Foto: Dāvis Kļaviņš/Flickr

Viena no Jelgavas novada lielākajām bagātībām, kas atklāj gan novada, gan Latvijas vēstures līkločus, ir daudzās muižas. To sienas stāsta senas leģendas un sniedz iespēju iztēloties aizgājušo laiku greznību un tā laika cilvēku dzīvi, kā arī ļauj ielūkoties traģēdijās un muižu dažādajos likteņa pavērsienos, kas palīdzējuši tām savu godību saglabāt līdz pat šodienai.

Līdz mūsdienām Jelgavas novadā saglabājusies vairāku muižu apbūve, kaut arī laika gaitā tās piedzīvojušas gan savus ziedu laikus, gan tikušas postītas un pamestas novārtā, nu, pateicoties pašvaldības un uzņēmīgu cilvēku centieniem, atgūst savu spozmi un turpina stāstīt savu stāstu, informē Jelgavas novada pašvaldība.

Svētes muižas kungu māja jeb Svētes pils, kas atrodas vien dažu minūšu braucienā no Jelgavas pilsētas, celta 18.gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona vasaras rezidence jeb izpriecu pils. Tā bijusi ievērojama ar savu grezno interjeru, plašu gleznu galeriju un milzīgu oranžēriju eksotiskajiem augiem. Leģenda vēsta, ka tieši šeit hercogs bildinājis savu trešo sievu – Doroteju. Pēcāk pils divus gadsimtus kalpojusi armijas vajadzībām. Nu pilī, kas līdz šim nav bijusi publiski pieejama, uzsākti atjaunošanas darbi un tā ir pieejama arī plašākai apskatei.

Ceļā uz atdzimšanu ir arī Bramberģes muiža, kas pēdējo gadu laikā tiek atjaunota, lai reiz atgūtu savu kādreizējo spozmi. Muižas kungu māja celta 17.gadsimta pirmajā pusē un kopš 17.gadsimta vidus tā piederējusi Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba sievai Luīzei Šarlotei. Bramberģes pils ir apskates objekts ar vēsturiskām celtnēm un parku, bet muižas nocietinājuma sienas vārti, kas celti manierisma stilā, ir unikāli, jo ir vienīgā un vecākā šādas funkcijas celtne Latvijā.

Zaļenieku jeb Zaļās muižas medību pils ir unikāls Kurzemes un Zemgales hercogistes 18.gadsimta arhitektūras paraugs. Ēka nav degusi un postīta, tādēļ saglabājies ievērojams skaits arhitektoniski nozīmīgu orģinālelementu, kas citviet Latvijas muižās ir retums, piemēram, griestu dzegas, vestibila velvēto griestu apdare, parketa fragmenti, unikāli sienu gleznojumi. Šobrīd Zaļenieku muižā atrodas Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, bet zirgu stallī ierīkots Restauratoru nams.

18.gadsimta arhitektūras “pērli” Abgunstes muižu šodien mēdz dēvēt par radošuma rezidenci. Muižā tiek veidota radoša vide mākslas simpozijiem, piedāvātas telpas pasākumiem, naktsmītnes, darbojas atvērtās amatniecības darbnīcas keramiķiem, tekstilmāksliniekiem un kokamatniekiem, kā arī darbojas lielākais keramikas ceplis Baltijā. Muižas apbūve veikta 18.gadsimta beigās, bet 1905.gada nemieru laikā muiža, tostarp kungu māja, kas bija celta no koka, nodedzināta. Senākā saglabājusies būve Abgunstes muižas kompleksā ir saimniecības ēka, kas celta 19.gadsimta pirmajā ceturksnī. Muižu ieskauj četri dīķi un atdzimstošs parks.

Vilces upes gleznainajā krastā līdzās Vilces dabas parkam atrodas teiksmaina un vēsturiska 18.gadsimta vidū celta Mēdemu dzimtas muiža – Vilces muiža, kuru ieskauj krāšņs angļu ainavu parks. Muižas kungu pilī izveidots tūrisma informācijas punkts un ekspozīcija par pagasta vēsturi. Apmeklējot Vilci, vēstures izzināšanu var apvienot ar sportiskām aktivitātēm, jo muižas parkā ir iespējams sarīkot disku golfa sacensību turnīru.

Blankenfeldes muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama mazo arhitektūras formu bagātība – iebraucamie vārti, paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma vārtiņi. 18.gadsimta vidū celtais muižas kungu nams ir savā atdzimšanas stadijā, saglabājot viegli aristokrātisku noskaņu, kas ļauj to lieliski pielāgot dažādiem svinīgiem notikumiem. Kas interesanti, muižā divas reizes patvērumu radis Francijas karalis Luijs XVIII. Pie muižas atrodas angļu klasicisma ainavu stilā veidots parks, kurā goda vietu ieņem 400 gadus pieredzējis spēka osis.

Elejas muižas ansamblis veidots 19.gadsimta sākumā klasicisma stilā un savulaik atzīts par izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Muižas parkā ir iespēja izjust senatnes elpu un gida pavadībā izzināt muižas parka glabātos noslēpumus un leģendas. Apmeklētāji aicināti izstaigāt atjaunotā parka takas, tiltiņus, apskatīt divus interaktīvus vides objektus – skulptūras “Mīlestība” un “Saruna”. Tāpat iespējams apskatīt 19.gadsimtā celto un mūsdienās restaurēto Tējas namiņu. Savukārt Elejas izstāžu zālē, kas atrodas iepretim estrādei, izvietota vēstures ekspozīcija par muižas kompleksu un tā attīstībā nozīmīgiem cilvēkiem.

Apciemojot Lielplatones muižu, kas 19.gadsimtā piederēja baronu Hānu dzimtai, un tās gleznaino un teiksmām apvīto parku, atliek nedaudz ļauties iztēlei, nonākot atpakaļ laikā, kad pats barons vēl staigāja pa Mīlestības aleju un vešeriene senajā vešūzī steidza mazgāt baroneses tērpu ballei. 2018.gadā atjaunotais vešūzis ir Lielplatones muižas kompleksa oriģināla un autentiska sastāvdaļa, kurā pieejama seno veļas mazgāšanas tradīciju izziņas programma. Muižā apskatāma Baltijā lielākā zvanu kolekcija, kurā ietilpst ap 1000 dažādu zvanu.

Lielvircavas muižas kungu māju 19.gadsimta sākumā būvējis barons Dionisijs fon Klopmans, bet 1829.gadā par muižas īpašniekiem kļūst Hānu dzimta. Lielvircavas muiža ir īpaša ar to, ka 2022.gadā tur atklāta kultūrvēsturiskā ekspozīcija ar Klopmanu dzimtas pēcteča – Pētera fon Klopmana mēbeļu un sadzīves priekšmetu deponējumu, kas rāda uzskatāmu priekštatu par aristokrātu namu iekārtojumu 19.gadsimtā. Deponējums kopumā sastāv no 386 vienībām, apkopojot mēbeles, sadzīves priekšmetus, tekstilijas, gleznas, portretus, zobenus, ordeņus un citus priekšmetus, un ir vēsturiski nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā, jo līdz šim tik liela apjoma vēsturiskās vērtības nav tikušas deponētas nevienā no kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Vircavas muižai ir raiba vēsture. Muižas komplekss bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona lauku īpašums ar pili. No hercoga pils, kas celta 18.gadsimta otrajā pusē, līdz mūsdienām saglabājies vien ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Muižas kompleksa pārvaldnieka namā tagad vietu radis projekts “Muižas istabas” – vieta svētkiem, mākslai un mūzikai. Šeit iespējams doties ekskursijā un noklausīties stāstu par muižas vēsturi un tagadni, piedalīties dažādās meistarklasēs, kā arī izīrēt telpas pasākumiem.

Staļģenes muiža veidojusies 16.gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne jeb īpašums, bet pašreizējais muižas komplekss veidojies 18.gadsimta beigās un 1866.gadā nonācis baronu fon Reepenaku dzimtas īpašumā. 1921.gadā muižas pils pielāgota skolas vajadzībām un arī šobrīd tur darbojas Staļgenes pamatskola, bet pils pagraba telpās mājvietu radis Jaunsvirlaukas pagasta novadpētniecības muzejs. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas kungu māja, kalpu māja un parks, kur izveidots latviešu gadskārtu aplis ar akmeņos iekaltām spēka un gadskārtu zīmēm, kur klusībā palūgt spēku un izturību mūsu senčiem.

Lasiet arī:  No sešiem rītā līdz diviem dienā – Grevcova sākusi veikt sabiedriskos darbus