Foto: Pexels/Photo By: Kaboompics.com

Latvija nelegālā satura patēriņā ir “līderos” visā 27 valstu blokā, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) publicētais kārtējais ziņojums par situāciju ar autortiesību ievērošanu un nelegālā satura patērēšanu interneta vidē Eiropas Savienībā “Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē 2023.gadā”.

“Diemžēl situācija ar mūzikas, filmu, sporta translāciju, publikāciju un programmatūras nelegālu izmantošanu, tostarp straumēšanu, lejuplādēm un t.s. torentu izmantošanu Latvijā nav uzlabojusies,” uzsver Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, komentējot jaunāko EUIPO ziņojuma kopsavilkumu (executive summary). “Turklāt, ja tā var izteikties, Latvijas “pirāti” ļoti strauji iet līdzi laikam – piemēram, no visa nelegāli izmantotā satura, izmantojot mobilās ierīces, Latvijā nelegālā pirātiskā satura patēriņš veido 50 procentus, tātad pusi,” secina LaIPA izpilddirektore. Viņa norāda, ka tendence nav pozitīva – ja 21. gadsimta otrajā desmitgadē pirātisma rādītāji šajā jomā samazinājās, tad tagad, sākot no 2020.gada, tiem atkal ir tendence pieaugt. “Jāsaka, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā tas ir ļoti satraucoši,” saka LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

Ziņojums “Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē 2023.gadā” liecina par ievērojamām atšķirībām starp dažādām ES dalībvalstīm. Antitopa “goda pjedestālu” ieņem Latvija, Igaunija un Kipra, bet Lietuva ir 4. vietā. Turklāt Latvija topa augšgalā ir ar ievērojamu atrāvienu, vairāk nekā divkārt pārsniedzot ES 27 valstu vidējo rādītāju. ES vidēji uz vienu interneta lietotāju ir 10,2 piekļuves nelegālam saturam mēnesī, kamēr Latvijā šis rādītājs ir 26, bet otrajā “vietā” esošajai Igaunijai – 23.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk piekļūst nelegālajām vietnēm, kas piedāvā mūziku (ap 78%), publikācijas (ap 61%) un filmas (ap 56%). Filmu sadaļā visvairāk nelegāli iegūtais saturs ir spēlfilmas, taču tiek skatītas arī animācijas filmas. Programmatūras jomā, kam tiek piekļūts salīdzinoši vismazāk (ap 40%), populārākā ir vispārējā programmatūra, kam seko videospēles un mobilās aplikācijas.

Kā populārākie nelegālā satura iegūšanas veidi Latvijā ir straumēšana, lejuplādēšana un torenti, kur straumēšana visbiežāk tiek izmantota filmu un TV satura skatīšanai, bet lejuplādēšana – publikāciju un programmatūras ieguvei.

EUIPO ziņojumā secināts, ka digitālā pirātisma apjomu un “popularitāti” atsevišķās dalībvalstīs nosaka vairāki nozīmīgi, savstarpēji saistīti faktori – ekonomiskie iemesli (ienākumu nevienlīdzība), jauniešu skaits un īpatsvars valstī, jauniešu bezdarbs, vēsturiskās sociāli ekonomiskās tradīcijas. Pētījums liecina, ka augstāks ienākumu nevienlīdzības līmenis un lielāks jauniešu skaits korelē ar paaugstinātu pirātisma līmeni. Savukārt augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju un lielāka informētība par legāla satura piedāvājumiem ir saistīta ar zemākiem pirātisma rādītājiem.

“Lai arī daļa no iemesliem, kas saistīti ar šādu interneta pirātismu, dalībvalstīs ir kopēja, tomēr mēs noteikti varam nosaukt arī dažas “nacionālās īpatnības”, kas vairāk raksturīgas, piemēram, bijušajām padomju bloka valstīm, kur tādi jēdzieni kā autortiesības, blakustiesības, intelektuālais īpašums un radošo cilvēku tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu ne tikai nebija cieņā, bet par tādām pat īsti nebija zināms,” norāda Liena Edvardsa.

 Viņa uzsver faktu, ka ne velti visas trīs Baltijas valstis ar šādu vēsturisko “bagāžu” atrodas tabulas neglaimojošajās augšējās vietās. “Tas pierāda, ka mums vēl ir ejams tāls ceļš līdz izpratnei par intelektuālā īpašuma nozīmi, tiesībām un pienākumiem. Un visiem spēkiem jāturpina izglītot sabiedrība. Cita ceļa jau nav,” ir pārliecināta Liena Edvardsa, piebilstot, ka nav iespējams mainīt sabiedrības izpratni un izglītotības līmeni dažos gados. “Tas ir nepārtraukts process, kas mums jāturpina – gan ar mūsu izglītojošās platformas “Autorskola.lv” palīdzību, gan skaidrojošo un izglītojošo darbu medijos un jauniešu vidū.”

Tiesa gan, LaIPA vadītāja norāda arī uz likumdošanas uzlabošanos autortiesību un blakustiesību jomā. Lai plašāk aizsargātu Latvijas autoru darbus un veicinātu legāla satura izmantošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes. To paredz Autortiesību likuma grozījumi, ko 2024.gada 12.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Grozījumi stājušies spēkā 11.janvārī. Izmaiņas papildina autortiesību regulējumu ar piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Tagad autori var vērsties NEPLP, ja viņu tiesības būs pārkāptas un viņu radītie darbi publicēti internetā nelikumīgi. Savukārt NEPLP varēs ierobežot vai pat bloķēt prettiesiskas un kaitnieciskas interneta vietnes. Tas ievērojami paātrinās pārkāpumu novēršanas procesu, jo līdz šim, lai ierobežotu pirātiskās tīmekļvietnes, personas varēja vērsties tikai tiesā.

EUIPO ziņojums apkopo arī galvenās tendences, kas vērojamas nelegālā satura iegūšanā gan Eiropā kopumā, gan katrā dalībvalstī. Pētījums liecina, ka filmu pirātisms ir samazinājies līdz 0,71 piekļuves gadījumiem vienam lietotājam, galvenokārt izmantojot straumēšanu, kas veido 74% no šādām darbībām, bet mūzikas pirātisms nedaudz palielinājās līdz 0,64 piekļuves gadījumiem uz vienu lietotāju, un galvenā metode bija straumēšanas satura lejupielāde. Publikāciju pirātisms saglabājies stabils – 2,7 piekļuves reizes uz vienu lietotāju, un lejupielāde bija vadošā metode, bet programmatūras pirātisms pieauga par 6% (ar 0,88 piekļuvi vienam lietotājam mēnesī), un šajā kategorijā visaugstāk bija mobilās spēles. Tiešraides sporta pasākumiem pirātisms laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam ir palielinājies, un pagājušajā gadā tās bija 0,56 piekļuves vienam lietotājam.

Lasiet arī: 

Negaidītas pārmaiņas gaida ikvienu – Globas prognoze visām zodiaka zīmēm februārim

FOTO | Basketbolisti iejūtas pārtikas tehnologu lomā Ādažu čipsu ražotnē

Jaunā pašmāju šovā latviešu slavenības mainīsies dzīvēm

Juristi pārliecināti, ka Timmu «nogalināja» kompromitējošie materiāli par Sedokovu

Rallijs Sarma noslēdzies ar spraigām cīņām un izcilu sportistu sniegumu

VIDEO | Armands Jaunzems: Es vēl neesmu tas vecis, kāds gribētu būt

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem