Edgars Rinkēvičs. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 22. novembrī,  ir parakstījis un nosūtījis izskatīšanai Saeimai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”, kas nostiprina prasību turpmāk pašvaldību vadošajām amatpersonām likumā noteiktajā kārtībā iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība. Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Pašvaldību funkciju pilnvērtīga un efektīva izpilde gan ikdienā, gan valsts apdraudējuma gadījumā, gan krīzes situācijās pēc būtības nav iespējama, ja pašvaldības amatpersonām nav tiesību un tādēļ arī iespēju iepazīties ar valsts noslēpumu,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.

Savā vēstulē Saeimai Valsts prezidents vērš uzmanību, ka valsts noslēpums nav abstrakti dokumenti, ko pēc likuma pieņemšanas un speciālās atļaujas saņemšanas varēs izlasīt pašvaldību amatpersonas.

Valsts noslēpums ir daudz plašāks jēdziens, un tas aptver militāru, politisku, ekonomisku, zinātnisku, tehnisku vai cita rakstura informāciju, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Tomēr vienlaikus tā ir tāda informācija, ko noteiktos apstākļos ir būtiski zināt arī pašvaldību vadošajām amatpersonām, lai tās varētu rīkoties iespējami vislabākajā veidā savas pašvaldības iedzīvotāju interesēs, informē Valsts prezidenta kanceleja.

“Atsevišķi pašvaldību vadītāji ir pauduši viedokli, ka 30 gadu laikā viņiem nevienu reizi nav nācies strādāt ar valsts noslēpumu. Un šāds apgalvojums ir pilnīgi pareizs. Taču jāuzsver, ka apgalvojuma pareizība slēpjas tajā faktā, ka neviena persona bez speciālas atļaujas nemaz nav tiesīga strādāt ar valsts noslēpumu, nevis tajā, ka šāda informācija nav bijusi vajadzīga darba pienākumu veikšanai. Pašvaldību vadošajām amatpersonām, gan pieņemot politiskus, gan saimnieciskus lēmumus, gan iesaistoties civilmilitārajā sadarbībā un sadarbībā ar valsts drošības iestādēm, jau šobrīd pastāv objektīva nepieciešamība strādāt ar valsts noslēpuma objektiem, jo īpaši nepieciešamība zināt vietējo situāciju. Tādēļ uzskatu, ka likumā ir nostiprināma prasība pašvaldību vadošajām amatpersonām likumā noteiktajā kārtībā iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam,” pausts Rinkēviča vēstulē likumdevējam.

Saeima 2023. gada 28. septembrī apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, savukārt 5. oktobrī – Valsts aizsardzības koncepciju. Abos minētajos dokumentos ir nostiprināta virzība uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas ietver ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšanu, vienlaikus uzsverot arī aktīvu pašvaldību lomu un iesaisti. Katrai pašvaldībai ir uzdevumi valsts apdraudējuma gadījumā, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu valsts iestādes un Nacionālos bruņotos spēkus.

Civilās aizsardzības sistēma ir viens no efektīvas un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanas stūrakmeņiem. Tā aptver civilmilitāro sadarbību – civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizēšanu. Spēja civilajā sektorā nodrošināt kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārajām operācijām ir viena no NATO pamatprasībām.

Lasiet arī: Vāc parakstus par alkohola reibuma testiem Saeimas deputātiem pirms plenārsēdēm

Likumprojekts nekādā veidā neierobežo šobrīd amatā esošo pašvaldību amatpersonu un darbinieku tiesības vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja tas nepieciešams tiešo amata pienākumu veikšanai. “Aicinu pašvaldību vadītājus atbildīgi izturēties pret saviem amata pienākumiem, vērsties kompetentajās valsts drošības iestādēs un saņemt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, lai pilnvērtīgi iesaistītos nacionālās drošības nodrošināšanā,” rakstīts Valsts prezidenta pavadvēstulē Saeimai.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!