Foto: Rīta kafija

Šogad pirmo reizi Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norisē Pasaules Dabas fonds iesaistījās kā padomdevējs, lai kopīgi ar organizatoriem plānotu, kā šāda mēroga nozīmīgu pasākumu nākotnē ir iespējams svinēt ar atbildību pret vidi.

Šā gada Dziesmu un deju svētkos tika sperti pirmie soļi videi draudzīgāku svētku norises virzienā. Šajos svētkos tika ieviesti vairāki labi risinājumi. Dalībnieki un apmeklētāji novērtēja uzlabojumus transporta jomā, tika uzlabota dzeramā ūdens uzpildes vietu pieejamība un ēdināšanā tika rasta iespēja piedāvāt veģetāro maltīti. Noteiktās jomās izdevās samazināt resursu patēriņu: piemēram, tika samazināts izsniegto dzeramā ūdens plastmasas pudeļu skaits un kopējais drukas materiālu apjoms, salīdzinot ar 2018. gada svētkiem, un noteiktās kategorijās svētku iepirkumā tika iekļauti nosacījumi par videi draudzīgāku alternatīvu izvēli, informē Pasaules Dabas fonds.

Jomas, kurās svētki atstāj vislielāko ietekmi uz vidi, ir transports, pārtika un energoresursi. Aptuveni puse no radītajām emisijām ir saistītas ar transportu, iekļaujot gan tehnisko transportu, gan dalībnieku un apmeklētāju pārvietošanos. Lai gan no šīs jomas emisijām pilnībā nav iespējams izvairīties, tās ir iespējams samazināt. Arī energoresursu patēriņu nākotnē ir iespējams gan samazināt, gan pārdomāti izvēlēties enerģijas ieguves avotus.

“Elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem šobrīd ir plaši pieejama par pieņemamām cenām, tāpēc vajadzētu domāt par atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas elektrības ražošanā un ģeneratorus izmantot tikai ārkārtas situācijās. Tomēr joprojām ir svarīgi domāt par to, kā mēs varam samazināt kopējo energoresursu patēriņu, lai sasniegtu īstu ilgtspējības labumu,” norāda klimata aprēķinu eksperts un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Lasiet arī: VIDEO | Duets Strazdiņš un Račs rada patriotisku dziesmu par dzintara krellītēm

Pārtikas joma ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem svētkos. Vislielāko ietekmi uz vidi šajā gadījumā atstāja ārkārtīgi lielais izmestās pārtikas daudzums. Pat ņemot vērā rūpīgo plānošanu, daudzas maltītes netika izmatotas. Šis gadījums labi parāda, ka, lai notiktu pārmaiņas, sava atbildība ir jāapzinās visiem, norāda fonds.

Atkritumus kā vienu no galvenajām vides problēmām svētkos atzīmēja daudzi apmeklētāji. Atkritumu apsaimniekošana nākamajos svētkos jāplāno daudz detalizētāk, galveno uzsvaru liekot uz atkritumu apjoma samazināšanu, uzsver eksperti.

Ilgtspējīgi un videi draudzīgi svētki neliedz svinēt. Videi draudzīgi svētki nozīmē, ka tiek novērtēta ietekme un atbildība pret vidi un nākotni. Visu iesaistīto pušu kopējais mērķis ir veidot katrus nākamos Dziesmu un deju svētkus tādus, kuru ietekme uz vidi, klimatu un dzīvo dabu ir viszemākā, kāda tajā brīdī iespējama. Tas nozīmē apzināties pieejamos resursus un to vērtību, nebaidīties no jauniem risinājumiem un drosmīgi būvēt noturīgus pamatus. “Lai šāda mēroga svētku ietekmi uz vidi mazinātu, vides aspektiem un risinājumiem ir jābūt prioritātei, turklāt to ieviešana ir sagaidāma visās iesaistītajās pusēs. Skaidra motivācija rīkotāju starpā ļaus veiksmīgāk pārnest šo redzējumu uz katru no organizatoriskajām jomām. Arī sabiedrības iesaistei ir milzīga nozīme, jo sabiedrības izpratne par vides jautājumu aktualitāti palīdz ieviest un vieglāk pieņemt jaunus risinājumus,” skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Lasiet arī: Jūlija Krūmiņa jubilejā uzstāsies ārzemju izpildītāji; zvanīts arī Polam Makkartnijam

Pasaules Dabas Fonds visu svētku tapšanas laiku konsultēja un sniedza atbalstu rīkotājiem, piedalījās vairākās darba grupās un sagatavoja izziņas materiālus plašākai sabiedrībai. Gan svētku nedēļā, gan pirms tās dažādos veidos tika uzrunāti svētku dalībnieki un apmeklētāji. Pasaules Dabas Fonds uzsvēra būtiskākos ietekmes faktorus un aktīvi aicināja meklēt risinājumus šīs ietekmes mazināšanai.

Balstoties uz novērojumiem, tika izstrādātas rekomendācijas turpmāko svētku rīkošanai.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!