Foto: Pexels/Алесь Усцінаў

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku apdraudējumu – Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm, tā, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 

SAB vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā. Tā kā tās militārie resursi šobrīd ir koncentrēti Ukrainā, 2025.gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievija varētu laika periodā līdz pieciem gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā. Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtisku pieaugtu.

“Ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem – no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem – spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina,” komentējot šī brīža drošības izaicinājumus, uzsver SAB direktors Egils Zviedris.

SAB pārskatā norādīts, ka 2024. gadā ar drošību saistītos jautājumus, norises, kā arī nākotnes  prognozes turpināja ietekmēt Krievijas izraisītais karš Ukrainā.  2024.  gadā publiskajā vidē tika aktualizētas Krievijas un Ukrainas miera sarunas. To veicināja pieaugošais kara nogurums Rietumos,  stagnējošā karadarbības gaita un jaunās Amerikas Savienoto Valstu  administrācijas publiski izvirzītais mērķis panākt kara izbeigšanu. Tomēr joprojām ir zema iespējamība, ka vismaz tuvākā pusgada laikā Ukraina un Krievija uzsāks nopietnas miera sarunas un noslēgs kaut īslaicīgu pamieru  – abu valstu mērķi ir diametrāli pretēji, un tās nav gatavas nozīmīgiem kompromisiem.

SAB indikācijas liecina, ka Krievija, it kā paužot gatavību noslēgt pamieru, nevēlas pilnībā izbeigt karu, bet gan iegūt laiku, lai atjaunotu  spēkus daudz plašākam uzbrukumam Ukrainai vai pat NATO. Krievijai, un it īpaši Vladimiram Putinam, ir eksistenciāli nozīmīgi iegūt kontroli pār Ukrainu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku, apdraudējumu – Krievijas  izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un  fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm.

SAB vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu  mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā.

Pērnā gada norises Krievijas politiskajā elitē liecina par nemainīgi  augstu varas konsolidācijas līmeni, kas mazina šķelšanās vai atklāta  konflikta iespējamību starp tās pārstāvjiem. Nemainoties ārējiem apstākļiem, straujas izmaiņas Krievijas politiskajā elitē ir maz iespējamas.

Krievijas sabiedrībā pieaug atbalsts Krievijas kara Ukrainā izbeigšanai un publiskajā telpā parādās informācija par potenciālām miera sarunām. Kā priekšnoteikums tiek izvirzīta Krievijas nosacījumu pildīšana, piemēram, paturēt iekarotās teritorijas. Vienlaikus Krievijas sabiedrībā saglabājas augsts atbalsts karam Ukrainā, pat neskatoties uz lielas sabiedrības daļas saskaršanos ar sankciju negatīvajām sekām. Sagaidāms, ka arī 2025. gadā procesi Krievijas iekšpolitikā būs pakārtoti Krievijas aizsardzības  sektora vajadzībām, lai nodrošinātu Krievijas bruņotos spēkus ar nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu karam Ukrainā, kā arī Krievijas militāro spēju atjaunošanai pēc potenciālām miera sarunām.

Krievijas ārpolitikas primāros uzdevumus 2024. gadā joprojām noteica  iebrukums Ukrainā un tā radītās izmaiņas Krievijas starptautiskajā pozīcijā. Attiecībās ar Rietumiem tika uzturēta līdzšinējā agresīvā pozīcija, cenšoties šķelt un destabilizēt Rietumvalstis. Tāpat Krievija 2024.  gadā turpināja ārpolitikas virzienu pārorientāciju, stiprinot attiecības ar Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Gandrīz droši, ka 2025. gadā Krievija turpinās agresīvo politiku pret Rietumiem, oportūnistiski izmantojot jebkādas iespējas, lai diskreditētu Rietumvalstis un to īstenoto politiku.

Lai arī Krievija kopš kara sākuma ir spējusi mīkstināt karadarbības tūlītējo ietekmi uz tās ekonomiku un iekšpolitisko stabilitāti, valsts uzmanība un resursi ir koncentrēti uz karu, atstājot novārtā citus ilgstošus problēmjautājumus. Ilgtermiņā šīs problēmas neizraisīs Krievijas sabrukumu, taču, visticamāk, iekšpolitiski un ārpolitiski novājinās Krieviju. Ļoti iespējams, ka turpinoties karam, Krievijas ekonomika kļūs mazāk konkurētspējīga, kritīsies sabiedrības labklājības līmenis, pasliktināsies drošības situācija, attīstīsies organizētā noziedzība, kā arī turpinās samazināties Krievijas starptautiskā ietekme. Rietumvalstīm ilgtermiņā jārēķinās ne tikai ar ārēji agresīvu, bet arī dažādu iekšēju problēmu nomāktu Krieviju. Tas var radīt plašāku nestabilitāti ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām.

