Raimonds Pauls. Foto: Ekrānšāviņš

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti.  

Franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) vārds ieņem nozīmīgu vietu ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī kino vēsturē. Viņš bija muzikālā pavadījuma autors vienai no pirmajām filmām, kurām speciāli tika komponēta oriģinālmūzika, – 1908. gadā uzņemtajai mēmajai kinolentei “L’Assassinat du duc de Guise” (“Hercoga Gīza slepkavība”), vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Mūsdienās kino režisori bieži izmanto mūziku, lai izceltu galveno varoņu emocijas vai piešķirtu notikumiem dziļāku jēgu. Piemēram, amerikāņu komponista Džona Viljamsa leģendārās melodijas tādās filmās kā “Šindlera saraksts” (“Schindler’s List”) vai “Zvaigžņu kari” (“Star Wars”) ne tikai ilustrē ainas, bet arī kļūst par paša stāsta neatņemamu daļu.

Viljamss, kuram šogad apritēja 92 gadi, ir sarakstījis mūziku arī neskaitāmām citām iemīļotām filmām, kā, piemēram, “Žokļi” (“Jaws”), “Supermens” (“Superman”), “Indiana Džonss” (“Indiana Jones”), “Citplanētietis” (“E.T. the Extra-Terrestrial”), “Kapteinis Āķis” (“Hook”), “Juras laikmeta parks” (“Jurasic Park”), “Viens pats mājās” (“Home Alone”), pirmajām trim “Harija Potera” (“Harry Potter”) filmām un desmitiem citu.

Kino industrijā darbojas arī citi izcili komponisti, ieskaitot mūsu pašu Raimondu Paulu!

Hanss Cimmers: no “Lietus vīra” līdz “Kāpai”

Vācu komponists Hanss Cimmers ir viens no mūsdienu izcilākajiem skaņu meistariem, kura lielais izrāviens šovbiznesā notika 1988. gadā, pēc tam, kad viņš sakomponēja mūziku filmai “Lietus vīrs” (“Rain Man”) ar Dastinu Hofmanu un Tomu Krūzu galvenajās lomās. Šis darbs ne tikai spodrināja viņa kā talantīga jaunā komponista reputāciju, bet arī nopelnīja viņam pirmo “Oskara” balvas nomināciju.

Vēlāk Cimmera karjera strauji attīstījās un viņš radīja neaizmirstamus skaņu celiņus dažādām Holivudas filmām. Viens no viņa pazīstamākajiem darbiem ir mūzika animācijas filmai “Karalis Lauva” (“The Lion King”), par kuru viņš 1995. gadā ieguva savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvu. Šobrīd “Karaļa Lauvas” mūzika jau ir kļuvusi par klasiku, un tādas melodijas, kā, piemēram, “Circle of Life”, ir pazīstamas visā pasaulē.

Hansa Cimmera mūzika ir dzirdama vairāk nekā 160 filmās, un viņa darbi bieži vien nosaka stāsta emocionālo toni. Viņa slavenāko veikumu vidū ir skaņu celiņi filmām “Gladiators” (“Gladiator”), “Pirmsākums” (“Inception”), “Tumšais bruņinieks” (“The Dark Knight”) un “Kāpa” (“Dune”). Viņa spēja savienot tradicionālus orķestru skaņdarbus ar moderniem elektroniskajiem elementiem rada unikālu skanējumu, kas padara viņa mūziku atpazīstamu jau pēc pirmajām notīm.

Cimmers ir saņēmis neskaitāmus apbalvojumus par savu ieguldījumu kinomūzikā. Papildus “Oskaram” viņam ir arī vairākas “Zelta globusa” un “Grammy” balvas, kā arī BAFTA godalgas. Viņš ir bijis nominēts Kinoakadēmijas balvai vairāk nekā desmit reizes un 2022. gadā ieguva savu otro “Oskaru” par mūziku filmai “Kāpa”. Tajā viņš uzbūra pilnīgi jaunu skaņu pasauli, iedvesmojoties no tuksneša tautu kultūrām.

Enjo Morikone: no “spageti vesterniem” līdz Tarantīno

Enjo Morikone (1928–2020) bija itāļu komponists, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 500 kinofilmām un seriāliem. Starptautisku atpazīstamību viņš ieguva 1960. gadu vidū, kad sadarbojās ar itāļu režisoru Serdžo Leoni (1929–1989) pie tā saucamajiem “spageti vesterniem”. Lai arī viņu bieži asociē tikai ar vesterniem, Morikone savā vairāk nekā sešdesmit gadu karjerā darbojās plašā žanru spektrā.

