Foto: Nataļja Vaseva (lasītājas iesūtīts foto)
Tieši pirms 54 gadiem – 1969.gada 1. un 2. novembrī – Latvijā plosījusies otra spēcīgākā vētra valsts novērojumu vēsturē. Daudzviet tika nopostīti meži, bet teju piecus metrus augsti viļņi izpostīja piekrasti. Atklātajos ūdeņos viļņi sasniedza pat deviņu metru augstumu, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
“Dažādās zemēs šo parādību dēvē dažādi. Bet, lai tai dotu kādu vārdu dodami, visur tā nes postu, visur cilvēks cenšas tai pretī stāties ar vīrišķību, ar visiem viņa rīcībā esošiem līdzekļiem. Tā ir viesuļvētra,” – tā 1969. gada 3. novembra laikrakstā “Rīgas Balss” iesākās raksts “12 balles virs Rīgas” par vienu no spēcīgākajām vētrām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Pagājušā gadsimta 60-tie gadi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vēl ilgi paliks atmiņā ar divām spēcīgām vētrām – 1967. gada 18. oktobra un 1969. gada 1.-2. novembra vētrām.
1967. gada 18. oktobra vētras laikā Liepājā novērotās vēja brāzmas 48 m/s vēl aizvien ir spēcīgākās Latvijā fiksētās vēja brāzmas. Savukārt 1969. gada 2. novembrī Daugavpilī vējš brāzmās sasniedza 44 m/s – šīs novērotās vēja brāzmas ir otrās spēcīgākās Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē un visspēcīgākās vēja brāzmas, kas novērotas iekšzemes rajonos.
Ciklons, kas nesa vētru izveidojās 1. novembrī uz ziemeļiem no Britu salām starp divām ļoti kontrastainām gaisa masām – ļoti silto gaisa masu, kas atradās virs Rietumeiropas un arktisko gaisa masu, kas plūda no Grenlandes. Jaunais, aktīvais ciklons šķērsoja Skandināvijas pussalu un pāri Baltijas jūrai virzījās uz Igauniju, kur Roņu salā vēja brāzmas sasniedza 48 m/s, kas ir arī Igaunijas maksimālo vēja brāzmu rekords, un tālāk uz Krieviju.
Spēcīgas vēja brāzmas skāra gandrīz visu Latvijas teritoriju. Septiņās novērojumu stacijās (Ainaži, Daugavpils, Jelgava, Kolka, Priekuļi, Skrīveri un Stende) tika uzstādīti patreizējie maksimālo vēja brāzmu rekordi, bet divās (Saldus, Skulte) tie tika atkārtoti. Rīgā vēja ātrums brāzmās bija 26 m/s Spilves lidostā, 34 m/s Daugavgrīvā, Rumbulas lidlaukā 38 m/s, bet Rīgas lidostā 40 m/s. Rīga-Universitāte novērojumu stacijā mērinstrumenta tehnisko parametru dēļ varēja noteikti tikai to, ka vēja brāzmas ir lielākas par 20 m/s, bet ne precīzu to ātrumu. Nākamajās dienās vējš atkārtoti pastiprinājās un 4. novembrī vietām vēja ātrums brāzmās pārsniedza 30 m/s.
Lasiet arī: Astrologs Globa: 2024. gads Krievijai būs smags
Ciklona trajektorija un vēja virziens bija labvēlīgs, lai radītu augstus vējuzplūdus. Sākotnēji ar rietumvējiem ūdens no Baltijas jūras caur Irbes šaurumu tika sadzīts Rīgas līcī, bet pēc tam ar ziemeļrietumu vējiem to dzina uz līča dienviddaļu un tajā ietekošajām upēm – Daugavu, Gauju un Lielupi. Rīgā 1969. gada 2. novembra priekšpusdienā ūdens līmenis Daugavgrīvā un Ķīšezerā paaugstinājās līdz 2,24 m BS, bet Andrejostā līdz 2,29 m BS, kas ir augstākais novērotais ūdenslīmenis Rīgā novērojumu vēsturē (kopš 1875. gada).
Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!