Andris Sprūds. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Ministru kabineta apstiprinātais valsts budžets 2025. gadam paredz Latvijas vēsturē lielākās investīcijas aizsardzības stiprināšanā, atvēlot 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1 559 433 634 eiro. Vēl pirms dažiem gadiem šādas investīcijas aizsardzībā bija neiedomājamas, bet šodien tā ir realitāte. Mēs apzināmies, ka apdraudējums valsts drošībai ir reāls. Gan Krievijas agresijas izpausmes Ukrainā, gan plašāki ģeopolitiskie izaicinājumi ir ņemti vērā, plānojot nākamā gada budžetu,” valsts budžeta izskatīšanas pirmajā lasījumā no Saeimas tribīnes sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Nepārtraukti norit darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. No 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācība ir obligāts mācību priekšmets visās vispārējās izglītības iestādēs, un ik gadu pakāpeniski tiks palielināts valsts aizsardzības dienestā apmācīto pilsoņu skaits. Tāpat tiks turpināta virzība uz valsts aizsardzības koncepcijā izvirzīto mērķi – 31 000 karavīru miera laika struktūru un 61 000 karavīru lielu personālsastāvu kara laikā, informē Aizsardzības ministrija.

Uzrunā Saeimas deputātiem aizsardzības ministrs norādīja, ka no nākamā gada aizsardzības kopējā budžeta vairāk nekā 40% tiks ieguldīti bruņojuma iegādēs, kas ir par 20% vairāk, kā to nosaka NATO vadlīnijas.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, krasta aizsardzības raķešu iegāde, kā arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi.

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro. Lielākais būvniecības projekts Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

“Liels uzsvars tiek likts arī uz vietējās industrijas iesaisti bruņoto spēku stiprināšanā. Nākamajos 4 gados, vērtējot gan tiešos iepirkumus, gan vismaz 30% iesaisti starptautiskajos iepirkumos, mūsu industrijā varētu nonākt līdz pat vienam miljardam eiro. Tādēļ šajā attīstības virzienā mūsu kopdarbs ir ļoti svarīgs,” pauda  Sprūds.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem. Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

“Šāds budžets nozīmē arī lielu atbildību gan par līdzekļu efektīvu investēšanu, gan sabiedrības informēšanu par to. Ir jāturpina uzlabot aizsardzības nozares iepirkumu sistēmu, jāturpina nodrošinājuma reformas ieviešana, kā arī ir publicēts bruņoto spēku 12 gadu attīstības plāns un aizsardzības industrijas vadlīnijas, kas paver durvis uzzināt par aizsardzības nozarē notiekošo,” sacīja  Sprūds, uzsverot, ka aizsardzības nozare publicēs arī pārskatu par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā.

Lasiet arī:  No ceturtdienas līdz sestdienai valsts lielākajā daļā gaidāmi nokrišņi

Lasiet arī:  FOTO | Mūkusalas ielas krasta promenāde iegūst jaunu veidolu