Publicitātes foto

Daudzu pasaulslavenu cilvēku sasniegumi ir pierādījums tam, ka redzes traucējumi vai pat pilnīgs tās zudums nav šķērslis, lai kļūtu par valsts prezidentu, izcilu dziedātāju vai pat radītu sistēmu, kas palīdz neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem iemācīties lasīt un rakstīt, vēsta “National Geographic”.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 43 miljoniem cilvēku uz mūsu planētas ir aklums, savukārt 295 miljoniem ir vidēji smagi vai smagi redzes traucējumi. Saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības datiem, mūsu valstī ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, kļuvuši par invalīdiem.

Viens no galvenajiem saziņas veidiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir Braila raksts. To izgudroja francūzis Luijs Brails (1809-1852) un tas ir pieejams visās pasaules valodās, tostarp esperanto.

Kopš 2018. gada Luija Braila dzimšanas dienā – 4. janvārī – atzīmē Starptautisko Braila raksta dienu. Pats Brails bērnībā zaudēja redzi iekaisuma un negadījuma dēļ, taču jau 15 gadu vecumā radīja jaunu lasīšanas un rakstīšanas sistēmu. Pēc aplēsēm, mūsdienās to izmanto seši miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem visā pasaulē.

Godinot starptautisko Braila raksta dienu, piedāvājam iepazīties gan ar pašu Luiju Brailu, gan ar citiem pazīstamiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem!

Luijs Brails: personīgā traģēdija un izgudrojums, kas palīdzēja miljoniem cilvēku

Braila raksta izgudrotājs Luijs Brails piedzima 1809. gada 4. janvārī franču kurpnieka ģimenē. Kad zēnam bija trīs gadi, viņš, spēlējoties tēva darbnīcā, nejauši iedūra sev acī ar īlenu. Radās iekaisums, kas vēlāk skāra arī otru aci, tādēļ Luijs zaudēja redzi.

19. gadsimta sākumā Parīzē darbojās Nacionālais institūts neredzīgiem jauniešiem, kas bija viena no pirmajām šāda veida mācību iestādēm pasaulē. Kad Luijam bija desmit gadi, viņš iestājās šajā institūtā. Jāpiebilst, ka tolaik audzēkņi galvenokārt apguva amatniecības pamatus, kā arī mācījās spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Brails apguva čella un ērģeļu spēli. Pateicoties muzikālajam talantam, viņam pusaudža vecumā bija iespēja uzstāties viesizrādēs un apceļot daudzas Francijas pilsētas.

Pirms Brails izgudroja pats savu rakstību, viņš neredzīgajiem mācīja lasīt pēc institūta dibinātāja Valentīna Ai (1745–1822) radītās sistēmas. Šīs metodes galvenais trūkums bija tas, ka, kaut arī neredzīgie varēja iemācīties lasīt, viņus nemācīja rakstīt.

Jāpiebilst, ka bija pieejams arī visai ierobežots skaits grāmatu, kuras varēja lasīt pēc Ai sistēmas. Proti, kad institūtā mācījās Brails, bija pieejamas tikai trīs speciāli neredzīgajiem sastādītas grāmatas. To lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts starp divām papīra lapām.

1824. gadā, 15 gadu vecumā, Luijs Brails pabeidza veidot savu rakstību. Viņu iedvesmoja Napoleona Bonaparta (1769–1821) armijā izmantotais “nakts raksts”, kuru izgudroja Šarls Barbjē (1767–1841). Proti, karavīri tumšajā diennakts laikā varēja sazināties, neiededzot gaismu un nebilstot ne vārda. Viņi attēloja burtus, papīrā caurdurot 12 punktus dažādās kombinācijās.

Jāatzīmē, ka 1821. gadā Barbjē viesojās Nacionālajā institūtā neredzīgiem jauniešiem, kur iepazīstināja audzēkņus un mācībspēkus ar “nakts rakstu”. Atšķirībā no Barbjē metodes Braila izveidotajā sistēmā 12 punktu vietā bija tikai seši. Tie tika sadalīti trīs rindās, katrā pa diviem punktiem.

Svarīgi ir arī tas, ka Braila uz izciļņiem balstītā tehnika ļāva iemācīties ne tikai lasīt, bet arī rakstīt. Brails vēlāk izveidoja arī pierakstu skaitļiem un matemātiskajām darbībām, kā arī mūzikas notīm.

Jau pēc pieciem gadiem, 1829. gadā, Braila rakstā tika nodrukāta pirmā grāmata. Diemžēl Brails nepiedzīvoja brīdi, kad viņa radītais raksts tika oficiāli atzīts Francijā, jo divus gadus pirms tam nomira no tuberkulozes. Viņam bija tikai 43 gadi. 1952. gadā, 100 gadus pēc viņa nāves, Braila mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Parīzes panteonā, Francijas ievērojamāko cilvēku atdusas vietā.

Džonijs Deps neredz ar kreiso aci

Vienam no populārākajiem Holivudas aktieriem Džonijam Depam ir redzes traucējumi, proti, viņš pilnībā neredz ar kreiso aci, bet labajai acij ir tuvredzība. Tas arī ir iemesls, kāpēc aktieri reti var ieraudzīt bez speciālajām brillēm.

2013. gadā intervijā žurnālam “The Rolling Stone” Deps pastāstīja, ka viņš nekad nav spējis labi redzēt un viss, uz ko viņš skatās, šķiet izplūdis. Viņš arī piebilda, ka redzes problēmu dēļ ir saskāries ar daudzām grūtībām profesionālajā jomā. Piemēram, filmējoties “Karību jūras pirātos”, viņš spēja saskatīt vien dažus desmitus centimetrus sev apkārt.

