Foto: Rīga/Flickr

Latvijā ir mazākā ekonomika starp Baltijas valstīm, kas šobrīd pēc IKP uz iedzīvotāju ir tādā līmenī kā Eiropas Savienības valstīs pirms 15 gadiem. Līdz ar to šobrīd valsts budžeta ienākumu palielināšana nav iespējama ar nodokļu likmju celšanu kā, piemēram, Igaunijā, – pretēji tam ir jādomā, kā veicināt IKP kāpumu uz ekonomikas izaugsmes rēķina, bet šāda plāna valstij līdz šim nav, norādīts finanšu konsultāciju tīkla uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” tirgus analīzes apskatā.

“Šobrīd vairs nav iespējams noslēpt Latvijas ekonomisko atpalicību, lai arī kā to negribētos atzīt. Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju veido 74% no ES vidējā rādītāja (5.zemākais rādītājs), kamēr Lietuvā tas ir 90% un Igaunijā tas ir 87%. Aiz Latvijas ir tikai Horvātija, Grieķija, Slovākija un Bulgārija. Lai arī nedaudz, mums garām ir aizgājusi Rumānija un Ungārija. Savukārt uz Ziemeļvalstu fona, kura reģionam vēlamies būt piederīgi, mūsu kritiens ir īpaši izteikts, jo Somija, Zviedrija, Dānija un Norvēģija būtiski pārsniedz vidējos ES IKP rādītājus uz vienu iedzīvotāju,” norāda starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Logins atzīst, ka šobrīd valsts politika ir jāveido atbildīgi, ar lēmumiem veicinot ekonomikas attīstību, palielinot investīciju piesaisti, it īpaši nozarēs, kas vērstas uz eksportu, tehnoloģijām un inovācijām, kā arī jāattīsta mazās uzņēmējdarbības vide. Piemēram, kopējās uzņēmējdarbības vides konkurētspējai jāturpina mazināt darbaspēku nodokļu slogs, kas ir augstākais starp Baltijas valstīm un mazina mūsu konkurētspēju Baltijas valstu reģionā.

“Grant Thornton Baltic” norāda, ka  Latvijā nodokļu ieņēmumu īpatsvars pēdējos gados ir audzis par 1 – 2 procentpunktiem un šobrīd veido aptuveni 30% no IKP. Vidēji Eiropas Savienības valstīs tas ir 41%, bet mūsu kaimiņvalstīs par pāris procentpunktiem augstāks nekā Latvijā. Vēl pirms padsmit gadiem Latvijas un Lietuvas ekonomiku tendences bija līdzīgas, tomēr tagad Lietuva un Igaunija ir līdzīgā attīstības līmenī, kamēr Latvijas ekonomikas izaugsme būtiski atpaliek.

Pozitīvi, ka nākamā gada valsts budžetā valdība nav sekojusi Igaunijas piemēram, būtiski reformējot nodokļus un palielinot patēriņa nodokļu likmes, piemēram, PVN paaugstinot par diviem procentpunktiem uz 22%. To, ko var atļauties Igaunija nodokļu reformēšanā, Latvija pie šī brīža zemajiem ekonomikas attīstības rādītājiem nevar atļauties – nodokļu celšana nozīmētu lielāku pozīciju zaudēšanu konkurētspējā. Pozitīvi, ka Latvijas valdība nolēma palielināt minimālo algu līdz 700 eiro, bet diemžēl nepalielināja neapliekamā minimuma slieksni, tādā veidā neizmantoja iespēju samazināt pie mums tā jau augsto darbaspēka nodokļu slogu.

“Redzot, ka līdzšinējā politika nav veicinājusi Latvijas izaugsmes dinamiku tādu, kāda tā ir Lietuvai un Igaunijai, ir skaidrs, ka šobrīd ir jāizvēlas no valsts puses agresīvāki un drosmīgāki risinājumi, lai mēs tiktu laukā no Eiropas valstu apakšējā gala. Jo dinamiskāka būs ekonomika, jo vairāk nodokļu ieņēmumu. Šobrīd pietrūkst atbalsta plāna un vīzijas uzņēmējdarbības aktivizēšanā, investīciju piesaistē, infrastruktūras sakārtošanā, mājokļu politikas veicināšanā un augsti kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā, eksporta kāpināšanā, kā arī mazo uzņēmumu īpatsvara palielināšanā, kas ļautu samazināt valsts un pašvaldību aparātu, palielināt pirktspēju, kāpinātu darba ražīgumu, kas galu galā sekmētos ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts kasē,” norāda Raitis Logins.

Jāpiebilst, ka 2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,6 miljardi eiro.

Lai gan 2023. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu, IKP faktiskajās cenās ir pieaudzis par 5,5% un bija 29,9 miljardi eiro, tomēr salīdzināmajās cenās novērots IKP kritums par 0,6%, liecina CSP apkopotie dati.

Lasiet arī: Kariņa privātie lidojumi izmaksājuši 1,3 miljonus eiro – daudz vairāk, nekā sākotnēji izskanējis

Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4,0%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums piekto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 6,3%.To ievērojami ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,5% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences – pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 2,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,1%). Savukārt samazinājumu uzrāda gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 5,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 18,2%), mēbeļu ražošana (par 26,9%).

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu (par 9,3%) ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 3,1%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 24,7%). Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 2,7%).

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību (+0,9 procentpunkti) deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums (par 16,1%). Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 33,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 2,3% un specializēto būvdarbu veikšana – par 16,6%.

Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 3,6%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,9%. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 3,9%) veicināja lejupslīde gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – attiecīgi par 3,2% un par 4,3%. Aktīva darbība turpinās automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē – pieaugums par 5,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 9,8%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 4,5%), ūdens transports (par 20,3%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 18,6%), pasta un kurjeru darbības (par 9,5%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 8,9%).

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību (pieaugums par 2,5%) nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (pieaugums par 3,8%), savukārt izmitināšanas nozarē vērojams samazinājums par 1,3%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā šajā ceturksnī vērojams kritums (par 1,0%). To veicināja apjoma kritums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 3,5%), kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 15,2%), savukārt, pieaugums (par 7,5%) vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 14,9% apmērā ietekmēja kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 23,2%. Pieaugums ir bijis apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās – attiecīgi par 3,9% un 4,8%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares attīstību sekmēja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 5,4%) ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 41,3%), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,5%). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 3,2%), veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 11,6%), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2,0%).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības (3. ceturksnī pieaugums par 2,1%). Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga – pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (pieaugums par 7,9%), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 2,0%), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā (par 15,7%). Negatīva ietekme uz nozares attīstību 3. ceturksnī bija darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu – samazinājums par 17,9%, biroju administratīvajām darbībām (samazinājums par 3,7%), kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (samazinājums par 4,2%).

Lasiet arī: «Un kad būs TūTū, PīPī un PifPaf?» – tauta zobojas par Pasažieru vilciena jauno nosaukumu

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 1,2% apmērā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!