Foto: Pexels

“Satiksmes ministrija ir kļuvusi par vienu no problemātiskākajām institūcijām, kuras darbība atstāj tiešu ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību. Ja Evika Siliņa patiesi grib uzlabojumus valsts pārvaldes darbā, ar dažu ministru nomaiņu vien nepietiks. Nepieciešama arī skrupuloza  ministriju augsta ranga ierēdņu darba izvērtēšana. Satiksmes ministra Kaspara Briškena neiedziļināšanās nozares darba specifikā Ventspils ostu novedusi līdz iznīcības robežai, bet SM ierēdnes Ingunas Strautmanes darbība Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) valdē biznesam rada katastrofālas sekas,” BNN norāda uzņēmēji.

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ingunas Strautmanes darba pienākumos valsts pārvaldē ietilpst ministrijas juridiskie un administratīvie jautājumi, kā arī sakaru un dzelzceļa nozares. Par ostām šīs augstās ierēdnes pienākumos nav teikts ne vārda. Tomēr Inguna Strautmane turpina darbu VBP valdē, lai arī šī gada 1.februārī viņas pilnvaru termiņš beidzās.

“Ir nepieciešams beidzot izvērtēt, cik produktīvs ir valsts ierēdņu darbs, kuri strādā divos vai vairāk atbildīgos darbos un par to saņem vērā ņemamu atalgojumu no nodokļu maksātāju līdzekļiem,” uzsver uzņēmēji. Viņi norāda, ka, restartējot valdību un izvērtējot ministru paveikto, jāvērtē arī valsts līdzekļu nelietderīgas izšķērdēšanas novēršana. Piemēram, Inguna Strautmane, saskaņā ar viņas amatpersonas deklarāciju, 2023.gadā Satiksmes ministrijā nopelnīja 43 072 eiro, bet Ventspils brīvostas pārvaldē – 44 362 eiro. Ministru kabinets, kura kompetencē ir ostu valdes locekļu mēnešalgas apmēra noteikšana, līdz šim nav uzskatījis par vajadzīgu šīs dažādu ministriju ierēdņu “barotnes” apmērus pārskatīt.

Tāpat uzņēmējiem nav saprotams, kādēļ gan VBP valdes vadībā atkārtoti iecelta politiskā pārraudze, kura ar savu darbību nevis palīdz uzšēmumiem augt un attīstīties, bet gan tos gremdē.

Piemēram, līdz Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai novests Baltijas jūras reģionā modernākais un zaļākais ogļu pārkraušanas terminālis “Baltic Coal Terminal”, kurā kopš uzcelšanas brīža investēti vairāk kā 80 miljoni eiro. Bija paredzēts termināļa paplašināšanos turpināt, tika pat izstrādāts termināļa tālākās attīstības projekts, taču VBP valdes un tās priekšsēdētājas Ingunas Strautmanes iniciētā piedziņas lieta un, uzņēmēju ieskatā, nepamatotie un pārmērīgie naudas pieprasījumi investoru no Ventspils ostas aizbaidījuši.

Uzņēmēji uzskata, ka arī nedraudzīgā biznesa vide Ventspils brīvostā ir viens no iemesliem dramatiskajam kravu kritumam. Kopš Inguna Strautmane 2019. gadā uzsāka pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas pienākumus, kravu apgrozījums Ventspils ostā ir krities par 10,1 miljonu tonnu (2019.gadā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 20,5 miljoni tonnu, bet 2024.gadā tie bija vairs tikai 10,4 miljoni tonnu). Lielu daļu no šī apgrozījuma krituma var norakstīt uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām, tomēr uzņēmēji norāda, ka jaunu virzienu meklēšanu biznesa pārstrukturizēšanai un tālākai attīstībai kavē arī brīvostas valdes neienteresētība.

Premjerministrei Evikai Siliņai ir pienācis brīdis rīkoties izlēmīgi un bezkompromisa režīmā. Sabiedrība un nozares speciālisti pieprasa ne tikai vārdus, bet arī reālas darbības, lai novērstu stagnāciju un neefektīvu pārvaldību. Valdības restarts nedrīkst būt tikai politiska fasāde – tam ir jāpārvēršas par reālu attīstības kursu, kas sakņojas ilgtermiņa stratēģijā un skaidrā rīcībā.

Lasiet arī: 

Četras zodiaka zīmes, kam 2025. gads nesīs naudas pieplūdumu

VIDEO | Bermudu Divstūris izziņo jaunu hitu un koncertus vairākās Latvijas pilsētās

VIDEO | «Pārbijos! Pilnīgi neomulīgi!» – soctīklu lietotājus šokē bijušās dejotājas Kurusovas augums

Japāņu horoskops jeb asinsgrupu saderības tests — pārbaudi, cik saskanīgs pāris esat

Sedokova pēc Timmas nāves steigšus aizvedusi dēlu prom no Krievijas

Sit trauksmi, ka koksnes kurināšana Dānijā kaitē Igaunijas un Latvijas mežiem

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem