Publicitātes foto

Valsts kontrole (VK) veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā “airBaltic”. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, “airBaltic” padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā.

Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo “airBaltic” kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš“Valsts ieguldījums “airBaltic” Covid-19 krīzes laikā bija būtisks – 340 miljoni eiro –, tāpēc ieguldījumam no pirmās dienas bija jābūt pārvaldītam ar skaidru mērķi un atbildību. Valstij sākotnēji bija nepārprotams nodoms ieguldījumu atgūt. Tomēr skaidrības, kā tieši tas notiks un no kādiem priekšnosacījumiem tas ir atkarīgs, nebija. Diemžēl nevienā no “airBaltic” pārvaldības līmeņiem netika nodrošināta pietiekama uzraudzība vai izveidoti mehānismi, kas ļautu valstij mērķtiecīgi aizsargāt savas intereses un, iespējams, atgūt ieguldīto. Jau no 2023. gada vidus airBaltic biznesa plāni vairs nav saistīti ar mērķi valstij atgūt savu veikto ieguldījumu. Par to liecina arī valsts veiktās darbības ar pamatkapitāla samazināšanu, kā arī plānotā līdzdalības samazināšana. Neskaidra un dažkārt pretrunīga komunikācija par valsts ieguldījuma iespējamo atgūšanu neveicina sabiedrības uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem,.

Sniegtais atbalsts un tā atgūšana

Latvijas kopējais ieguldījums airBaltic pamatkapitālā veido 545 milj. eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.–2022. gadā ieguldīja kopumā 340 milj. eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

Sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā “airBaltic” piešķirtos 250 milj. eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023. gada jūnijam. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%. Tomēr stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna – nebija noteikts, kā un kādos apstākļos ieguldījums tiks atgūts. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas airBaltic biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 milj. eiro.

2024. gada augustā valdība nolēma samazināt “airBaltic”pamatkapitālu par 571 milj. eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai.Pēc šī lēmuma amatpersonas un airBaltic pārstāvji publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu.

Atbalsts airBaltic tika sniegts atbilstoši  tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas  regulējumam,  kā rezultātā uzņēmums nonāca “valsts atbalsta stāvoklī”. Tas nozīmē, ka “airBaltic” bija jāievēro  noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā.  Taču tas ir Latvijas – kā atbalsta sniedzējas – lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā  ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr Ministru kabinets līdz šim nav apstiprinājis šādu iziešanas stratēģiju, informē VK.

Citas aviokompānijas (piemēram, KLM, “Finnair”, “Lufthansa”) Covid-19 laikā veiktos valsts ieguldījumus faktiski atmaksāja, turklāt vēl pirms termiņa. Valsts kontrole nav konstatējusi nevienu piemēru, kur atbalstu saņēmusi aviokompānija izietu no valsts atbalsta līdzīgi “airBaltic” šobrīd iecerētajai iziešanas stratēģijai.

Papildus Eiropas Komisijas nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Piemēram, Nīderlande noteica 20% samazinājumu vadības atalgojumam salīdzinājumā ar 2019. gadu un iecēla valsts pārstāvi (aģentu), kas uzraudzīja KLM piešķirtā finansējuma izmantošanu. Latvija papildu ierobežojumus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020. gadā tika sniegta informācija par “airBaltic” vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20% Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku  ieturēta un 2022. gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.

Nepietiekama uzraudzība

Valsts kontrole jau 2021. gadā aicināja Ministru kabinetu noteikt īpašu kārtību “airBaltic” ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. Ministru kabinets to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015. gada noteikumiem. Līdz pat 2024. gada decembrim Ministru kabinetam iesniedzamos informatīvos ziņojumus par faktisko situāciju sagatavoja pati airBaltic. Informatīvajos ziņojumos, ja vien tie nebija saistīti ar papildu ieguldījuma nepieciešamību, pārsvarā tiek izcelti airBaltic operacionālās darbības pozitīvie aspekti, neminot dažādus ar finansiālo situāciju saistītus riskus. Lielākā daļa ziņojumu nav publiski pieejami, mazinot caurskatāmību. Ministru kabineta uzraudzība netika veikta, balstoties uz strukturētu informācijas analīzi par rādītājiem un rezultātiem, kas parādītu virzību uz ieguldījuma atgūšanu vai savlaicīgi identificētu novirzes, lai veiktu korektīvus pasākumus.