Spēcīga un pielāgojama politiskā saikne raksturo Krievijas – Ķīnas attiecības. Tas ir būtisks elements Ķīnas stratēģiskajā sāncensībā ar ASV Dienvidaustrumāzijas reģionā un starptautiskajā sistēmā kopumā. 2024. gadā “draudzība bez robežām”, kuru Pekina un Maskava pasludināja īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, turpināja attīstīties, padziļinoties stratēģiskajai koordinācijai un sadarbībai ekonomikas un tirdzniecības, investīciju un enerģētikas, kā arī militārajā jomā.

Pieaugošā sadarbība starp Ķīnu un Krieviju īpaši iezīmē pretrunas Ķīnas un Latvijas stratēģiskajās interesēs. Ķīnas mērķis ir mainīt eksistējošo, noteikumos balstīto starptautisko kārtību, pārspēt Latvijas partneri ASV, arī atbalstīt Krievijas režīmu. Sadarbībā ar Ķīnu īpaši uzmanīgi jāvērtē abu pušu patiesie ieguvumi, lai neradītu riskus Latvijas un tās sabiedroto interesēm.

Baltkrievijā Aleksandra Lukašenko režīms joprojām ir stabils. Tas galvenokārt tiek panākts ar represijām un vārda brīvības ierobežošanu. Vienlaikus palielinās Baltkrievijas atkarība no Krievijas un līdz ar to arī Krievijas ietekme uz Baltkrieviju. Valsts ārpolitikā turpina dominēt Krievijas intereses. Minska turpina meklēt jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus Baltkrievijas precēm. SAB vērtējumā ir maz ticams, ka Baltkrievija pārskatāmā nākotnē varētu tieši iesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu, jo tas varētu ievērojami apdraudēt valsts iekšpolitisko stabilitāti un Lukašenko pozīcijas, it īpaši ņemot vērā sabiedrībā valdošo stingro nostāju pret tiešu Baltkrievijas militāro iesaistīšanos karadarbībā.

Pērnajā gadā dažādos veidos, ar pieaugošu tendenci teju visās kategorijās izpaudās kiberapdraudējums. Politiski motivēti pakalpojumu  atteices uzbrukumi, kurus veic Krievijas haktīvistu grupējumi, ir kļuvuši par neatņemamu parādību Latvijas kibertelpā. Šo uzbrukumu mērķis ir atriebties par Latvijas politiskajiem lēmumiem un atbalstu Ukrainai,  traucēt publiskā un privātā sektora organizāciju darbu, radīt apjukumu un neērtības iedzīvotāju ikdienā. 2024.  gadā Latvija piedzīvoja vairākus šādu uzbrukumu viļņus. Aizvadītajā gadā notika vairāki publiski notikumi, kuru laikā bija sagaidāmi kiberuzbrukumi. Viens no tiem bija Eiropas

Parlamenta vēlēšanas, tomēr netika novēroti starpgadījumi vai incidenti, kas būtu tieši saistāmi ar vēlēšanu sistēmām vai vēlēšanu drošību.

Iespējams, Krievija plānoja ietekmes pasākumu uzsvaru Eiropā balstīt uz jau iepriekš iestrādātiem politiskās vides ietekmes projektiem, kas nākotnē varētu ietekmēt ES vienotību un, līdz ar to atbalstu Ukrainai. Krievijas interesēs ir, piemēram, uzturēt Eiropas politikas dienaskārtībā jautājumus par nacionālu interešu primāru nodrošināšanu, migrācijas ierobežošanu, budžeta tēriņu novirzīšanu sociāliem mērķiem, nevis aizsardzībai, kā arī vairot skepticismu par atbalstu Ukrainai, lai popularizētu idejas par ekonomiskās sadarbības atjaunošanu ar Krieviju.

Pēdējos gados Krievija īpašu uzmanību pievērš sabiedrību polarizējošiem politiskajiem spēkiem (galēji labējā un kreisā spārna pārstāvjiem, prokrieviskiem populistiem, tostarp minoritāšu, miera un cilvēktiesību aizstāvju grupām un organizācijām), lai nodrošinātu to vēstījumiem nepieciešamo augsni, teikts SAB pārskatā.

Ņemot vērā, ka Krievija ir demonstrējusi gatavību tuvākā nākotnē uzņemties arvien lielākus riskus īstenot agresīvākas provokācijas un sabotāžas, šādu nedrošības fonu Krievija ir ieinteresēta saglabāt arī, Latvijai gatavojoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, brīdina SAB.

Lasiet arī: 

Nedēļas horoskops: 14. – 20. februāris

Ukrainā karojošs latviešu ekspolitiķis: Kara sākumā karavīrs bija varonis, bet tagad…

Jaunā pašmāju šovā latviešu slavenības mainīsies dzīvēm

Uzticīgs ģimenes cilvēks vai kaislīgs romantiķis – ko par vīrieti atklāj viņa dzimšanas mēnesis

Pustukšā zālē Sedokova aizvadījusi pirmo koncertu kopš Timmas nāves

Jubilejas rallijā Sarma beidzot uzvar latvieši

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem