Foto: Rīta kafija

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.

“Rīgai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, mēs esam veikuši daudz darba, lai Rīgā mazinātos agresorvalsts valsts slavināšana un klātbūtne visdažādākajos veidos. Dome ir pieņēmusi lēmumus par vairāku ielu nosaukumu pārdēvēšanu, lai Rīgas pilsētā nebūtu ielu nosaukumu, kas būtu saistāmi ar Krieviju. Tāpat pēc pašvaldības aicinājuma ir demontētas tirdzniecības centra “Minska” izkārtnes, ņemot vērā apstākli, ka Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Esmu aicinājis arī Pieminekļu padomē izskatīt jautājumu par astoņu komunisma un Krievijas imperiālisma simbolu demontāžu Rīgas pilsētvidē. Šobrīd no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris izmanto krievu valodu savos reklāmas plakātos, kurus var redzēt pilsētvidē. Tas nav pieņemami, bet šādas reklāmas izvietošana ir atļauta pēc normatīvajiem aktiem, tāpēc esmu aicinājis Tieslietu ministriju izskatīt šos normatīvos aktus un veikt izmaiņas tajos, lai mazinātu krievu valodas izmantošanu izkārtnēs, plakātos un citos materiālos, kas ir redzami publiskajā telpā,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Kā viņš norāda vēstulē, pēdējais redzamākais krievu valodas lietošanas gadījums pilsētvidē, kas ieguvis arī plašu rezonansi sabiedrībā, ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” (Rīgas Krievu teātris) izvietotie reklāmas plakāti un divu informatīvo karogu izvietojums uz teātra ēkas, kas atrodas Kaļķu ielā 16, Rīgā, fasādes. Minētajos objektos izvietota Rīgas Krievu teātra informācija ar tekstu vispirms valsts valodā un līdztekus tekstu krievu valodā.

Pēc Rīgas Krievu teātra iesnieguma ar lūgumu saskaņot minētos objektus saņemšanas, Rīgas valstspilsētas pašvaldība vērsās pie Valsts valodas centra, lai apstiprinātu vai noraidītu Rīgas Krievu teātra ieceri. VVC konstatēja, ka Rīgas Krievu teātra plānotā vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu Ministru kabineta 15.02.2005. noteikumu Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” 2. punkta izpratnē un reklāmā ir ievērots Valsts valodas likuma 21. panta septītajā daļā ietvertais valsts valodas prioritātes princips, un secināja, ka Rīgas Krievu teātra vides reklāma uzskatāma par atbilstošu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Saņemot šādu centra viedokli, pašvaldība no valodas lietojuma viedokļa nevarēja atteikt saskaņot Rīgas Krievu teātra ieceri. Šobrīd esošajā ģeopolitiskajā situācijā krievu valodas lietošanu pilsētvidē pamatot ar starptautisko tūrismu nav nedz objektīvi, nedz ētiski.

Tāpat Rīgas vicemērs ir vērsies pie Kultūras ministrijas ar lūgumu izvērtēt tās pārziņā esošās kapitālsabiedrības rīcību, kad laikā, kamēr Krievija veic brutālu uzbrukumu Ukrainai, Rīgas Krievu teātris vēršas pašvaldībā ar lūgumu saskaņot teksta krievu valodā izvietošanu uz teātra ēkas fasādes.

Pašvaldība par valodu lietojumu reklāmās regulāri arī konsultējas ar VVC. Tas, konstatējot, ka tekstu atveide, tai skaitā krievu valodā, atbilst Valsts valodas likuma prasībām, norāda, ka atbalsta pašvaldības ieceri Rīgas pilsētvidi veidot bez elementiem, kas radītu asociāciju ar Krieviju, tomēr atzīst, ka ar esošo tiesisko regulējumu valsts valodas lietošanas jomā saskaņojuma atteikums nav pamatojams.

Šādos gadījumos pašvaldība saskaras arī ar sabiedrības pretenzijām un iebildumiem, ka laikā, kamēr Krievija veic brutālu uzbrukumu Ukrainai, Rīgas pilsētvidē tiek saskaņoti un eksponēti teksti agresorvalsts valodā. Tāpēc Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks cer uz ātru Tieslietu ministrijas un valdības reaģēšanu uz viņa lūgumu un veiks izmaiņas normatīvajos aktos, lai izbeigtu agresorvalsts valodas lietojumu pilsētvidē.

Lasiet arī:  Eiropas čempionāta pludmales volejbolā rezervisti Pļaviņš un Fokerots izcīna zelta medaļas

Lasiet arī:  VIDEO | Ukraiņu karavīru iebrukums Kurskas apgabalā – publisko vēl neredzētus kadrus