju uzsākt kriminālprocesu un sevišķi rūpīgi pievērsties konkrētās lietas izmeklēšanai, lai nepieļautu turpmāku naida un agresijas izplatīšanos Latvijas sabiedrībā,” uzsver Jundze.
Vietnē “Goodreads” un Latvijas grāmatnīcu portālos pieejamā grāmatas anotācija vēsta: “Jūs noteikti labi zināt, ka reizēm bērnu jautājumi nāk kā zibens no skaidrām debesīm! Bet labā ziņa – arī pieaugušajiem nav jāzina viss. Un ir pieņemami, dzirdot dažus jautājumus arī nosarkt. Svarīgi saprast, ka bērni uz dzimumorgāniem raugās citādi nekā pieaugušie. Bērniem ķermenis ir kā instruments, ar kuru piedzīvot pasauli un sevi pašu. Un dzimumorgāni ar saviem daudzajiem nervu galiem un interesanto izskatu sagādā daudz aizraujošu iespaidu. Tāpēc nav pārsteigums, ka intīmā zona daudziem bērniem šķiet visinteresantākā ķermeņa daļa, kuru viņi – vai nu vienatnē, vai kopā ar citiem bērniem – vēlas izzināt.
Bērni iemācās, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Bez vēdera, elkoņiem un kājām viņiem pienāktos uzzināt arī apzīmējumus intīmajai zonai. Jo tieši tāpat kā bērniem nepieciešami vārdi, lai pateiktu, ka sāp kāja, vajadzīgi arī vārdi, lai pateiktu, ka, piemēram, spēlējoties viņi atsituši savu intīmo zonu. Un tāpat kā bērniem vajadzīgs vārds “roka”, lai pateiktu, ka kāds cits bērns viņus skarbāk aizticis, vārdi, kas nosauc intīmo zonu, palīdz atvairīt uzbrukumus vai ļauj pēc seksuālas vardarbības vērsties pēc palīdzības. Līdzās pareizai terminoloģijai mums šajā grāmatā ir svarīgi iedrošināt bērnus pašiem kļūt radošiem un bez kauna, rotaļīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni.”
Lasiet arī: Iespējamie pēcteči: kurš ieņems Krievijas diktatora vietu, kad Putina vairs nebūs
Grāmata tulkota no vācu valodas.
Vietnē “Goodreads” latviešu lasītāji tai piešķīruši 4,17 zvaigznes no piecām, bet vācu lasītāju sniegtais vērtējums ir vēl augstāks – 4,67 zvaigznes.