Savukārt Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot “airBaltic” uzraudzību (piemēram, darbiniekus  atalgojums, kapitālieguldījumi). Valsts kontroles vērtējumā, Satiksmes ministrija nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Piemēram, par “airBaltic” 2023. gadā noslēgtajiem darījumiem, kas paredzēja būtisku flotes palielināšanu. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā, norāda VK.

Valsts kontrole secina, ka “airBaltic” padome nav pietiekami uzraudzījusi valdes atalgojuma ierobežojumus. Lai gan finansiālā situācija bija sarežģīta, valdes  atalgojums pieauga. Tāpat 2022. gadā valdei no valsts atkārtotā Covid-19 ieguldījuma izmaksātas prēmijas par 2019. gadu. Valsts kontrole uzskata, ka šāda rīcība nebija atbilstoša uzņēmuma finanšu stāvoklim un akcionāra interesēm. Tā rada iespaidu par nepamatotu izšķērdību krīzes apstākļos. Šis  valsts atbalsts  primāri bija paredzēti airBaltic finanšu stabilizēšanai.

Biznesa plāni mainās

Ieteikuma ieviešanas pārbaudē konstatēts, ka atbildīgo institūciju uzdevumi nav izpildīti pietiekami mērķtiecīgi, lai valsts kā akcionārs varētu pilnvērtīgi sekot līdzi “airBaltic” biznesa plāniem un finansiālajai situācijai ar mērķi sekmēt ieguldījuma atgūšanu. Tāpat nav izvērtētas valsts kā akcionāra stratēģiskās alternatīvas, atstājot pilnīgu rīcības brīvību uzņēmuma valdei, norāda VK.

“airBaltic” biznesa plāni pēdējos gados ir būtiski mainījušies, ko ietekmējuši gan ārējie apstākļi, gan uzņēmuma mērķis īstenot IPO. Būtiskākās izmaiņas airBaltic biznesa plānos veiktas 2023. gada jūlijā, apstiprinot jaunāko  biznesa plānu un plānojot flotes palielināšanu. Valsts kontrole secina, ka jaunais plāns un tajā ietvertās izaugsmes ieceres primāri vērstas uz veiksmīgu IPO īstenošanu, uzņēmumam uzskatot, ka izaugsme ir priekšnoteikums finansiālajai ilgtspējai un darbības nepārtrauktībai. Vienlaikus nav precīzi definēti ne uzņēmuma izaugsmes virzieni, ne flotes faktiskā izmantošana un šie aspekti var mainīties atkarībā no tirgus un ārējiem apstākļiem. Plāni balstīti uz virkni pieņēmumu, tostarp par reģiona  izaugsmi, un airBaltic izvirzītās ambīcijas nav pilnībā segtas ar pieejamo finansējumu.

Valsts saturiskā iesaiste biznesa plānu izstrādē joprojām netiek pilnvērtīgi nodrošināta. Saistībā ar aktuālo biznesa plānu atbildīgās institūcijas izvērtēja un sniedza atzinumu par plānu, kas paredzēja divus iespējamus flotes izmēra scenārijus. “airBaltic” padome tām nesniedza informāciju, kurš no šiem scenārijiem un kāpēc tika izvēlēts. Satiksmes ministrija aktuālāko biznesa plāna versiju pieprasīja no padomes tikai tad, kad to vajadzēja iesniegt Valsts kontrolei.

“Valsts kontroles ieskatā, šobrīd ir nopietni jāizvērtē airBaltic biznesa plāna dzīvotspēja. Uzņēmuma finanšu situācija ir sarežģīta – to apliecina zaudējumi gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā, negatīvs pašu kapitāls, kā arī būtiski aizkavēts un vairākkārt pārcelts IPO process. Vairs nav runas par iespēju valstij atgūt ieguldītos līdzekļus IPO ceļā. Tieši pretēji – uzņēmums atklāti norāda uz vajadzību pēc papildu valsts finansējuma un bez tā IPO īstenošana ir maz ticama. Lai arī uzņēmums ir strauji audzis un sasniedzis sākotnēji plānoto flotes apjomu, tā finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Ir saprotami ārējie apstākļi, piemēram, dzinēju ražotāja problēmas un karš Ukrainā, tomēr vienlaikus redzami arī trūkumi paša uzņēmuma biznesa modelī. Mūsu ieskatā, valsts līdzekļu turpmāka ieguldīšana esošajā modelī, neizvērtējot tā dzīvotspēju un ilgtspēju, būtu nepamatota. Aicinām Satiksmes ministriju, uzņēmuma padomi un Ministru kabinetu meklēt racionālas un ekonomiski pamatotas alternatīvas uzņēmuma turpmākai attīstībai,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

]2022. gada novembrī valsts pirmo reizi definē, ko tā vēlas sasniegt ar līdzdalību “airBaltic” jeb aviokompānijas vispārējo stratēģisko mērķi. Tas paredz veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus. Gaidu vēstuli, kas detalizētu šo mērķi, Satiksmes ministrija līdz šim nebija izstrādājusi.

Latvijas sasniedzamības veicināšana vairāk kalpo kā lozungs, nevis skaidra valsts vīzija par to, ar ko un cik bieži mums ir jābūt sasniedzamiem un pie kādiem rentabilitātes nosacījumiem. Rezultātā airBaltic savos izaugsmes plānos pietiekami neņem vērā potenciālos riskus, kas var ietekmēt valsts ieguldījuma vērtības saglabāšanu un valsts to arī neprasa. Valsts līdz šim drīzāk darbojās kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, uzsver VK.

Satiksmes ministrija nepiekrīt VK apgalvojumiem

Satiksmes ministrija ir iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu “Kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic?”, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam, kā arī  balstoties uz vienādiem principiem, SM norāda, ka nepiekrīt par vienas kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību.

SM atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu un patērēto laika resursu iedziļinoties sarežģītos jautājumos, lai sniegtu neatkarīgu viedokli. Vienlaikus svarīgi akcentēt, ka balstoties uz vienādiem principiem, SM valsts atbalstu īstenoja, pārvaldot divas aviācijas nozarē strādājošas kapitālsabiedrības – “airBaltic” un “Rīgas lidostu”. Ņemot vērā, ka “Rīgas lidosta” veiksmīgi izgāja no valsts atbalsta, SM uzskata, ka “airBaltic” iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori – Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja aviācijas nozari Baltijā, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa svārstības, degvielas cenas, problēmas ar dzinējiem utml.

SM ieskatā nav pamata VK apgalvojumam, ka SM nav veikusi uzraudzības darbības. SM uzskata, ka normatīvais regulējums nosaka valdes, padomes un akcionāru kompetences sadalījumu. Akcionāram nav tiesības iejaukties “airBaltic” valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus par darījumu slēgšanu, atalgojumu u.t.t, jo tā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir padomes kompetence. Akcionārs nevar atsaukt noslēgtus darījumus vai jau noslēgtos līgumus bez finansiālām sekām. Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie darījumi kapitālsabiedrībai radījuši zaudējumus, tam paredzēts cits likumā noteikts process.

Ziņojumā secinājumi attiecībā uz “airBaltic” lēmumiem ir izdarīti, balstoties uz jau zināmiem faktiem un faktu analīzi par situāciju pirms vairākiem gadiem. Savukārt lēmumu pieņemšanas brīdī ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus, t.sk. pēc pandēmijas sekojošo Krievijas karadarbību Ukrainā, lidmašīnu dzinēju ražošanas un apkopes problēmas, izmaiņas tirgus pieprasījumā. Tāpēc visi akcionāra un uzņēmuma lēmumi vienmēr tika pieņemti, balstoties uz tobrīd valdes un padomes sniegto informāciju, informē SM.

Ņemot vērā minēto, SM norāda, ka VK apgalvojums par nepietiekamu uzraudzību neatbilst faktiskajai situācijai. SM sniedza informāciju revīzijas laikā par iesniegtajiem Ministru kabineta (MK) ziņojumiem, Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem par piemērojamo regulējumu, kā arī ekspertu vērtējumiem IPO sagatavošanas procesa ietvaros. Kopš 2021. gada SM un “airBaltic” ir konsekventi informējušas MK par IPO sagatavošanas progresu, kapitāla piesaistes iespējām un tirgus apstākļu ietekmi. Šis process tika īstenots sadarbībā ar vadošajiem finanšu nozares ekspertiem, kas nodrošināja pasaules līmeņa kompetenci IPO strukturēšanā.

