Publicitātes foto

Visu Svēto nakts priekšvakarā jeb Halovīnā daudzi izvēlas noskatīties kādu no klasiskajām vai, gluži otrādi, novērtēt pavisam jaunu šausmu filmu, taču reti kurš aizdomājas par to, ar ko nākas saskarties aktieriem, kuri piedalās šā žanra kino uzņemšanā.

Par pirmo šausmu filmu vēsturē tiek uzskatīta 1896. gadā uzņemtā melnbaltā mēmā kinolente “Le Manoir du Diable”  jeb “Velna pils”. Lai gan filma ir tikai trīs minūtes gara, tajā ir viss, ko sagaida šā žanra cienītāji. Proti, skeleti, spoki, sikspārņi un, protams, pats Velna iemiesojums, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Pēc šīs filmas panākumiem sekoja vēl daudzas citas. 20. gadsimta sākumā režisori bieži meklēja iedvesmu klasiskajā literatūrā, piemēram, ekranizējot skotu rakstnieces Mērijas Šellijas (1797–1851) gotisko romānu “Frankenšteins” (“Frankenstein”), Roberta Luisa Stīvensona (1850–1894) noveli par dakteri Džekilu un misteru Haidu un citu autoru darbus.

Slavenais amerikāņu kinokritiķis Rodžers Īberts par pirmo “īsto” šausmu filmu nosaucis 1920. gadā uzņemto vācu kinolenti “Doktora Kaligari kabinets” (“The Cabinet of Dr. Caligari”), savukārt filmu vērtēšanas vietnes “Rotten Tomatoes” lietotāji par visu laiku labāko šausmu žanra pārstāvi uzskata divus gadus vēlāk, 1922. gadā, tapušo “Nosferatu”, lai gan tajā ir parādītas teju visas vampīru filmu klišejas.

“Psiho” aktrise visu mūžu baidījās mazgāties dušā

1960, gada ASV psiholoģiskā šausmu filma “Psiho” (“Psycho”), kuras režisors ir neviens cits kā Alfrēds Hičkoks (1899–1980), daudziem atmiņā palikusi ar ainu, kurā aktrise Dženeta Lī (1927–2004) mazgājas dušā.

1996. gadā sarunā ar “The New York Times” Lī atzina, ka šīs ainas uzņemšana bija tik traumējoša, ka viņa pārstāja iet dušā un teju visu atlikušo mūžu, ar retiem izņēmumiem, mazgājās tikai vannā. Tomēr, ja nebija citas iespējas un, piemēram, ceļojumos viņai bija pieejama tikai duša, viņa vispirms pārliecinājās, ka visi logi un durvis ir aizslēgtas.

“Es atstāju vaļā vannasistabas durvis un neaizvēru dušas aizkaru. Es vienmēr mazgājos ar seju pret durvīm un skatījos tajā virzienā neatkarīgi no tā, kur atradās dušas galva,” stāstīja aktrise.

Viņa arī neslēpa, ka pēc šīs lomas saņēma ļoti daudz vēstuļu no psihiski nestabiliem pielūdzējiem. Bieži vien tajās viņi rakstīja, ka vēlas izdarīt ar aktrisi to pašu, ko ar viņas varoni Merionu Kreinu dušas ainā izdarīja viesnīcas īpašnieks Normans Beitss.

Daži no šiem draudiem bija tik detalizēti un nopietni, ka bija nepieciešama pat Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) iesaiste. Par laimi, nekas ļauns ar Lī nav noticis. Jāpiebilst, ka par lomu “Psiho” Lī tika apbalvota ar prestižo “Zelta globusa” balvu un tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kā gada labākā aktrise otrā plāna lomā.

Citas Hičkoka filmas “Putni” (“The Birds”) galvenās lomas atveidotāja Tipija Hedrena, kurai pašlaik ir 94 gadi, apgalvoja, ka viņu spīdzināja īsti putni, kas bija speciāli apmācīti viņu knābāt. Tas notika pēc tam, kad filmēšanas laukumā pārstāja darboties mehāniskie putni.

“Man nevienā brīdī nebija bail, es biju šoka stāvoklī un tikai atkārtoju sev atkal un atkal: “Es neļaušu viņam (Hičkokam) mani salauzt”. Pēc tam, kad Hičkoks beidzot izkliedza “nofilmēts”, Hedrena atminas, ka vienkārši sēdēja uz grīdas, nespēdama pakustēties, un no noguruma sāka raudāt. Pagāja minūtes, līdz viņa pacēla skatienu un atklāja, ka visi filmēšanas grupas dalībnieki bija viņu atstājuši emocionāli sagrautu un pilnīgi vienu.

“Mirdzuma” šausmu ainu pārfilmē 127 reizes

Amerikāņu režisora Stenlija Kubrika (1928–1999) 1980. gadā uzņemtā šausmu filma “Mirdzums” (“The Shining”), kas ir Stīvena Kinga tāda paša nosaukuma šausmu stāsta ekranizācija, ir viena no šā žanra kulta filmām. Kinokritiķi to bieži ierindo labāko filmu sarakstos. Šis kinodarbs lielā mērā ir ietekmējis šausmu filmu žanra attīstību un atsauces uz “Mirdzumu” var atrast daudzās citās filmās un mākslas darbos.

