Foto: Pexels/Anete Lusina

Biškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau pieci gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB).

LBB valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis stāsta: “Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.”

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023.gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medus, nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību.

Falsificēta “medus” tirdzniecība Eiropas Savienībā

Par viltota “medus” tirdzniecību ES tirgū runā daudzu gadu griezumā. Diemžēl ES tirgo arī produktu, kuru ražojusi nevis medus bite, bet gan cilvēka radīta rūpnīca! Šo produktu tirdzniecībā ievieš nevis biškopji, bet gan medus fasēšanas kompānijas. 2023.gadā Eiropas Komisija publiskoja ES koordinēta pētījuma/akcijas “No stropiem” rezultātus. Pētījuma ietvaros 16 ES dalībvalstis pārbaudīja ar cukuriem viltota ievesta medus izplatību tirgū (kopā analizēti 320 paraugi). Rezultāti bija satraucoši – 46% no analizētajiem paraugiem neatbilda “Medus direktīvas” prasībām.

Šogad, 2024.gadā, Eiropas Profesionālā Biškopības Asociācija publiskoja pētījuma rezultātus, kura ietvaros analizēja Vācijas lielveikalu ķēdēs tirgoto medu (Vācija ir lielākā medus importētājvalsts ES). Igaunijas laboratorijā ar molekulārajām analīzēm pārbaudot medus paraugus konstatēja, ka 80% paraugu neatbilst dabiska medus kritērijiem.

Šī gada pavasarī LBB rīcībā nonāca Vācijas laboratorijas QSI analīžu izraksts “medus” paraugam, kas paņemts Latvijas tirdzniecības vietā. Paraugs neatbilda dabīga medus standartam. Par konkrēto gadījumu tika informēts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet aktīva rīcība no valsts institūcijas puses nesekoja. Produkts no tirdzniecības vietas netika izņemts, jo ES nav sakārtota likumiskā un procesuālā daļa, lai aktīvi rīkotos.

Diemžēl, ES netiek īstenoti aktīvi un efektīvi pasākumi medus tirgū, lai aizsargātu patērētāju intereses un ierobežotu krāpšanu saistībā ar viltotiem produktiem, kā arī vēl nav ieviesti 2024.gadā pieņemtie jaunie noteikumi par medus izcelsmes norādīšanu uz etiķetes, lai medus pircēji zinātu, kur medus ir ievākts. 2024.gadā pieņemtie ES noteikumi stāsies spēkā tikai 2026.gada vasarā, informē biškopji.

ES lielā apjomā importē lētu medu no trešajām valstīm

Medus ir viens no pārtikas produktiem, kuru ES importē no trešajām valstīm būtiskā apmērā. 2023.gadā ES valstis kopā importēja 163 702 tonnas medu jeb 359.2 milj. eiro vērtībā. Lielāko daļu sastāda imports no Ķīnas – 60 177 tonnas (2023.g.) un Ukrainas – 45 822 tonnas (2023.g.). 2024.gada pirmajā pusē no janvāra līdz jūnijam ES no Ukrainas vien importēja 40 627 tonnas medu. Salīdzinājumam, 2023.gadā visi Latvijas biškopji kopā saražoja 2319 tonnas medus. No Ķīnas un Ukrainas importētā medus daudzums ES ir līdzvērtīgs apjomam, ko saražo 46 Latvijas kopā.

Apjomīgais imports no Ķīnas un Ukrainas ES grauj tirgu gan citās ES valstīs, gan Latvijā. ES medus fasēšanas uzņēmumi – “biznesmeņi”, importē medu no trešajām valstīm lielā apjomā, tajā pašā laikā ES biškopju noliktavās jau vairāku gadu griezumā krājas medus, kuru nav iespējams pārdot. Protams, tirgus apstākļos visu nosaka cena. ES vidējā importētā medus vērtība 2024.gada pirmajā pusgadā no Ķīnas bija 1.28 eiro/kg plus muita, savukārt no Ukrainas tā bija 1.75 eiro/kg.

Vai jūs zināt cik daudz ir jāstrādā, lai ar medus biti saražotu vienu tonnu medu? Darbs ar bitēm ir smags, zināšanām un prasmēm apveltīts. Neviens biškopis Latvijā un ES nevar saražot medu par 1.75 eiro/kg. Šāda cena ir zem pašizmaksas. Pirms medus krīzes iestāšanās vairumtirdzniecības cena ES iekšējā tirgū bija 3.20-3.50 eiro/kg.

Lēta medus imports ES no trešajām valstīm un medus falsifikācija ir saistītas. Vislielākā aizdomu ēna jau ilglaicīgi krīt uz Ķīnas produktu. Pārmetumi ir izskanējuši arī Ukrainai. Balstoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju 2023.gadā Latvijā ieveda 40 tonnas medus no Ķīnas. Nereti fasētāji šo ievesto lēto produktu samaisa ar vietējas izcelsmes produktu un tirgo kā medus maisījumu, kas tālāk jau nonāk tirdzniecības vietās un pie patērētāja.

Latvijas biškopja neapskaužamā situācija

Vēsturiski biškopības profesija ir bijusi pienācīgi atalgota. Šodien situācija cita – biškopim jācīnās par izdzīvošanu. Daudziem Latvijas biškopjiem medus stāv noliktavās un to nav iespējams pārdot. Agrāk aktīvais eksports stagnē, lai neteiktu, ka ir apstājies pilnībā. Nereti, biškopim medu nākas pārdot zem pašizmaksas par ļoti zemām cenām, lai būtu finanšu līdzekļi par ko iztikt. Ja nesekos pārmaiņas, tad biškopības uzņēmumu bankroti un likvidācija Latvijā ir neizbēgami.

Aicinājums Latvijas iedzīvotājiem

Šajā brīdī Latvijas biškopībai ir īpaši svarīgs ikviena iedzīvotāju atbalsts, jo nopērkot kaut vai vienu Latvijas biškopja sarūpētu medus kilogramu, tas ir kā paldies biškopim par viņa darbu, kuru viņš ir ieguldījis, rūpējoties par bišu saimēm, bišu veselību, ganībām un piemērotiem apstākļiem bišu pārziemošanai, lai atkal nākošā vasarā bišu saimes varētu apputeksnēt Latvijas augus un sarūpēt ĪSTU un gardu medu mūsu iedzīvotājiem.

Lasiet arī:  Rail Baltica scenāriji: Rīga savienota tikai no vienas puses; sliedēm uz Igauniju nav naudas

Lasiet arī:  Miegs nav iegriba! Mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā, norāda Tiesībsargs