Latvijas Stividoru asociācija: Tranzīts nav imports

Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis. Foto: Ekrānšāviņš

“Ja mēs skatāmies uz Austrumiem, tad ir jāskatās tālāk aiz Krievijas robežām. Austrumi nesākas un nebeidzas ar Krieviju. Latvijai, tāpat kā Eiropas Savienībai (ES) ļoti nozīmīgas ir Centrālāzijas valstis,” intervijā “Latvijas Radio 4 – Doma laukums” norāda Latvijas Stividoru asociācijas (LSA) padomes loceklis Jānis Kasalis.

Pēc viņa teiktā, ir jāsaprot, ko mēs domājam ar terminu “graudi”, jo statistika rāda kopējo ciparu, turklāt tajā iekļauti dažādi graudu veidi. “Krievijas graudu tranzīts 11 mēnešos caur Latvijas ostām sasniedza 1,3 miljonus tonnu, bet, ja runājam par importu, tad tas sasniedz 330 000 – 340 000 tonnu. Ja runājam par Krievijas graudu tranzītu, tad apjoms ir lielāks, bet ja par importu – tad tas ir nedaudz lielāks, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš. Taču, ja salīdzina ar Krievijas graudu apjomu, kas tiek eksportēts aptuveni 40 – 50 miljonu tonnu apmērā, tas ir ļoti niecīgs cipars,” stāsta Kasalis.

Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis uzsver, ka graudu produkti pa Latvijas dzelceļu sasniedz 20 – 25% no pārvadātajām kravām. “Šodien Latvijas dzelzceļš ir ļoti svarīga mūsu valsts un tranzīta daļa, un transports. Bez Latvijas dzelzceļa nav ne vietējā, iekšējā transporta, ne tranzīta pārvadājumu daudzu valstu virzienā. Ja runājam par to, ka Latvijas dzelzceļš jau gadiem kopš kara, un ne tikai kopš kara, bet arī pāris gadu pirms kara, ir finansiālā krīzē, tad uz šodienu šie 25% var kļūt par pēdējiem 25%, lai vairāk nekā 5000 cilvēku nepaliktu bez darba. Ja runā par ostām, tad šie divi miljoni tonnu ir nedaudz zem 10% no kopējā lielo ostu apjoma,” uzsver Kasalis.

Pēc viņa teiktā, var šķist, ka tas ir neliels apjoms, taču, ņemot vērā to, ka ik gadu pēdējo piecu gadu laikā kravu apjoms ostās krīt vidēji par 10%, tas nozīmē, ka trīs četri termināļi Rīgā, Liepājā un Ventspilī var palikt vai nu pilnībā bez darba vai nu kompānijas būs spiestas atlaist darbiniekus un nespēs valsts budžetā iemaksāt nekādus nodokļus.

Lielās ES valstis nav gatavas tik viennozīmīgi pateikt, ka pārtrauc importu no Krievijas. Mēs šobrīd runājam tikai par importu, nevis tranzītu. Ko šīs valstis domā, mēs redzēsim janvārī, kad gaidāms ES balsojums, taču jau tagad varam pieņemt, ka lielās valstis nepiekritīs apturēt importu no Krievijas, norāda Kasalis.

“Mūsu asociācija jau kopš pirmās kara sākuma dienas ir pret karu. Nav pamata domāt, ka mēs kā citādi raugāmies uz situāciju, un nekādā gadījumā mēs neesam gatavi atbalstīt karu. Uzskatu, ka mēs varam palīdzēt beigt karu ar mūsu nodokļiem un cilvēkiem, kuriem mēs dodam darbu, kuri maksā nodokļus un attiecīgi palīdz Ukrainai karā,” uzsver Kasalis, piebilstot, ka Latvijā ir muita un dienesti, kas visu pārbauda un noteikti apturētu tādas kravas, attiecībā uz kurām būtu aizdomas, ka tās ir “asiņaiņas”. Viņaprāt, arī politiķu rokās ir visi instrumenti, lai pārbaudītu, kur nonāk šīs kravas un vai tās nepaliek Latvijā. “Mēs šobrīd darām to, ko Eiropa atļauj,” uzsver Kasalis. “Latvijā ir gan Ukrainas graudu imports, gan tranzīts, taču šis cipars ir ļoti mazs. Ja runājam par importu, tā apmērs ir 150 000 tonnu, ja par tranzītu – tās arī ir 140 000 – 150 000 tonnas.”