Viņš radīja mūziku drāmām, romantiskajām filmām, trilleriem un citu žanru mākslas filmām. Viens no Morikones izcilākajiem darbiem ir skaņu celiņš 1986. gada filmai “Misija” (“The Mission”), kas apvieno simfonisko mūziku ar etniskiem motīviem un kļuva par vienu no emocionāli spēcīgākajiem muzikālajiem pavadījumiem kino vēsturē.

Morikone savas dzīves laikā ieguva neskaitāmus apbalvojumus, tostarp sešas reizes tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā “Labākā oriģinālmūzika” un saņēma divus “Oskarus”  – 2007. gadā par mūža ieguldījumu un 2015. gadā par mūziku Kventina Tarantīno filmai “Pretīgais astotnieks” (“The Hateful Eight”).

Jāatzīmē, ka par mūziku filmām viņš ir deviņas reizes nominēts prestižajai “Zelta globusua” balvai, no kurām trīs reizes triumfēja. Viņa kontā ir arī trīs “Grammy”, divas Eiropas Kinoakadēmijas, piecas BAFTA un daudzas citas kino industrijas balvas.

Denijs Elfmans: Tima Bērtona filmu skaņu pasaules un “Simpsonu” mūzikas radītājs

Amerikāņa Denija Elfmana muzikālā karjera sākās 1970. gadu beigās. Pasaules slavu viņam atnesa darbs ar režisoru Timu Bērtonu. Viņa mūzika kļuva par Bērtona filmu raksturīgu iezīmi, radot noslēpumainu, burvīgu un reizēm biedējošu atmosfēru.

Abu sadarbība aizsākās 1985. gadā, kad Elfmans komponēja mūziku filmai “Pīvija lielais piedzīvojums” (“Pee-wee’s Big Adventure”). Veiksmīgais duets turpināja strādāt pie daudzām citām kopīgām filmām, tostarp “Bītldžūss” (“Beetlejuice”), “Edvards Šķērrocis” (“Edward Scissorhands”), “Pērtiķu planēta” (“Planet of the Apes”), “Čārlijs un šokolādes fabrika” (“Charlie and the Chocolate Factory”) un vairākām citām. Interesanti, ka Elfmans ne tikai komponēja mūziku, bet pats arī iedziedāja Džeka Skelingtona partijas animācijas filmā “Murgs pirms Ziemassvētkiem” (“The Nightmare Before Christmas”).

Viena no Elfmana slavenākajām partitūrām ir mūzika 1989. gada filmai “Betmens” (“The Batman”), kas pilnīgi no jauna definēja supervaroņu žanra skanējumu. Viņa tumšie un majestātiskie muzikālie motīvi piešķīra filmai episku un gotisku noskaņu. Viņš arī komponēja mūziku populārajam televīzijas seriālam “Simpsoni” (“The Simpsons”), kuras galvenā melodiskā tēma kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām televīzijas mūzikas vēsturē.

Viņš ir komponējis mūziku arī tādām citu režisoru filmām kā “Krietnais Vils Hantings” (“Good Will Hunting”), “Vīri melnā” (“Men in Black”), “Greja piecdesmit nokrāsas” (“Fifty Shades of Grey”) un citām, demonstrējot spēju pielāgoties dažādām emocionālajām un žanru vajadzībām.

Savā karjerā Elfmans ir saņēmis četras Kinoakadēmijas balvas nominācijas, kā arī vairākus “Grammy” un “Emmy” apbalvojumus. Lai gan viņš vēl nav saņēmis “Oskaru”, viņa mūzika ir kļuvusi par nozīmīgu daļu no mūsdienu kino vēstures.

Raimonds Pauls: no Aloiza Brenča filmām līdz “Likteņdzirnām”

Maestro Raimonds Pauls ir ne tikai leģendārs latviešu komponists un pianists, bet arī daudzpusīgs kinomūzikas radītājs, kura skaņdarbi dzirdami vairāk nekā 30 dažādās filmās. Paula debija kino mūzikas žanrā notika 1964. gadā ar filmu “Līdz rudenim vēl tālu”, kuras režisors bija Aloizs Brenčs. Ar to arī aizsākās Maestro ilgstošā sadarbība ar Rīgas kinostudiju, kas turpinājās vēl vairākas desmitgades.

