Publicitātes foto

Latvijai pieder daļas 74 uzņēmumos, to starpā ir virkne enerģētikas, transporta, kultūras un veselības uzņēmumu. Uzņēmumos, kuros valsts ir vienīgais īpašnieks, un tādi kopsummā ir 62, vadības atalgojuma griestus nosaka likums. Savukārt tajās kompānijās, kurās daļas pieder arī citiem akcionāriem, vadības algas ierobežotas netiek, vēsta raidījums “360 Ziņneši”.

Starp tādiem uzņēmumiem ir arī “airBaltic”, kas vadības atalgojuma ziņā starp līderiem bijis jau sen. Pagājušajā gadā “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss atalgojumā saņēma 828 943 eiro. Tikmēr katrs no valdes locekļiem – virs 300 000 eiro.

Kopš 2022. gada atalgojums kompānijas vadībai sarucis par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro.

Salīdzinājumam – pērn Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atalgojumā saņēma 105 977 eiro, Ministru prezidente Evika Siliņa – 108 942 eiro, bet satiksmes ministrs Kaspars Briškens – 89 186 eiro.

Attiecīgi katrs no “airBaltic” valdes locekļiem pērn saņēmis vairāk nekā Rinkēvičs, Siliņa un Briškens kopā skaitot. Savukārt Gausam atalgojumā izmaksāts vairāk nekā divas reizes.

“airBaltic” skaidro, ka valdes atalgojums Latvijas kontekstā nenoliedzami ir liels, taču, ņemot vērā nozares specifiku un uzņēmuma apmērus, tas vienlaikus ir arī pamatots, lai spētu noturēt un ieinteresētu speciālistus.

Atbalsta ieceri iesaldēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu atalgojumu

Ņemot vērā valsts budžeta prioritātes, ir atbalstāma iecere uz laiku iesaldēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu atalgojumu, trešdien, 25.septembrī, sprieda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Deputāti sēdē skatīja Valsts prezidenta rosinātos grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

“Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, bet samērojamam ar budžeta iespējām. Vienlaikus jābūt pārskatāmiem datiem un skaidriem kritērijiem, pēc kādiem salīdzinām atalgojumu publiskajā un privātajā sektorā,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ar grozījumiem iecerēts uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nosakot, ka tas nākamajos divos gados – no 2025.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim – nedrīkst pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Tāpat iecerētie grozījumi uzdod Ministru kabinetam līdz nākamā gada 31.decembrim iesniegt Saeimā izvērtējumu par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei.

Izmaiņas nepaciešamas, lai veicinātu samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, minēts anotācijā. Valdes un padomes atlīdzībai jābūt konkurētspējīgai, bet sabalansētai ar uzņēmuma ilgtermiņa interesēm, akcionāru mērķiem un sabiedrības labklājību.

Ābrama informē, ka komisija turpinās skatīt likumprojektu 9.oktobra komisijas sēdē pēc detalizētas informācijas saņemšanas no Valsts kancelejas.

Lasiet arī:  Latvietis izcīna zelta medaļu Pasaules kokgāzēju čempionātā

Lasiet arī:  Arvien mazāk cilvēku Latvijā izvēlas vakcinēties pret ērču encefalītu