Krišjānis Kariņš. Foto: European Parliament/Flickr

Ar privātajām lidmašīnām valsts amatpersonas turpmāk lidos krietni retāk, paziņots Valsts kancelejā, paredzot, ka izmaiņas amatpersonu ceļošanas kārtībā ieviesīs jau šonedēļ, atsaucoties uz “Latvijas Radio”, vēsta lsm.

Iemesls – sabiedrības asā reakcija uz ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa veiktajiem 36 lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājuši vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, tajā laikā, kad viņš bija premjers. Vairāk nekā 600 tūkstoši eiro no valsts maka un virs 700 tūkstošiem eiro par Eiropas Savienības (ES) naudu – tik ir izmaksājuši bijušā premjerministra, tagadējā ārlietu ministra Kariņa lidojumi ar privāto lidmašīnu kopš 2019. gada. Par gaisakuģu nomāšanu pārbaudi sākusi Ģenerālprokuratūra, ziņo mediji. Visi ES apmaksātie reisi bija uz Briseli vai atpakaļ. Savukārt par valsts naudu Kariņš lidojis, piemēram, uz Portugāli, Vāciju, Franciju, Dāniju un Ukrainu.

Ārlietu ministram Krišjānim Kariņam vajadzētu pašam saprast, ka vajag atkāpties no amata saistībā ar sabiedrībā rezonansi izraisījušo praksi viņa premjerēšanas laikā izmantot privātreisus dažādās vizītēs, intervijā “Latvijas Radio” pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore, politoloģe Ilga Kreituse.

“Kariņa kungam mazliet ir kaut kas sajucis prioritātēs Latvijas valstī un Latvijas budžeta tērēšanā, un arī par to, kāda ir valdības pārstāvju loma. Mēs neesam Amerikas Savienotās Valstis, kurās Valsts prezidentam ir sava lidmašīna, kas arī simbolizē viņa varu un vietu pasaulē,” Kreituses sacīto “Latvijas Radio” citē lsm.

“Tāpēc ir pārsteidzoši, ka pasaules pilsonis ar divām pilsonībām un cilvēks, kas zina pasaules pieredzi, pēkšņi ir iedomājies, ka Latvija ir sasniegusi Amerikas Savienoto Valstu līmeni un var iegādāties sev lidmašīnu, aizmirstot par to, kas praktiski notiek reālajā dzīvē, it īpaši ņemot vērā to, ka viņš tik ilgu laiku ir bijis Latvijas valdības vadītājs,” turpināja Kreituse.

“Man šķiet, ka cilvēks ir izgājis ārpus realitātes, kas saucas Latvijas valsts,” tā Kreituse.

Velkot paralēles ar Solvitas Āboltiņas laikiem “Jaunās Vienotības” galvgalī, Kreituse norādīja: “Nav neaizstājamu cilvēku.”

Turklāt Kariņš, “absolūti nejūtot” šos sitienus, vēl pieteicis sevi kā kandidātu NATO ģenerālsekretāra amatam. Un arī pret šo neviens neizsaka pretenzijas. “Tas nav tikai “Vienotības” jautājums. Ko domā Latvijas valsts gan Saeimā, gan valdībā, ka šāds nesmukums iziet ārpus valsts robežām un vēl mēs šādu cilvēku virzām uz starptautisku institūciju?” retoriski vaicāja Kreituse.

No tā cieš arī partijas reitings, tādēļ neizprotama šķiet arī “Jaunās Vienotības” nekā nedarīšana un partijas pārstāvju mēģinājumi Kariņa rīcību attaisnot, sakot, ka nezina faktus. “Tas gremdē pašu partiju,” piebilda politoloģe.

Izpētot Valsts kancelejas datus, ”Latvijas Televīzijas” raidījums “De facto” neguva pārliecību par šādu tēriņu lietderību katrā reisā. Vairākos gadījumos izskatās, ka dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš varētu Latvijā atgriezties piektdienas vakarā.

“De facto” izpētītais liecina, ka, piemēram, 2023. gadā jūnija sākumā uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā un atpakaļ Kariņš devās biznesa lidojumu aviokompānijas “VistaJet” gaisa kuģī “Cessna 560XL Citation XLS+”. Tas izmaksāja 35 tūkstošus eiro. Savukārt 20. jūnijā tūlīt pēc valdības sēdes vadīšanas Kariņš devās uz Ukrainas atjaunošanai veltītu konferenci Londonā. Sešu cilvēku delegācijas lidojums firmas “SmartWings” lidmašīnā “Cessna 680 Citation Sovereign+” izmaksāja 30 tūkstošus eiro.

Valsts kanceleja vairākām vizītēm klāt pievienoja arī skaidrojumu par to, kāpēc bija nepieciešams izmantot speciālos lidojumus. Daži izklausās diezgan pamatoti, piemēram, pēkšņs bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles vai Francijas prezidenta Emanuēla Makrona uzaicinājums, saspringtā drošības situācija neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņemošās valsts lidostas slēgšana komercreisiem samita dēļ vai vairāku vizīšu virkne, pēc kuras premjers citādi nepagūtu atgriezties Rīgā, lai tur uzņemtu augstus ārvalstu viesus. Tomēr vairākos gadījumos pamatojumu specreisu izmantošanai Valsts kanceleja nesniedza vispār, bet citos tas nebija pārliecinošs.

Lasiet arī: «Un kad būs TūTū, PīPī un PifPaf?» – tauta zobojas par Pasažieru vilciena jauno nosaukumu

Piemēram, tie izmantoti, atgriežoties no neformālajām Eiropadomēm piektdienas vakarā, lai gan krietni lētāk būtu pārnakšņot viesnīcā un atlidot ar komercreisu sestdien. Tāpat ne vienmēr ir skaidrs, vai Kariņam nebija iespējas lidot uz pasākumu iepriekšējā vakarā, piemēram, izmantojot savienotos reisus, ja tiešo reisu nav vai tie ir neizdevīgā laikā. Tāpat nav pārliecības, vai pirms lēmuma par specreisa pasūtīšanu apsvērta premjera kalendāra pārplānošana, atsakoties no kādiem pasākumiem Rīgā.

Kariņš vairākkārt uzsver, ka par lidojumu izmaksām neesot zinājis un domājis, jo koncentrējies uz vizīšu saturu.

Valstij visdārgāk izmaksāja Kariņa šīgada divi pēdējie speciālie lidojumi uz Briseli un atpakaļ par 49 950 eiro.

Eiropas Savienības samits ar Latīņamerikas un Karību valstu kopienu notika 17. un 18. jūlijā – pirmdien un otrdien. Valsts kanceleja apgalvo, ka par speciālā reisa izmantošanu izlemts, jo “līdz pat pēdējam brīdim” nebija informācijas, vai samits notiks vienu dienu vai divas. Tas gan neizskaidro, kāpēc piecu cilvēku delegācija nevarēja uz Briseli atlidot jau svētdien vai izmantot pirmdienas rīta komercreisu. Arī atpakaļceļa biļetes, visticamāk, varēja nopirkt uz trešdienas rītu – tas gan nozīmētu, ka Kariņa ieplānotais atvaļinājums sāktos dienu vēlāk.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!