Uzraudzības process ir bijis cieši saistīts ar valdības lēmumu izpildi un reālo situāciju tirgū, tostarp obligāciju pārfinansēšanu un akciju struktūras pielāgošanu, lai saglabātu IPO iespējamību piemērotā brīdī. Uzsāktā sadarbība ar uzņēmumu “Lufthansa” kā potenciālo stratēģisko investoru ir skaidrs apliecinājums tam, ka SM un “airBaltic” ir strādājušas atbilstoši kompetencei, veicot pienākumus ar augstu atbildības sajūtu. Secinājums, ka uzraudzība nav bijusi pietiekama, ir nepamatots, jo ignorē gan faktiski izdarīto, gan tirgus apstākļu izšķirošo lomu.

Ko par to saka pati “airBaltic”

Apzinoties atbildību sabiedrībai skaidrot jautājumus par valsts ieguldījumu Covid-19 krīzes laikā, “airBaltic” jau  februārī, uzzinot par revīzijas uzsākšanu, proaktīvi iniciēja sadarbību ar VK. Šajā procesā lidsabiedrība ir sniegusi detalizētu informāciju un skaidrojumu par kapitāla tirgus situāciju, potenciālā sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) specifiku un uzņēmuma biznesa plāna apstiprināšanas apstākļiem. “airBaltic” ir apstrīdējis atsevišķus ziņojuma secinājumus, novērtē, ka daļa sniegto ieteikumu ir ņemti vērā, un apzinās, ka skaidrojošais darbs turpināsies arī pēc ziņojuma publiskošanas, norāda aviokompānija.

Vienlaikus “airBaltic” uzskata, ka ikviens audits sniedz iespēju uzzināt gūt ārēju skatījumu uz uzņēmuma darbību, īpaši no institūcijām ar būtisku lomu sabiedrības un valsts interešu aizsardzībā. Tas veicina nepārtrauktu uzlabojumu ieviešanu un palīdz pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību.

Stratēģijas izpilde, tostarp virzība uz potenciālo IPO, ir regulāri pielāgota mainīgajiem tirgus apstākļiem, nezaudējot skaidru attīstības kursu. Jāakcentē, ka potenciālais IPO nav tehnisks process ar garantētu vai prognozējamu rezultātu, bet sarežģīts tirgus mehānisms, ko būtiski ietekmē dažādi ārējie faktori un kas prasa nepieciešamību pielāgoties, informē lidsabiedrība.

Tā uzsver, ka “airBaltic” konsekventi strādā, lai izaicinošos tirgus apstākļos nodrošinātu pastāvīgu izaugsmi, un attīstība ir labākais veids, lai Latvijas valsts kā airBaltic akcionārs var nodrošināt augstāko lidsabiedrības starptautisko konkurētspēju, finansiālo neatkarību un rentabilitāti.

“airBaltic” precizē, ka valdes locekļu prēmijas par 2020., 2021. un 2022.gadu nav aprēķinātas un netiks izmaksātas, tādējādi ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos ierobežojumus. Visi maksājumi ir veikti atbilstoši normatīvajiem ierobežojumiem, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi.

Noslēgumā jāakcentē, ka aviācijas nozare pēdējo gadu laikā ir saskārusies ar nepieredzētu nenoteiktību – Covid-19 krīze, Krievijas karš Ukrainā, dzinēju apkopes un piegāžu problēmas, kā arī inflācija. Šādos apstākļos stratēģiskā pārvaldība un elastība ir būtiskākie priekšnoteikumi uzņēmuma vērtības saglabāšanai. Neviena uzraudzības sistēma nevar pilnībā novērst šāda mēroga ārējo ietekmi, uzsver aviokompānija.

“airBaltic” turpina strādāt pie uzņēmuma stratēģisko mērķu īstenošanas, darbības stiprināšanas un gatavošanās nākotnes iespējām, tostarp potenciālajam IPO. Lidsabiedrība sniegs visu nepieciešamo atbalstu, lai kopā ar akcionāru noslēgtu šo iepriekšējā darbības posma izvērtēšanas procesu, ieviestu VK sniegtos ieteikumus, vienlaikus saglabājot fokusu uz ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības uzticību, teikts aviokompānijas izplatītajā paziņojumā.

Lasiet arī:

Katra planēta spēlēs savu lomu – jūnija horoskops visām zodiaka zīmēm

Eksministrs Reirs jau deviņus mēnešus ir attiecībās ar 24 gadus jaunāko Šomasi