Foto: Pixabay/Vika_Glitter

Jāņi ir svētki, kurus visbiežāk atzīmē ārpus telpām, tāpēc jau no senatnes cilvēkus ir interesējuši laika apstākļi šajās dienās. Tautā iegājies teiciens “līst kā pa Jāņiem”, ko attiecina uz stiprām lietavām. Tomēr vai tiešām Jāņiem ir ierastas stipras lietavas, skaidro  Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Aplūkojot vēsturiskos datus no 1966. gada par nokrišņiem Jāņu naktī, varam secināt, ka, lai gan gandrīz katru gadu vismaz kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī sagaidām lietu, nokrišņu varbūtība atsevišķos reģionos ir no 20% līdz 43%. Kopumā vidēji Latvijā iespējamība Jāņu naktī sagaidīt nokrišņus ir 30%. No pēdējām 58 Jāņu naktīm 10 pavadītas bez lietus visā Latvijā, un pēdējoreiz tāda Jāņu nakts bija 2023. gadā, bet vēl deviņās Jāņu naktīs lietus bija tikai vietām, vidēji Latvijā nokrišņu daudzumam nesasniedzot 0,1 mm.

Savukārt nokrišņiem bagātākā Jāņu nakts kopš 1966. gada bija 1997. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 12 mm, bet Krāslavā nolija pat 58 mm.

Jāņu diena ierasti ir mitrāka par Jāņu nakti, jo nokrišņu varbūtība Jāņu dienā Latvijas teritorijā variē no 23% Pāvilostā līdz 50% Skrīveros, bet vidēji Latvijā tā ir 37%. Arī vislielākais nokrišņu daudzums pēdējos 56 gados Jāņu dienā bija lielāks nekā Jāņu naktī: 68,4 mm 1980. gadā Praviņu novērojumu stacijā, Tukuma novadā. Savukārt bez nokrišņiem pavadītas desmit Jāņu dienas, un vēl sešās Jāņu dienās vidēji Latvijā nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm.

Līdz ar to redzam, ka Jāņu nakts un diena biežāk ir pavadītas bez nokrišņiem, un varētu domāt, ka nav īsti pamata teicienam par Jāņiem, kas būtu ar nokrišņiem bagāti. Tomēr ne reti tiek aizrādīts, ka teiciens attiecināms uz gada īsāko nakti, jeb vasaras saulgriežiem, kas ir dažas dienas pirms Jāņiem. Tāpēc apskatījām arī nokrišņu varbūtības naktij uz 21. jūniju, kas ierasti ir gada īsākā nakts, un secinājām, ka gada īsākā nakts ir pat sausāka par Jāņu nakti, jo kopš 1966. gada varbūtība piedzīvot nokrišņus ir no 17% Ventspilī līdz 33% Siguldā, savukārt vidēji Latvijā 25%.

Ne tikai nokrišņu daudzums, bet arī gaisa temperatūra ietekmē Jāņu svinēšanu. Vidējā diennakts temperatūra klimatiskās standarta normas periodā (1991.–2020. gads) Latvijā 23. un 24. jūnijā ir +15,6 grādi.

Jāņu naktī gaisa temperatūra vidēji Latvijā pazeminās līdz +10,8 grādiem. Vissiltākās Jāņu naktis ierasti ir Rīgā, kur minimālā gaisa temperatūra ir vidēji +13,1 grāds, bet vēsākās ir Zosēnos, kur Jāņu naktīs gaisa temperatūra pazeminās līdz vidēji +9,6 grādi.

Kopš 1961. gada visvēsākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā zemākā gaisa temperatūra bija +3,1 grāds, bet Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz pat +0,7 grādiem, kas ir arī nacionālais 24. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Bet siltākā Jāņu nakts bija 2021. gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +17,0 grādi. Savukārt augstākā minimālā gaisa temperatūra Jāņu naktī tika reģistrēta 2013. gadā Rīgā, kad galvaspilsētā bija tropiskā nakts, gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20,5 grādiem. Jāņu dienā Latvijā gaisa temperatūra paaugstinās līdz vidēji +20,2 grādiem. Vissiltākās Jāņu dienas ierasti ir valsts centrālajos un austrumu rajonos, bet vēsākās ir piekrastes rajonos.

Viskarstākās Līgo un Jāņu dienas bija 2021. gadā, kad vidēji Latvijā maksimālā gaisa temperatūra šajās dienās bija +28,9 grādi, un Madonā Līgo dienā tika reģistrēta visaugstākā 23. un 24. jūnija gaisa temperatūra +33,2 grādi.  Savukārt visvēsākie Jāņi bija 1994. gadā, kad dienās gaiss iesila līdz vidēji +13,4 grādiem, Saldū gaisa temperatūrai sasniedzot vien +10,6 grādus. Vēl nepatīkamākus 1994. gada Jāņus padarīja ievērojamais nokrišņu daudzums un stiprais vējš, kas Latvijā brāzmās sasniedza 17–23 m/s.

Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas arī laikapstākļus Jāņos. Salīdzinot tagadējo klimatiskās normas periodu ar agrākiem gadiem, varam secināt, ka mūsdienās Jāņu naktī biežāk ir sagaidāmi nokrišņi. Ja aplūkotā periodā sākumā Jāņu naktī vidēji Latvijā nokrišņi bija 20% gadu, tad tagadējās normas periodā šāda varbūtība ir vairāk nekā divas reizes lielāka – 42% gadu.

Paaugstinoties gaisa temperatūrai Jāņu naktis ir palikušas par 0,6 grādiem siltākas – klimatiskās references periodā (1961.–1990. gads) Jāņu nakts minimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +10,2 grādi, bet mūsdienās tā ir vidēji +10,9 grādi.

Lasiet arī: Kas siera ritulim «aiz ādas» – patiesības un puspatiesības par Jāņu karali – sieru