Galvenās lomas filmā atveido trīskārtējs “Oskara” balvas ieguvējs Džeks Nikolsons un izcilā Šellija Divāla (1949–2024), kura šajā vasarā devās aizsaulē. Viņa tika paudusi, ka “Mirdzuma” filmēšanas laikā izjuta dziļas bailes un paniku. Aktrise darbu pie lomas šajā filmā raksturoja kā “teju nepanesamu”.

“Dienu no dienas iet cauri mokošam darbam. Gandrīz nepanesami. Džeka Nikolsona tēlam visu laiku bija jābūt trakam un dusmīgam. Un manai varonei bija jāraud 12 stundas dienā, deviņus mēnešus pēc kārtas, piecas vai sešas dienas nedēļā,” atklāja aktrise intervijā Rodžeram Ībertam.

Divāla neslēpa, ka Vendijas loma ir bijusi visgrūtākā viņas aktrises karjerā. Tāpat viņa stāstīja, ka vienā brīdī filmēšanas laikā stress kļuva tik liels, ka viņai sāka izkrist mati. Nav arī noslēpums, ka Kubriks, kurš bija pazīstams ar savu perfekcionismu, licis viņai 127 (!) reizes pārfilmēt slaveno ainu ar beisbola nūju. Filmā šis ir brīdis, kad Vendija saprot, ka viņas vīrs ir sajucis prātā.

“Blēras raganas” filmēšana izvērtās par īstām šausmām aktieriem

1999. gadā iznākusī pseidodokumentālā šausmu filma par trīs studentiem, kuri 1994. gadā dodas uz mežu, lai uzņemtu dokumentālo filmu par mītisko “Blēras raganu”, un pazūd bez pēdām, bet viņu it kā nofilmēto materiālu atrod trīs gadus vēlāk, savulaik kļuva par sensāciju visā pasaulē. Tā nopelnīja vairāk nekā 250 miljonus ASV dolāru (aptuveni 232 miljonus eiro), padarot to par vienu no visu laiku ienesīgākajām neatkarīgajām filmām.

Aktierus galvenajām lomām sameklēja pēc sludinājuma žurnālā, bet pašu filmu nofilmēja 1997. gada oktobrī. Pavisam kopā bija radītas vairāk nekā 20 stundas videomateriāla, kuru pēc tam saīsināja līdz 81 minūtei.

Filmas tapšana uz visiem aktieriem atstāja nopietnu morālu traumu. Režisors filmēšanas laikā mēģināja pārliecināt viņus, ka viss notiek pa īstam un viņus patiešām vājā Blēras ragana, un viņam tas veiksmīgi arī izdevās. Vēlāk gan izrādījās, ka raganu tēloja viens no filmēšanas grupas dalībniekiem, kurš naktīs ārdījās meža vidū pie telts, kurā gulēja aktieri.

Filmas uzņemšanas laikā, proti, uz septiņām dienām, trīs aktieri tika atstāti mežā vieni paši ar amatieru videokamerām.

Vienīgais, ko viņi saņēma no filmēšanas grupas, bija dažādos kontrolpunktos atstātas zīmītes, baterijas un mazliet ēdiena, lai nenomirtu badā. Pēdējās divās filmēšanas dienās katrs no viņiem dabūja vienu enerģijas batoniņu un banānu.

Producents Gregs Heils vēlāk intervijā “The Rolling Stone” atzina, ka filmēšanas laikā tika pārkāpti “pilnīgi visi aktieru arodbiedrības noteikumi”. Viņš arī neslēpa, ka kopā ar filmas režisoriem teju nomērdēja aktierus badā, lai no viņiem dabūtu pēc iespējas pārliecinošākas emocijas.

“Amerikāņu šausmu stāsts” sadragāja aktiera garīgo veselību

Šausmu seriāls “Amerikāņu šausmu stāsts” (“American Horror Story”) ir guvis kritiķu atzinību un ir saņēmis daudzus prestižus apbalvojumus. Katrai sezonai ir cita tēma un darbības vieta. Lielākā daļa aktieru ir pastāvīgi šausmu stāstu dalībnieki.

Evans Pīterss vairāk nekā desmit gadus demonstrēja savas aktiera dotības teju visās “Amerikāņu šausmu stāsta” sezonās, izņemot vienu. Katrā sezonā Evans atveidoja citu tēlu. Vairākās intervijās viņš ir stāstījis par to, kādu graujošu iespaidu šīs lomas atstājušas uz viņa garīgo veselību. Piemēram, piektajā sezonā ar nosaukumu “Viesnīca” (“The Hotel”) viņš iejutās sērijveida slepkavas lomā.

“Es atceros, ka piektajā sezonā vienā no ainām es sava varoņa tēlā ar zāģi sadalīju ķermeņa daļas. Tas bija viens no tiem brīžiem, kad es “izkāpu” ārpus sevis, lai paskatītos uz to, ko es patiesībā daru, un manī bija tāds riebums un šausmas,” atcerējās aktieris. Jāpiebilst, ka dažus gadus vēlāk viņš pārliecinoši nospēlēja vienu no visu laiku nežēlīgākajām sērijveida slepkavām – Džefriju Dāmeru – un par šo lomu saņēma “Zelta globusu”.

Lasiet arī:  Zināms, kam šogad piešķirs valdības augstāko apbalvojumu un 10 000 eiro naudas balvu

Lasiet arī:  Četras zodiaka zīmes, kuru pārstāvji nemainīsies pat mīlestības dēļ