Smagie metāli it visur – politiķus aicina apdomāties, vai ļaut būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas

Foto: Pixabay/stevepb

Trīs jauni pētījumi, kurus veikusi organizācija “ToxicoWatch Foundation”, atklāj satraucoši augstu dioksīnu, perfluoralkilsavienojumu jeb PFAS un smago metālu līmeni vidē ap atkritumu sadedzināšanas iekārtām Spānijā, Francijā un Nīderlandē. Pētījums, kas tapis ar organizācijas “Zero Waste Europe” atbalstu, atklāj, ka ap atkritumu dedzināšanas iekārtām esošās teritorijas ir piesārņotas, radot risku sabiedrības veselībai, ekosistēmām un pārtikas drošībai.

Pētījumi veikti pie dedzināšanas iekārtām Parīzē, Harlingenā un Zubietā un atklāj plašu un bīstamu piesārņojuma līmeni augsnē, ūdenī, veģetācijā un pat pārtikā, piemēram, lauku olās. Dioksīnu līmenis sūnās, augsnē un piemājas vistu olās pārsniedza ES noteiktās normas visās trīs vietās, bet īpaši satraucoša bija situācija Parīzē, Ivrī pie Sēnas pilsētas skolas rotaļu laukumā. Harlingenā PFAS koncentrācija ūdenī tika reģistrēta 138 reizes augstāka par Nīderlandē atļauto, bet piemājas olu paraugā no Hernani pilsētas, kas atrodas netālu no Zubietas, tika konstatēts augstākais dioksīnu līmenis Eiropā, ko “ToxicoWatch” fiksējis pēdējo 13 gadu laikā. Arī smagie metāli, tostarp svins, dzīvsudrabs un arsēns, tika atklāti vietās pie mājokļiem, parkiem un skolām, informē “Zero Waste Europe”.

Zubietā, kas atrodas Spānijas Basku zemē, kur monitorings tika uzsākts pirms rūpnīcas darba uzsākšanas, situācija ir īpaši kritiska. Hernani piemājas olu paraugos tika konstatēti 38 pg TEQ/g tauku – tas ir 10 reizes virs ES limita un augstākais dioksīnu rādītājs Eiropā, ko fiksējis “ToxicoWatch”. Sūnu paraugi uzrādīja dioksīnu koncentrāciju, kas bija līdz pat 300 reizes lielāka par bāzes līmeni, kas fiksēts pirms sadedzināšanas iekārtas darbības uzsākšanas 2020.gadā. PFAS un smagie metāli tika atrasti ūdenī, sūnās un augsnē.

Parīzē augsnes un sūnu paraugi, kas ņemti pie skolām un sabiedriskajās telpās Ivrī pie Sēnas pilsētā, uzrādīja dioksīnu līmeņus, kas pārsniedz ES noteiktos līmeņus. Viens no piesārņotajiem objektiem bija Jardin des Plantes, parks Parīzē, kas atrodas 2,5 km attālumā no sadedzināšanas iekārtas. Tas pastiprina pierādījumus par piesārņojuma izplatīšanos pilsētvide, sevišķi apdraudot bērnus. Francijas veselības aģentūra jau ir apstiprinājusi, ka reģiona piemājas vistu olas ir pārāk piesārņotas patēriņam, jo satur dioksīnus un PFAS.

Harlingenā, Nīderlandē, PFAS līmenis olās bija salīdzināms ar tiem, kas konstatēti pie lielām fluoroķīmisko vielu rūpniecības ražotnēm, lai gan šāda nozare tur neatrodas. Viens ūdens paraugs uzrādīja PFAS koncentrāciju, kas 138 reizes pārsniedz Nīderlandes normas, bet dioksīnu līmenis augsnē ir septiņkāršojies kopš 2013.gada. Sūnu paraugos tika konstatēti smagie metāli, tostarp dzīvsudrabs un svins, kas pārsniedz robežu, kas saistīta ar nopietniem veselības riskiem.

“Šie atklājumi liecina par sistēmisku vides uzraudzības trūkumu. Iedzīvotāji, kas dzīvo tuvu sadedzināšanas iekārtām, tiek pakļauti toksisku vielu iedarbībai, bieži vien stipri augstākos līmeņos, nekā to pieļauj likums. Šādai situācijai būtu jāsūta brīdinājuma signāls itin visur Eiropā,” saka “Zero Waste Europe” Piesārņojuma novēršanas programmas vadītājs Janeks Vaks (Janek Vahk).

“Ņemot vērā šos datus, Latvijas lēmumu pieņēmējiem vajadzētu trīs reiz nomērīt, pirms dot atļaujas jaunu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecībai Latvijā. Ir jāmācās no citu valstu kļūdām un nav jāceļ šādas dārgas un ārkārtīgi piesārņojošas rūpnīcas, ja varam to nedarīt. Atkritumu dedzināšana ir viltus risinājums, kas nekādi neatrisina atkritumu problēmu, tikai piesārņo vidi un piepilda investoru makus,” saka Maija Krastiņa, “Zero Waste Latvija” biedre.

Februāra sākumā par atkritumu reģenerāciju (dedzināšanu), tās ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī nozīmi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā tika diskutēts Saeimā. Diskusija uzsākta pēc tam, kad 2024.gada vasarā Saeimā tika iesniegts 10 221 iedzīvotāja pararakstīts kolektīvais iesniegums “Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām” portālā “Mana balss”. Jautājums tika nodots izskatīšanai tālāk Ministru kabinetam.

Šajos pēdējos trīs veiktajos monitoringa pētījumos, attālumi, kuros tika ņemti paraugi bija šādi: Francijā rādiuss vidēji bija 1500m (400-1700m), Spānijā – 1500m/2.5km/5km, bet Nīderlandē – 1800-2000m. Latvijā šobrīd nav noteikts drošs attālums. “Mana balss” iniciatīvas iesniedzēji ir rosinājuši noteikt, ka attālumam būtu jābūt vismaz pieciem kilometriem no apdzīvotām vietām, kurās dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāju.

Saeimas Vides apakškomisijā tikmēr tiek turpinātas diskusijas par atkritumu dedzināšanas lomu atkritumu apsaimniekošanā.

Organizācija “Zero Waste Europe” arī nosūtījusi vēstuli Latvijas lēmumu pieņēmējiem, aicinot noteikt jaunu atkritumu dedzināšanas iekārtu moratoriju Latvijā. “Šie rezultāti grauj mītu, ka atkritumu sadedzināšana ir tīra un droša alternatīva,” piebilst Vaks. “Atkritumu dedzināšanas laikmetam jābeidzas.”

“Zero Waste Europe” aicina ES institūcijas un valstu lēmumu pieņēmējus nekavējoties rīkoties attiecībā uz piesārņojumu. Tas ietver obligātu, reāllaika noturīgo organisko piesārņotāju emisiju monitoringu pie visām dedzināšanas iekārtām, īpaši neparastos darbības apstākļos, kas bieži ir maksimālo emisiju avots. Arī regulāra biomonitoringa veikšana ap sadedzināšanas iekārtām, koncentrējoties uz pārtikas ražošanas zonām un neaizsargātajām grupām, ir neatliekama.

Projekta “The True Toxic toll” ietvaros biomonotoringa ziņojumi tiek veikti jau vairākus gadus un ikreiz atklāj satraucošus rezultātus, kuri dod pamatu iedzīvotāju bažām par vides piesārņojumu un riskiem veselībai, informē “Zero Waste Latvija” pārstāve Maija Krastiņa,