Jau vēstīts, ka Latvijas Stividoru asociācija (LSA) izplatījusi paziņojumu, kurā aicina ar sankcijām graudu tranzītam no Krievijas negraut pašiem savu ekonomiku un neiznīcināt tranzīta nozari, valstij piederošu uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”, kā arī neradīt jaunus bezdarbnieku tūkstošus, vienlaikus dodot iespēju attīstīties un augt Krievijas ostām un ekonomikai.

Latvijas ekonomikai graudu tranzīts ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa, kurās iesaistītas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme. Latvijā darbojas trīs lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts graudu tranzīts, pārkraušanas termināļu kopējai kapacitātei pārsniedzot 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji trīs miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Tātad kapacitāte ļauj nodrošināt vēl 7 miljonu tonnu eksportu, informē LSA.

“Bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000,” izplatītajā paziņojumā uzsver Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis.

Vairāk nekā 20% Latvijas valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto kravu ir graudi. “Jau tā uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms gada laikā samazinājies par 15-20%, bet vēl lielāks apjoma kritums kompānijai var izrādīties kritisks,” brīdina Jānis Kasalis.

Jau tā piecu gadu laikā “Latvijas dzelzceļš” darbinieku skaits samazinājies vairāk nekā par 40%. Ar liegumu pārvadāt graudus no Krievijas apdraudētas ir arī palikušās nedaudz vairāk nekā 7000 darba vietas.

Latvijas Stividoru asociācija ir pārliecināta, ka graudu tranzīta embargo neatstās negatīvu iespaidu uz Krievijas ekonomiku. Pat pretēji. Ja Latvija ierobežos graudu tranzītu, Krievija izmantos citus ceļus. Svarīgi arī atcerēties, ka pa dzelzceļu pārvadātie tranzīta graudi nepaliek Latvijā, bet sasniedz citas valstis. Caur Eiropas valstīm tie nonāk nabadzīgās Āfrikas valstīs: Somālijā, Mali, Nigērijā.

“Turklāt jāatceras, ka, neveicot graudu tranzītu caur Latviju, nauda paliks Krievijas ostās, sekmējot agresorvalsts ekonomiku un ļaujot darbināt kara mašīnu. Reģionā visstraujāk augošās ostas ir Visocka un Ustj Luga Tajās ir moderni graudu pārkraušanas termināļi. Piemēram, Visockas termināļa jauda ir četri miljoni tonnu gadā. Ja graudus nevedīs caur Latviju vai Eiropu – pelnīs Krievijas ostas,” norāda Jānis Kasalis, piebilstot, ka “graudi ne tuvu nav Krievijas ekonomikas veidotājs, lai agresorvalsts izjustu sekas no sankcijām, ir nepieciešama absolūtā blokāde, jo vairāk nekā 70% Krievijas eksporta veido ogļūdeņraži (gāze, nafta u.c.).”

“Sankcijām pret Krieviju ir jābūt, taču arī jāsaprot, vai ieviešot tās pārāk drakoniskas, nevaram kaitēt paši savai ekonomikai. Graudu tranzīts nav lielākā problēma – to nepiegādāšana Āfrikas kontinenta valstīm var novest daudzus cilvēkus badā un radīt jaunu migrācijas vilni Eiropā. Efektīvākā metode būtu agresorvalsts ekonomikas graušana, to pilnībā izolējot no pārējās pasaules, kam ir nepieciešama globāla pasaules ietekmīgāko valstu vienošanās,” informē LSA.