Publicitātes foto

Ceļošana ar lidmašīnu ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem, tomēr pasauli joprojām ik pa laikam pāršalc traģēdijas, kas satricina veselas nācijas un atgādina, ka no nelaimes nav pasargāts neviens – arī slavenības un tautas varoņi, vēsta “National Geographic”.

Pērn publicētajā lidsabiedrību drošības pētījumā konstatēts, ka no 2018. līdz 2022. gadam pasaulē vidējais risks iet bojā aviokatastrofā bija viens pret 13,7 miljoniem. Salīdzinājumam – iespēja nomirt autoavārijā bija viens pret 5000 jeb 2740 reizes lielāka.

Savukārt saskaņā ar jaunākajiem Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem 2022. gadā no aptuveni 32 miljoniem komerclidojumu nopietnus negadījumus piedzīvoja 39, bet 2023. gadā no 37 miljoniem vien 30. Turklāt tikai viens no tiem bija letāls, prasot 72 cilvēku dzīvības.

Tas nozīmē, ka risks iet bojā avionegadījumā šobrīd ir viens pret 1,26 miljoniem. Neskatoties uz to, ka šī varbūtība pēcpandēmijas gados ir atkal palielinājusies, ceļošana ar lidmašīnu ir un paliek viens no drošākajiem transporta veidiem. Cilvēkam, kurš pārvietojas ar lidmašīnu katru dienu, būtu nepieciešami vidēji 103 239 gadi, lai piedzīvotu letālu avāriju.

Šā gada sākums gan iezīmējās ar vairākām traģiskām avionelaimēm Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Viena no tām notika 29. janvārī, kad pēc sadursmes ar armijas helikopteru lidmašīna ar 60 pasažieriem un četriem apkalpes locekļiem uz klāja iekrita Potomakas upē Vašingtonā.

Visi lidmašīnā esošie cilvēki, kā arī trīs ASV karavīri gāja bojā. Pasažieri galvenokārt bija jauni, daudzsološi daiļslidotāji, kuri atgriezās no sacensībām. Starp bojāgājušajiem bija arī emigrante no Latvijas Jūlija un viņas 11 gadus vecais dēls Iļja, kurš sapņoja par daiļslidotāja karjeru.

Lūk, vēl citas aviokatastrofas, kurās gājuši bojā pazīstami sportisti:

“Dzelzs vīra” pēdējais lidojums

2011. gada 7. septembrī Latvijas sporta pasaule piedzīvoja vienu no sāpīgākajām traģēdijām tās vēsturē. Netālu no Krievijas pilsētas Jaroslavļas paceļoties avarēja “Jak-42” lidmašīna, kas pārvadāja Kontinentālās hokeja līgas kluba Jaroslavļas “Lokomotiv” spēlētājus, trenerus, tehnisko personālu un apkalpes locekļus.

Diemžēl katastrofā bojā gāja arī latviešu hokeja leģenda Kārlis Skrastiņš (1974 – 2011), kurš tobrīd bija viens no komandas līderiem un bija pazīstams ar savu izcilo spēles disciplīnu un neatlaidību.

Lidmašīna pacēlās no Jaroslavļas lidostas, taču jau drīz pēc skrejceļa atstāšanas nespēja sasniegt nepieciešamo augstumu un nogāzās divus kilometrus no lidostas. Avārijas brīdī dzīvību zaudēja 36 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi. Divi izdzīvojušie smagā stāvoklī tika nogādāti slimnīcā – hokejists Aleksandrs Gaļimovs, kuram tika konstatēti 90% ķermeņa apdegumi, no kuriem 70% – dziļi, un mehāniķis Aleksandrs Sizovs.

Gaļimovs piecas dienas vēlāk reanimācijā mira, taču otrs izdzīvojušais pēc vairākām smagām operācijām varēja atgriezties mājās. “Mēs ilgi necēlāmies un pasažieri sāka uztraukties. Pēc neilga laika sapratu, ka mēs braucam pa granti un ka nebūs labi, un ka mēs kritīsim,” Sizovs vēlāk atcerējās liktenīgos notikumus. “Nezinu, kas mani paglāba. Laikam veiksme. Bija grūti to visu pārdzīvot. Kas man palīdzēja? Sievas mīlestība, ģimene…”

Katastrofas izmeklēšana atklāja, ka avārijas galvenie cēloņi bija pilotu kļūdas un nepietiekamās iemaņas lidaparāta vadīšanā. Tāpat tika konstatēts, ka viens no pilotiem bija lietojis aizliegtus medikamentus, kas ietekmēja viņa koordināciju. Traģēdija lika pārskatīt gaisa satiksmes drošības aktus, īpaši attiecībā uz vecāka tipa lidmašīnām un pilotu apmācību kvalitāti.

Skrastiņš savā karjerā bija kļuvis par simbolu ne tikai Latvijas hokejam, bet arī starptautiskajā arēnā viņu cienīja par izturību un līdera īpašībām. Nacionālajā hokeja līgā viņš bija aizvadījis 832 spēles un kļuvis slavens ar savu spēju ilgstoši spēlēt bez traumām, nopelnot iesauku “Dzelzs vīrs”. Tautā iemīļotais sportists bija viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem, kura 7. numurs iemūžināts līdzās Baldera 19., Irbes 1. un Žoltoka 33. numuram.

Mančestras “United” traģēdija, kura varēja arī nenotikt

1958. gada 6. februārī vienu no vēsturē smagākajām traģēdijām piedzīvoja futbola pasaule. Minhenes lidostā avarēja lidmašīna, kurā atradās Lielbritānijas futbola kluba Mančestras “United” spēlētāji, treneri, komandas personāls, līdzjutēji un žurnālisti.

Viņi atgriezās mājās pēc uzvaras Eiropas kausa pusfinālā Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Diemžēl liktenīgais lidojums beidzās ar katastrofu, kas šokēja visu futbola sabiedrību un atstāja paliekošu nospiedumu gan kluba, gan Lielbritānijas sporta vēsturē.

Lidojums bija plānots ar pieturvietu Minhenes lidostā, lai papildinātu degvielu. Pēc uzpildes piloti Džeimss Teins un Kenets Reiments uzsāka pacelšanos, taču pirmie divi mēģinājumi bija neveiksmīgi – radās tehniskas problēmas ar lidaparāta kreiso dzinēju. Pasažieriem un apkalpei tika piedāvāts pavadīt nakti Minhenē, taču piloti, neskatoties uz slikto laikapstākļu prognozi, nolēma veikt pacelšanos vēlreiz. Šis lēmums izrādījās liktenīgs.

Trešais mēģinājums notika sniegputenī, turklāt skrejceļš nebija pilnībā notīrīts un tā beigu daļu klāja ledus, kas ievērojami samazināja lidaparāta paātrinājumu. Lidmašīna nesasniedza pietiekamu ātrumu, lai paceltos, izsitās cauri skrejceļa žogam un ietriecās tuvējā ēkā.

Saduroties ar būvi, lidmašīnai tika norauts kreisais spārns, bet aizmugurējā daļa ietriecās šķūnī, kurā atradās automašīna, pilna ar degvielu. Tam sekoja eksplozija un izcēlās ugunsgrēks. No 44 cilvēkiem, kas atradās lidaparātā, 20 gāja bojā uzreiz, bet vēl trīs no gūtajiem ievainojumiem mira slimnīcā.

Sākotnēji katastrofā tika vainots pilots Teins, kuru apsūdzēja nolaidībā, taču desmit gadus vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka patiesais avārijas iemesls bija apledojums uz skrejceļa, nevis pilota kļūda. Viņš tika pilnībā attaisnots 1968. gadā.

Mančestras “United” komanda, neskatoties uz smago zaudējumu, spēja atgūties un kļuva par vienu no veiksmīgākajiem futbola klubiem pasaulē. Katru gadu šī traģēdija tiek pieminēta kā simbols komandas garam un neuzvaramajai cīņas spējai.

Basketbola superzvaigzne krīt no debesīm kopā ar meitu

2020. gada 26. janvāra rīts ausa ar traģisku vēsti visai sporta pasaulei. Helikoptera avārijā dzīvību zaudēja viens no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem – Kobe Braients (1978 – 2020). Viņš bija Nacionālās basketbola asociācijas kluba Losandželosas “Lakers” leģenda, pieckārtējs līgas čempions un viens no spilgtākajiem spēlētājiem basketbola vēsturē.

Braients ne tikai dominēja laukumā, bet arī ārpus tā iedvesmoja miljoniem līdzjutēju visā pasaulē. Viņa aiziešana bija smags trieciens ne tikai basketbola sabiedrībai, bet visiem, kas apbrīnoja viņa darba ētiku, mērķtiecību un neapstādināmo uzvaras garu.

Liktenīgajā dienā Braientam piederošais helikopters “Sikorsky S-76B” pacēlās gaisā, lai viņu, viņa 13 gadus veco meitu Džiannu un sešus ģimenes draugus nogādātu uz basketbola spēli treniņu kompleksā, ko tolaik vēl sauca par Mambas sporta akadēmiju. Melnais Mamba bija Braienta ikoniskā iesauka. 2020. gada maijā, respektējot Kobes un viņa ģimenes mantojumu, sporta akadēmija atteicās no Mambas vārda savā nosaukumā.

Lidojums noritēja sarežģītos laikapstākļos – Kalifornijas dienvidos todien valdīja bieza migla, kas ievērojami samazināja redzamību. Neskatoties uz apgrūtinājumiem, pilots Ara Zobajans izlēma turpināt lidojumu. Apmēram 40 kilometrus no Losandželosas, Kalabasas pilsētas apkaimē, helikopters lielā ātrumā ietriecās kalna nogāzē, izraisot tūlītēju visu deviņu cilvēku, kas atradās lidaparātā, bojāeju.

Izmeklēšanā, kas ilga gandrīz gadu, tika noskaidrots, ka avārijas galvenais iemesls bija pilota kļūda. Viņš kļuva dezorientēts, ilgstoši lidojot miglā, un tāpēc pieņēma nepareizu lēmumu – mēģināt pacelties virs mākoņiem. Veicot šo manevru, helikopters ar ātrumu 257 kilometri stundā ietriecās kalnā. Izmeklētāji secināja, ka pilots bija pārvērtējis savas spējas un, iespējams, pieņēmis riskantu lēmumu, lai izpildītu Braienta vēlmes pēc droša un ātra lidojuma.

Braienta traģiskā nāve dziļi aizkustināja miljoniem līdzjutēju visā pasaulē. Viņš bija ne tikai basketbola leģenda, bet arī mentors daudziem jaunajiem talantiem un ietekmīgs cilvēks arī ārpus sporta.

Lasiet arī: 

VIDEO | Latvijā izrādīs Sorrentīno filmu, kas Kannās izpelnījās ovācijas desmit minūšu garumā

Sapnis par mācībām «normālā» Latvijas skolā nesasniedzams – kā dzīvo meitene ar šķelta mugurkaula diagnozi

VIDEO | Sava izskata dēļ nopulgotā bijusī dejotāja Kurusova atklāj savu svaru

VIDEO | Arnita Oliņa atklāj, kādu vārdu dos gaidāmajai meitiņai

Tele2 sācis ēdienu piegādi ar dronu

airBaltic kā pirmā Eiropas lidsabiedrība lidojumos ievieš SpaceX Starlink internetu