Foto: Freepik
Malahaidas pils, kas atrodas tikai 14 kilometru attālumā no Dublinas, ir viens no visvairāk apmeklētajiem un noslēpumainākajiem vēstures objektiem Īrijā. Ar vairāk nekā 800 gadu senām tradīcijām un bagātu vēsturi, tā ir kļuvusi par galveno apspriešanas objektu ne tikai par tās arhitektūru, bet arī mistiskajām parādībām, kas tai pievienojušās laika gaitā. Aristokrātu Talbotu dzimtai piederošā pils ir mājvieta vairākiem spokiem, kuru stāsti un likteņi līdz šim turpinājuši dzīvot, vienlaikus bagātinot tās leģendas. Kā veidojas šīs spoku leģendas? Vai vēsture un vietējās mītos sajaukušās ar patiesiem notikumiem, veidojot stāstus, kas nodoti no paaudzes paaudzē? Rīta kafija sniedz nelielu ieskatu, kā veidojas šīs noslēpumainās leģendas.
Karaliskā dāvana
1174. gadā Anglijas karalis Henrihs II apmeklēja Īriju un apmeklējuma laikā uzdāvināja vienam no svītas bruņiniekiem – Ričardam Talbotam zemesgabalu ar nosaukumu “Malahaida” ( tulkojumā no īru valodas –„vieta pie brasla”, pēc citas versijas – „vieta pie smilšu paugura”). Zināms, ka 795. gadā te atradās vikingu kara nometne. Vikingi bija ieradušies Īrijā pa jūru.
Malahaidas zemē tika uzcelta pils un tā daudzu gadsimtu garumā piederēja bruņinieka Talbota pēctečiem. Viņi vienmēr izcēlās ar drosmi un gatavību kalpot Anglijas kronim. 1690. gadā veseli 14 Talbota dzimtas pārstāvji devās karagājienā karaļa Džeikoba II pusē pret Orānijas Vilhelma karaspēku un viņi visi vienā dienā gāja bojā kaujā pie Boinas upes.
Pils vairākkārt tikusi pārbūvēta un mūsdienās to ieskauj liels parks, bet torņos un blakus tiem esošajā restaurētajā ēkā ierīkots muzejs, kas darbojas visu gadu. Pils sienas grezno liela gleznu kolekcija, tajās attēlota īpašnieku dzimtas vēsture, tajā skaitā arī liela glezna, kurā attēlota kauja pie Boinas.
Mīlas trīsstūra personāži
Kad XV gadsimtā karaļa Eduarda IV valdīšanas laikā Malahaidas pils tika ievērojami paplašināta un tajā, saskaņā ar leģendām, uzradās uzreiz veseli trīs spoki. Viens no tiem bija jaunā lorda Goltrima spoks. Lords tika nogalināts ar šķēpa dūrienu divkaujas laikā, kurā viņš aizstāvēja savas jaunās sievas godu. Pastāv uzskats, ka divkauja notikusi tieši lorda kāzu dienā un viņa spoks parādījies, lai sievai atgādinātu par sevi – viņa visai drīz pēc vīra nāves izgājusi par sievu pie viņa slepkavas. Lorda Goltrima spoks klejo pa pils telpām visiem rādīdams savu nāvējošo rētu.
Par spoku kļuva arī neuzticīgā sieva – pirmslaulībā ledija Moda Planketa. Viņa bijusi precējusies trīs reizes un viņas spoks parādās vecas neglītas sievietes veidolā, kas nepārtraukti lamājas ar savu trešo vīru, kas bijis galvenais tiesnesis. Arī viņš kā spoks iemitinājies pilī. Dzīves laikā tiesnesis ne ar ko īpašu neizcēlies, un arī kā spokam viņam nekādu īpašu pazīmju nav. Viņu redz tikai vai nu bēgošu no saniknotās sievas, vai arī cenšoties viņu kaut kādi nomierināt. Vairākiem tūristiem un pils darbiniekiem esot bijusi iespēja šo spoku pārīti redzēt, un viņi apgalvo, ka sieva ir īsta ragana, dzenas vīram pakaļ pa visām pils istabām un koridoriem, bet nabaga tiesnesis nekādi nevar viņu nomierināt.
Āksts vārdā Paks
Ceturtais pils spoks apmeklētājos izraisa vislielākās simpātijas un līdzjūtību. XVI gadsimtā Talboti karaļa galmā ieņēma visai augstu stāvokli un ar karaļa dekrētu viņiem tika atļauts turēt personīgo ākstu. Šajā dienestā tika pieņemts Paks – bārdains liliputs, augumā nedaudz virs 120 centimetriem. Lai uzjautrinātos, viņam dzīvošanai ierādīja vietu tornī, kur katru dienu nabaga Pakam nācās pārvarēt garās un stāvās kāpnes. Ekskursiju vadītāji vienmēr rāda šīs „Paka kāpnes”.
Paks, neskatoties uz nepārtraukto izsmieklu, pret saviem pienākumiem izturējies apzinīgi, vienmēr bijis tīrīgs un akurāts. Stāsta, ka kalpi nevēlējušies kāpt līdz viņa miteklim un ēdienu atstājuši pie torņa durvīm. Savukārt mazais cilvēciņš traukus vienmēr atdevis tīri izmazgātus, bijis kārtīgi ģērbies un nekad neatļāvies rupjus vārdus, kas viduslaiku izpriecām ir visai netipiski.
Ar citu karaļa dekrētu tajā pašā laikā pilī tika nometināta Talbotu radiniece lēdija Eleonora Ficdžeralde. Karalim Henrijam VIII nepatika viņas idejas kā pārvaldīt valsti. Prastu ļaužu izcelsmes āksts iemīlējās augstdzimušajā dāmā un sāka viņai izrādīt uzmanību. Maz ticams, ka starp viņiem varētu būt kas nopietns, tomēr šāda uzmanības izrādīšana kādam ļoti nepatika, un sniegainā decembra vakarā Paku, āksta ģērbā tērptu, atrada pils pagalmā ar nazi krūtīs. Pirms nāves Paks paspēja zvērēt, ka viņa spoks dzīvos pilī tik ilgi, kamēr kāds no Talbotiem apprecēs vienkāršu ļaužu meiteni. Neviens no Talbotiem to tā arī nav izdarījis, un āksta spoks joprojām dzīvo Malahaidā. Ekskursiju vadītāji pie šīm kāpnēm vienmēr saka – lūdzu pavirzieties, dodiet ceļu Pakam, un pēc nelielas pauzes turpina stāstu. Pilī fotografēt var tikai ar speciālu atļauju un to dod ne jau visiem. Bet vairākās apmeklētāju uzņemtajās fotogrāfijās redzama āksta Paka figūra. Tādu atļauju savulaik saņēma no Vašingtonas štata atbraukusī tūriste Harmonija Pinette, un uz vienas no viņas uzņemtajām fotogrāfijām skaidri saredzama maziņa cilvēka, kas kāpj pa kāpnēm, ēna. Paku esot redzējuši arī izsoļu nama Sotheby darbinieki, kas 1976. gada maijā apmeklēja Malahaidu. Interesanti, ka viņi visi nelielā auguma vīru aprakstīja vienādi, lai arī par spoku līdz tam nebija pat dzirdējuši.
Cits galvenais tiesnesis
Malahaidas pils vēsturē bija neliels periods, kad tā nepiederēja Talbotu dzimtai. XVII gadsimta vidū izcēlās karš starp īru katoļiem un angļu protestantiem, un ģenerāļa Olivera Kromvela vadībā Īrijā ieradās angļu karaspēks. Kromvels atņēma Talbotiem Malahaidu un nodeva to vienam no saviem līdzgaitniekiem – Mailzam Korbetam un nozīmēja viņu par Īrijas galveno tiesnesi. No 1649. gada līdz 1660. gadam vēsturiskā pils piederēja Korbetam. Kā stāsta vietējās leģendas, šis galvenais tiesnesis bija ļoti cietsirdīgs un ļauns cilvēks, piedevām baidījies no sazvērestībām un atentātiem, tādēļ naktīs zirga mugurā vienmēr apsekojis pils teritoriju. Teritoriju apkārt pilij pat nosauca par Korbeta ceļu.
1658. gadā pēc Anglijas karaļa Čarlza I gāšanas no troņa un sodīšanas ar nāvessodu Olivers Kromvels kļuva par Anglijas valdītāju, bet negaidīti mira. Baidoties no iespējamiem nemieriem parlamenta deputāti aicināja sodītā karaļa dēlu Čarlzu II pieņemt karaļa troni. Sākās Kromvela piekritēju vajāšanas.
Mailzs Korbets visu pameta un aizbēga uz Holandi, bet tur viņu noķēra un atgrieza Anglijā, kur tiesāja par līdzdalību karaļa Čarlza I slepkavībā. Daži Korbeta apsūdzības punkti attiecās arī uz viņa darbībām Malahaidā – tā, piemēram, viņu apsūdzēja netaisnu nāvessodu piespriešanā, vietējas abatijas dievnama apgānīšanā. Tiesa Korbetam atņēma visus īpašumus, bet pašam piesprieda mokošu nāvessodu ar spīdzināšanām, pakāršanu un pēc nāves bijušā galvenā tiesneša līķis tika sacirsts četros gabalos.
Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka katru gadu 19. aprīlī, kas ir Korbeta nāves diena, blakus pilij jāšus uz zirga parādās viņa bruņās tērptais spoks. Kādu laiku viņš jājot pa apkārtnes ceļiem, bet pēc tam pats no sevis sabirstot četros gabalos.
Par šī spoka esamību stāsta daudzi aculiecinieki, bet, atšķirībā no Paka spoka, nofotografēt Korbeta spoku nevienam vēl nav izdevies.
Baltā dāma
Ar Malahaidas pili saistās vēl dažas mistiskas parādības. Pils Ozola zālē atrodas kokā griezts bareljefs „Dievmātes kronēšana”. Saskaņā ar leģendu, laikā, kad pils piederēja Korbetam, bareljefs pats no sevis nozuda, bet tikai pēc viņa nāves atkal parādījās.
Bet pils Lielajā zālē jau vairākus gadu simteņus karājas kādās dāmas baltā tērpā portrets. Kas viņa ir un kas šo portretu gleznojis, tā arī nav zināms. Kā stāsta vietējās leģendas, dažreiz naktī šī dāma atdzīvojas un klejo pa pili, bet no rīta atgriežas savā vietā.
Diemžēl pēdējā aristokrātiskās Talbotu dzimtas pārstāve, padzīvojusī Roza Talbota nespēja samaksāt milzīgos mantojuma un nekustamā īpašuma nodokļus, tādēļ pārdeva pili valstij un pati emigrēja uz Austrāliju. Talbotu dzimta vairs savā pilī nedzīvo. Vai īpašnieku maiņa iespaidos arī spoku dzīvi, it sevišķi to, kas saistīti ar šo aristokrātu dzimtu, nav zināms. Vai nav iespējams, kad pēc tam, kad pils pārtapusi par muzeju, viņi gluži vienkārši pazudīs? Negribētos gan tam ticēt, jo tad par dažiem brīnumiem uz mūsu Zemes kļūtu mazāk.
Lasiet arī:
Tuvojoties visu mīlētāju dienai, “Laima” iepazīstina ar jaunumu – sirds formas zefīriem
Naudas pietiek tikai pārtikai – daļa iedzīvotāju cīnās ar finansiālām grūtībām
