Publicitātes foto

Gadsimtiem ilgi leģendas par zemēm un pilsētām, kas ir it kā pazudušas jūras dzelmē vai kuras it kā slēpjas džungļu dzīlēs, ir vilinājušas piedzīvojumu meklētājus, kas ir gatavi uz visu, lai atklātu šīs mistiskās vietas.

Pirms mazliet vairāk nekā divdesmit gadiem Ķīnas Džedzjanas provincē ezera dibenā tika atklāta senā pilsēta Shī Chéng jeb Lauvas pilsēta, kuru pētnieki sauc arī par “Ķīnas Atlantīdu”. Pilsēta celta Haņu dinastijas valdīšanas laikā, 25. g. p.m.ē. – 200. g. m.ē, vēsta “National Geographic”.

1959. gadā Ķīnas valdība nolēma šajā apgabalā būvēt hidroelektrostaciju, un, lai to paveiktu, tika nolemts appludināt seno pilsētu. 2001. gadā šī pilsēta tika atklāta no jauna un izrādījās, ka daudzas tās mājas, tempļu konstrukcijas un bruģētie ceļi zem ūdens ir perfekti saglabājušies. Jāpiebilst, ka, sākot ar 2017. gadu, to var apskatīt ne tikai pētnieki, bet arī tūristi.

Lūk, dažas no leģendām apvītajām pilsētām, kuras tā arī netika atrastas:

Pērsijs Fosets un zudusī pilsēta “Z”

1925. gadā 58 gadus vecais angļu pētnieks Pērsijs Fosets devās Brazīlijas džungļos, lai atrastu noslēpumainu pazudušo pilsētu, ko viņš sauca par “Z”. Tā laika avīzes rakstīja, ka viņš “aizsāks jaunu lappusi cilvēces vēsturē”.

Tā bija viņa septītā ekspedīcija, iepriekšējās sešās viņš bija nonācis pie pārliecības, ka džungļu dzīlēsā patiešām varētu būt apslēptas senās pilsētas drupas. Pēdējā vēstulē uz mājām, kas tika nosūtīta ar komandas biedra starpniecību, Fosets rakstīja sievai: “Mēs ceram, ka dažās dienās tiksim cauri šim reģionam… Mums nav jābaidās no neveiksmēm.” Tomēr pētnieks un viņa komanda pazuda bez pēdām un, neskatoties uz neskaitāmajām glābšanas misijām, Fosetu un pārējos ekspedīcijas dalībniekus neatrada.

Lai gan Foseta pazudusī pilsēta “Z” tā arī nekad netika atklāta, pēdējos gados Gvatemalas, Brazīlijas, Bolīvijas un Hondurasas džungļos ir atrastas vairāku  seno  pilsētu un reliģisko vietu palieku. Līdz ar jaunu skenēšanas tehnoloģiju parādīšanos, iespējams, kādu dienu tiks atrasta arī mistiskā  pilsēta “Z”.

Zudusī Aztlanas pilsēta – leģendāro acteku dzimtene

Līdz pat šai dienai faktiskā salas, kas pazīstama kā Aztlana, pastāvēšana nav apstiprināta. Daudzi pētnieki ir meklējuši šo zemi, cerot labāk izprast, no kurienes cēlušies acteki. Tomēr, tāpat kā citas zudušās pilsētas, nav skaidrs, vai Aztlana jebkad tiks atrasta.

Acteki Meksikā radīja vienu no spēcīgākajām senās pasaules impērijām, kas atradās mūsdienu Mehiko teritorijā Lai gan par pašu impēriju ir zināms daudz,  , mazāk ir zināms par acteku kultūras pirmsākumiem.

Daudzi uzskata, ka zudusī Aztlanas sala ir seno acteku dzimtene, kuru viņi apdzīvoja pirms migrācijas uz Meksikas ieleju. Daži pētnieki uzskata, ka tā ir mītiska zeme, līdzīga Atlantīdai vai Kamelotai, kas dzīvos leģendās un nekad netiks atrasta.

Citi uzskata, ka tā ir patiesa fiziska atrašanās vieta, kas kādreiz tomēr tiks identificēta. Cerot atrast leģendāro salu, Aztlanas zemes meklējumi ir aptvēruši teritoriju no Rietummeksikas līdz pat ASV Jūtas štata tuksnešiem. . Tomēr šie meklējumi līdz šim ir bijuši bez panākumiem.

Meklējot Eldorado – zudušo zelta pilsētu

Stāstu par leģendāro zelta pilsētu džungļos, ko dēvē arī par Eldorado, aizsākumi meklējami 16. gadsimta vidū. Toreiz no mutes mutē klejoja nostāsti par kādu mūsdienu Kolumbijas teritorijā esošas indiāņu cilts virsaiti. Runāja, ka viņš reliģisku svētku laikā apklāj sevi ar zelta putekļiem un peldas dzidrā Andu kalnu ezerā.

Neskatoties uz daudzajām ekspedīcijām pa visu Latīņameriku, zelta pilsēta joprojām ir leģenda un nav fizisku pierādījumu, kas apstiprinātu tās pastāvēšanu.

Šī leģenda izraisīja pastiprinātu interesi par reģionu un veicināja tā izpēti un nokļūšanu eiropiešu politiskajā kontrolē. Spāņu konkistadors Fransisko de Oreljana bija pirmais, kas devās uz Rio Negro, šīs teiksmainās pilsētas meklējumos.

1545. gadā konkistadori Lāzaro Fonte un Hernans Peress de Kesada mēģināja nosusināt  Gvatavitas ezeru pēc tam, kad tā krastā atrada zelta gabaliņus. Vīri kopā ar citiem sabiedrotajiem neatlaidīgi strādāja trīs mēnešus, taču viņi nespēja pietiekami “iztukšot” ezeru un dārgumus neatrada.

1545. ngadā vēl vienu ezera nosusināšanas mēģinājumu veica uzņēmējs Antonio de Sepulveda. Kārtējo reizi gar krastiem tika atrasti dažādi zelta gabali, bet ezera dzīlēs it kā esošie dārgumi palika apslēpti. Saskaņā ar aplēsēm, ezerā varētu būt noglābts līdz pat 300 miljoniem dolāru vērta zelta, taču dārgumus nav izdevies atrast.

Kolumbijas valdība 1965. gadā ezeru pasludināja par aizsargājamo teritoriju un aizliedza visas turpmākās meklēšanas operācijas. Tomēr Eldorado meklējumi aizvien turpinās, pat ja nav iespējams nosusināt Gvatavitas ezeru.

Jāpiebilst, ka vēlākajos laikos stāsts par Eldorado tika plaši lietots kā metafora, apzīmējot vietu, kur ātri un bez īpašas piepūles var iedzīvoties bagātībā. Nereti šī metafora tiek lietota arī citā nozīmē, ar Eldorado apzīmējot tādu lietu meklējumus, kuras realitātē neeksistē.

Lasiet arī: «Un kad būs TūTū, PīPī un PifPaf?» – tauta zobojas par Pasažieru vilciena jauno nosaukumu

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!