Viens no Paula slavenākajiem darbiem ir mūzika 1981. gada seriālam “Ilgais ceļš kāpās”, kas nu jau kļuvusi par daļu no latviešu kultūras mantojuma. Seriāla skaņu celiņš ar tā emocionāli piesātinātajām melodijām dziļi rezonēja ar skatītājiem gan toreiz, gan tagad. Viņš ir komponējis mūziku arī tādām vēsturiskām filmām kā “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”, kas izceļas ar enerģiskām un tautiskām melodijām, kuras lieliski papildina šo filmu dzīvespriecīgo un humoristisko toni.

Raimonda Paula oriģinālmūzika filmām aptver dažādus kino žanrus, tostarp drāmu, piedzīvojumu stāstus un vēsturiskos eposus. Viņa partitūras dzirdamas filmās “Dāvana vientuļai sievietei”, “Nāve zem buras”, “Robina Huda bultas”, “Klāvs Mārtiņa dēls”, “Likteņdzirnas” un daudzās citās. Viņš ir radījis ne tikai mūziku spēlfilmām, bet arī dokumentālajām un animācijas filmām, tā izpelnoties atpazīstamību arī ārpus Latvijas robežām.

Viens no Maestro ievērojamākajiem talantiem ir spēja radīt mūziku, kas ne tikai papildina filmu, bet arī kļūst par patstāvīgu mākslas darbu. Piemēram, viņa mūzika no kinofilmām bieži tiek iekļauta atsevišķu koncertprogrammu repertuārā un ir iecienīta daudzviet pasaulē. Viņa spēja savienot klasisku kompozīcijas tehniku ar latviskām un universālām vērtībām ir padarījusi Maestro par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem kinomūzikas komponistiem Latvijā.

Džons Viljamss: no “Žokļiem” un “Zvaigžņu kariem” līdz “Harijam Poteram”

Džons Viljamss ir viens no visu laiku izcilākajiem kinomūzikas komponistiem, kura skaņu celiņi definējuši Holivudas kino zelta laikmetu. Viņa agrīnie darbi 1950. un 1960. gados bija galvenokārt televīzijas mūzika un nelielas partitūras filmām, taču jau tad bija skaidrs, ka Viljamss spēj radīt neaizmirstamas melodijas.

Viljamsa lielais izrāviens notika 1975. gadā, kad viņš sadarbojās ar režisoru Stīvenu Spīlbergu, radot mūziku filmai “Žokļi” (“Jaws”).  Ikoniskā minimālistiskā, draudīgā tēma ar divām notīm kļuva par kinematogrāfijas leģendu un atnesa viņam pirmo no piecām Kinoakadēmijas balvām. Sadarbība ar Spīlbergu turpinājās ar tādiem šedevriem kā “Trešās pakāpes tuvie kontakti” (“Close Encounters of the Third Kind”, “Citplanētietis” (“E.T. the Extra-Terrestrial”) un “Šindlera saraksts” (“Schindler’s List”).

Tomēr Viljamsa slavenākais darbs ir mūzika Džordža Lūkasa “Zvaigžņu karu” (“Star Wars”) franšīzei. Tās majestātiskā un heroiskā tēma kļuva par vienu no atpazīstamākajām partitūrām kino vēsturē. Arī mūzika “Indianam Džonsam” (“Indiana Jones”) un pirmajām trijām “Harija Potera” (“Harry Potter”) filmām ir kļuvusi par neatņemamu to identitātes daļu.

Viljamss ir meistars, kurš spēj radīt varoņus un viņu emocijas precīzi raksturojošus muzikālus motīvus, kas dzīvo arī ārpus filmas robežām. Viņš ir viens no visvairāk apbalvotajiem komponistiem kino vēsturē. Proti, ar 54 nominācijām Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” viņš ir otrais visvairāk nominētais cilvēks aiz Volta Disneja (1901–1966), kurš bija izvirzīts godalgai 59 reizes.

Viljamss ir ieguvis piecus “Oskarus” par labāko oriģinālmūziku, četrus “Zelta globusus”, 22 “Grammy” un daudzas citas balvas. Viņa darbi priecē Viljamsa talanta cienītājus un tiek atskaņoti koncertzālēs visā pasaulē, un viņš ir ietekmējis neskaitāmus citus komponistus.

Lasiet arī:  Nedēļas horoskops: 22. – 28. novembris

Lasiet arī:  Rīgas zoodārza lauva Varis dodas uz Dāniju, bet lauveni Teiku iemidzina

Lasiet arī:  Vai neatlaidība nesīs augļus – Supernovas «veterāns» Markus Riva cīnīsies par iespēju dziedāt Eirovīzijā