Pirms dažiem gadiem, kad aktieris tiesājās ar bijušo sievu Amberu Hērdu, viņš cita starpā pastāstīja par pazemojumiem no savas mātes puses. Proti, sieviete sauca Depu par “vienacaino” un lietoja citus aizskarošus vārdus. Viņš arī piebilda, ka emocionālā vardarbība viņam sagādāja daudz vairāk sāpju nekā fiziskā.

“Verbālā un psiholoģiskā vardarbība bija sliktāka nekā fiziskā piekaušana. Sitieni bija tikai fiziskas sāpes, un ar tām tu iemācies tikt galā, tu iemācies tās pieņemt. Bet psiholoģiskā un emocionālā vardarbība ir tas, kas mūs attālināja vienu no otra,” teica aktieris.

Kas kopīgs Bilam Klintonam, Markam Zakerbergam un Kianu Rīvsam

Viņi visi ir ne tikai veiksmīgi savās darbības jomās, bet arī visi cieš no krāsu akluma. Tā ir nespēja normālā apgaismojumā saskatīt un atšķirt kādu konkrētu krāsu, krāsas vai to toņus. Šī īpatnība bieži tiek saukta par daltonismu, taču īstenībā daltonisms ir attiecināms uz nespēju uztvert tikai sarkanu krāsu.

Jāpiebilst, ka krāsu aklums bieži ir iedzimts, taču to var izraisīt tīklenes, redzes nerva vai centrālās nervu sistēmas slimības.

Sociālā tīkla “Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs ir daltoniķis, kas neatšķir zaļu un sarkanu krāsu. Vienīgā krāsa, kuru viņš spēj saskatīt visā pilnībā, ir zilā. Iespējams, tieši pateicoties šai Zakerberga redzes īpatnībai, “Facebook” lietotāji visā pasaulē sociālo tīklu atpazīst pēc noformējumā izmantotās tieši zilās krāsas.

No šī daltonisma veida cieta arī slavenais rakstnieks Marks Tvens (1835–1910). Tā piemīt arī britu kroņprincim Viljamam, vairāku populāru filmu, tostarp “Pirmsākums”, “Tumšais bruņinieks”, “Starp zvaigznēm” un “Openheimers”, režisoram Kristoferam Nolanam, aktierim Kianu Rīvsam un daudziem citiem slaveniem cilvēkiem.

Arī 42. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils Klintons, kurš vadīja valsti no 1993. līdz 2001. gadam, cieš no krāsu akluma. Viņam ir grūtības atšķirt zaļu un sarkanu krāsu, taču viņš spēj saskatīt zilu un dzeltenu. Jāatzīmē, ka Klintons nav vienīgais ASV vadītājs, kuram bija redzes traucējumi. Proti, 26. šīs valsts vadītājs Teodors Rūzvelts (1858 –1919), būdams amatā, pēc boksa cīņas zaudēja redzi vienā acī.

Slaveni cilvēki, kas dzīvo ar glaukomu vai tās sekām

Īru rokgrupas “U2” līderis Bono jau teju trīsdesmit gadu sadzīvo ar glaukomu. Tā ir acu slimība, ko izraisa paaugstināts acs iekšējais spiediens. Glaukoma progresē lēni, taču daudzos gadījumos beidzas ar redzes zudumu. Visā pasaulē no glaukomas cieš apmēram 80 miljoni cilvēku.

Arī Holivudas leģendai Vūpijai Goldbergai ir glaukoma. Itāļu tenors Andrea Bočelli piedzima ar retu glaukomas formu, no kuras cieš aptuveni viens no 10 000 jaundzimušo. Bērnībā viņš daudz laika pavadīja slimnīcās un ārstiem izdevās saglabāt 10% viņa redzes. Taču 12 gadu vecumā pēc nelaimes gadījuma futbola spēlē topošais pasaulslavenais tenors kļuva pilnībā akls.

Viņam trāpīja ar bumbu pa labo aci, vienīgo, ar kuru viņš spēja saskatīt gaismu. Sekoja vairākas operācijas, taču tās nepalīdzēja. Bočelli vēlāk iemācījās lasīt notis Braila rakstā, kā arī spēlēt klavieres. Pirmo reizi dziedāšanas konkursā viņš uzvarēja divus gadus pēc redzes zaudēšanas, būdams 14 gadus vecs.

Viņš absolvēja Pizas universitāti, kur apguva jurisprudenci. Pirms veiksmīgas mūziķa karjeras Bočelli vienu gadu nostrādāja par advokātu. Visā pasaulē šobrīd ir pārdots vairāk nekā 65 miljoni Bočelli ierakstu, un viņš ir uzstājies daudzās pasaules valstīs, tostarp Latvijā.

Bočelli, protams, nav vienīgais mūziķis, kam redzes zudums netraucēja izveidot spožu karjeru. Slavenākie mūsdienu mākslinieki ar redzes traucējumiem ir amerikāņu dziedātāji Rejs Čārlzs (1930–2004) un Stīvijs Vonders. Čārlzs zaudēja redzi sešu gadu vecumā glaukomas dēļ, savukārt Vonders neilgi pēc dzimšanas slimnīcā piedzīvotā medicīniskā negadījumā.

Lasiet arī: Mūrnieces bijušais draugs pārcēlies uz Baltkrieviju, kur nozākā Latviju

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!