Kaspars Melnis.  Foto: Valsts kanceleja/Edijs Pālens/Flickr

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).

Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas gan saistībā ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem, uzskata partijā.

“Joprojām nav sagatavota nedz aktuālā Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, nedz izstrādāti citi svarīgi likumprojekti, kā arī Klimata likumprojekts un Transporta enerģijas likumprojekts tika sagatavoti neprofesionāli un neveiksmīgi virzīti Saeimā. Var arī secināt, ka vēja parku un citu atjaunojamo energoresursu projektu attīstība notiek haotiski. Joprojām nav efektīvas valsts atbalsta sistēmas iedzīvotājiem energoefektivitātes uzlabošanai,” teikts politiskā spēka izplatītajā paziņojumā.

Vienlaikus KEM izveidošana ir prasījusi papildu finanšu resursus, kas ir palielinājuši valsts izdevumus, pēc būtības nespējot sasniegt ministrijai izvirzītos stratēģiskos mērķus, norāda partija.

“Ir acīmredzami, ka gan ES, gan jo īpaši Latvijā klimata politika un tās ambiciozie daudzus miljardus prasošie mērķi ir pilnībā zaudējuši savu prioritāti. KEM nav spējusi rīkoties atbilstoši šai situācijai, bet turpina birokrātiski sekot politikām, kas zaudējušas aktualitāti. Tā vietā, lai proaktīvi aizstāvētu Latvijas intereses, saprātīgi pārskatot klimata politikas mērķus un atsakoties no neracionālām, tautsaimniecībai kaitīgām saistībām, ministrija turpina atražot pati sevi.

Turklāt arī sabiedrībā KEM pārsvarā tiek uztverta kā kārtējā birokrātiskā institūcija bez saprotama mērķa, vairumam pēc būtības nespējot atbildēt uz vienkāršu jautājumu, ar ko tieši šī ministrija nodarbojas, kā arī kas ir tās ministrs,” uzsver politiskais spēks.

“KEM ir bijis par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti – izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu. Latvijas prioritāte ir pilnīgi skaidra, tā ir aizsardzība, kurai nepieciešami lieli papildu ieguldījumi. AS kopā ar uzņēmēju organizācijām ir parakstījis memorandu par izdevumu samazināšanu un uztver to nopietni. Ņemot vērā valdības nespēju samazināt izdevumus un jēgpilni apkarot birokrātiju, šis būtu skaidrs pirmais solis, ar ko sākt. Ir jāsāk no pašas augšas,” norāda frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

AS deputāti uzskata, ka klimata un enerģētikas ministra amats ir likvidējams, KEM kompetenci sadalot starp EM un VARAM. Tādējādi arī tiks optimizēta valsts pārvaldes struktūra un samazinātas administratīvās izmaksas, jo KEM darbinieki, ja tas būs nepieciešams, tiks pārcelti uz citām ministrijām, novēršot funkciju dublēšanos, kas šobrīd tieši sasaucas ar valsts politikas mērķiem par birokrātijas apkarošanu.

Politiskā spēka frakcija aicina Saeimas kolēģus, īpaši tos, kas parakstījuši memorandu ar uzņēmēju organizācijām, atbalstīt šo priekšlikumu un sākt darbu pie plašas valsts pārvaldes reformas.

Līdzīgi viedokļi izskanējuši jau iepriekš

Arī starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins paudis uzskatu, ka dministratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu. Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju – tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Pirmais solis, kas būtu jāsper, jāatgriežas pie agrākā ministriju skaits, jo jebkura jauna ministrija rada papildu administratīvās izmaksas un birokrātiju. Ideāli būtu, ja spētu izvērtēt vēl kādu citu ministriju apvienošanu, pārdalot funkcijas, jo tādā veidā Latvija virzītos uz kompaktu un efektīvu valsts pārvaldi,” norāda Raitis Logins.

Uzņēmuma vērtējumā KEM ideoloģiski atbilst Ekonomikas ministrijas funkcijām. Ikviena iestāde nozīmē būtiskus papildus administratīvos resursus – ministrs ar biroju, valsts sekretārs un tā vietnieki ar darbiniekiem, ēkas apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas, saimnieciskie izdevumi, grāmatvedība un lietvedība un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Diemžēl valsts pārvalde neseko atklātības politikai un nav publiski pieejama detalizēta informācija par ministriju tēriņiem, kas ietvertu atalgojumu un tehniskās izmaksas funkciju izpildei. Tiek norādīti kopējie iestādes budžeti ar finansējumu pedagogiem, ārstiem, funkciju finansējumu u.tml., kas traucē arī sabiedrībai gūt objektīvu izvērtējumu tēriņu lietderīgumam. KEM gadījumā premjera Kariņa valdība uzsvēra, ka jauna ministrija nepalielinās administratīvās budžeta izmaksas, bet šāds apgalvojums jau saknē nav patiess, norāda eksperts.

Pēc Finanšu ministrijas mājas lapā publicētās informācijas, 2023. un 2024.gadā ministrijā bija 54 amata vietas gadā, bet no šī gada plānots būtiski paplašināt ministriju, tostarp pārdalot departamentus un nodaļas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, sasniedzot jau deviņas reizes lielāku darbinieku skaitu – 439 amata vietas.

Tas vēlreiz apliecina, ka jāizvērtē, vai šobrīd nav jāatgriežas pie agrākā ministriju skaita un jāpievieno mākslīgi izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrijai un VARAM. Iespējams, budžeta izmaksu samazināšanai jālemj par vēl citu ministriju apvienošanu, lai tādā veidā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai un jēgpilni mazinātu birokrātisko valsts aparātu, teic Logins.

Melnis pats bijis pret KEM izveidi

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas tapusi reorganizējot Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), darbu sākusi 2023.gada 1. janvārī. Funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, un klimata politikas jomu, nodotas KEM pārvaldībā.

KEM darbības nodrošināšanai no EM t nodotas divas enerģētikas politikas struktūrvienības – Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, kā arī VARAM Klimata pārmaiņu departaments, informē VARAM.

Jāpiebilst, ka Latvijas vadošās vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas ekspertu organizācijas savulaik paudušas neizpratni un bažas par “Zaļo un zemnieku savienības” pārstāvja Kaspara Meļņa virzīšanu Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam.

“Meļņa iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrē izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kandidāts arī klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi,” savulaik informēja Latvijas Dabas fonds.

“Latvijas Dabas fonds”, “Zaļā brīvība”, “Pasaules Dabas fonds”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija atklātā vēstulē savulaik aicinājušas Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebildušas piedāvājumam ZZS vadīt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.

Kā norādīja organizācijas – no trim koalīcijas partneriem ZZS ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem. Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022).

Tāpat organizācijas uzsvēra, ka Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Lasiet arī: 

Vāc parakstus pieminekļa izveidei, godinot Latvijas pilsoņus, kas cīnījušies un krituši Ukrainā

Trampa loma un Krievija kā pasaules centrs –  astrologi prognozē uzvarētāju karā starp krieviem un ukraiņiem

Izteiktas prognozes, vai Latvijai arī šogad izdosies iekarot Eirovīzijas fināla skatuvi

VIDEO | Bermudu Divstūris un Apvedceļš apvienojas jaunam hitam Test Drive

FOTO | Edgars Rinkēvičs piedalās pāvesta Franciska bērēs Vatikānā

Atbrīvošanās no važām – četras zodiaka zīmes, ko gaida veiksme līdz jūnija vidum