Foto: Ekrānšāviņš

Partijas “Stabilitātei” līdera Alekseja Rosļikova izteikumi acīmredzot daudzus nav atstājuši vienaldzīgus. Reaģējot uz tiem, piektdienas, 6. jūnija vakarā, pie partijas biroja Lāčplēša ielā, Rīgā, novietots tualetes pods.

Aivis Ceriņš, publicējot video vietnē “Instagram” norāda, ka mēs visi vēlamies mierīgu dzīvi, un arī viņam ir draugi krievi, bet ir “visādi kretīni un mēsli, kas vēlas šo idilli sajaukt un skatīties kaut kādā austrumu virzienā.”

“Ir tāds teiciens, ka kultūra sākas no mazmājiņas, un man gribētos šiem mēsliem iedot jauku dāvanu, lai viņi sāk kaut ko apgūt no kultūras. Varbūt kaut ko sapratīs. Ja nesapratīs, šeit netālu ir arī Centrālā stacija. Vecais teiciens: čemodan, vokzal (čemodāns, dzelzeļa stacija – latv.val)! Mēsliem mēslu vieta!” norāda Ceriņš, demonstrējot “Stabilitātei’ vēlēšanu sarakstu un pie biroja ieejas nolikto tualetes podu, kam piesieta liela bante. “Un kā saka – še tev dāvana!” krieviski saka Ceriņš, apsēžoties uz novietotā tualetes poda.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Aivis Ceriņš (@aiviscerins)

Kā novērojusi “Rīta kafija”, pods diezgan operatīvi aizvākts, taču partijas biroju rotā izkārtnes “Stabilitātei” un “Roslikovs”.

Gatavo augsni specoperācijai

“Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī,” tā deputāta Alekseja Rosļikova izteikumus komentē režisors Alvis Hermanis, piebilstot, ka “to saprot it kā visi, izņemot mīkstos LV politiķus.”

“Kāds ļoti labi informēts cilvēks no krievu aprindām man pavisam nesen teica, ka aģentu skaits šeit uz vietas sen jau pārsniedz čekas maisu apjomus. Ja ne skaitliski, tad pēc ietekmes noteikti. To nevar neredzēt jau 15 gadus, ja mēs tā godīgi apskatāmies apkārt. Jo Latvijas valsts degradācija notiek aizdomīgi sistemātiski un jau ilglaicīgi. Un tā nav nejaušība,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Hermanis.

“Vienīgais risinājums būtu likvidēt šo vēlēšanu sistēmu un izveidot jaunu – atbilstošu Latvijas 2025.gada situācijai un vajadzībām. Ja parlamentam patiesi rūpētu valsts nākotne, viņi pašlaik savām rokām paši šo vēlēšanu kārtību izmainītu. Diemžēl arī tauta pārmaiņas negrib.  Nu,- tad viss Likteņmātes rokās,” tā Hermanis.

Uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu

Valsts valodas centrs (VVC) kategoriski nosoda Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova publiski paustos izteikumus Saeimas sēdē, kuros viņš demonstrējis klaju necieņu pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un nicinoši izteicies par tās lomu Latvijas sabiedrībā. Šāda rīcība ir nepieņemama. Valsts valodas centrs par šo gadījumu uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu, vienlaikus sadarbosies ar Valsts policiju kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā.

“Šāda rīcība ir ne tikai politiski un morāli nepieņemama, bet arī tieša un apzināta vēršanās pret Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts pamatu – latviešu valodu kā valsts valodu. Valsts valodas statuss nav tikai juridisks formulējums – tā ir mūsu valsts identitātes, kultūras un suverenitātes pamatvērtība, mūsu pastāvēšanas stūrakmens. Ir kategoriski nepieņemami, ka valsts amatpersona – persona, kurai sabiedrība ir uzticējusi pārstāvēt tās intereses – publiski pauž nicinājumu pret latviešu valodu kā valsts valodu. Ir nepieļaujami, ka šādā veidā apzināti tiek veicināta šķelšanās un neiecietība, kā arī sēta nedrošība Latvijas sabiedrībā. Tādēļ šis gadījums ir atbilstoši jāizmeklē un jāsoda pēc lielākās bardzības, ko likums pieļauj,” uzsver Valsts valodas centra direktore Inese Muhka.

Valsts valodas centrs uzskata, ka šāda retorika no valsts amatpersonas puses, īpaši no Saeimas tribīnes, apdraud sabiedrības saliedētību un valsts pamatprincipu ievērošanu. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad demokrātisko vērtību un nacionālās drošības aizsardzība ir īpaši svarīga, jebkādi mēģinājumi apšaubīt valsts valodas statusu ir kategoriski nepieļaujami.

Valsts valodas centrs veiks savus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, izvērtēs konkrēto gadījumu un veiks visas atbilstošās darbības, lai aizstāvētu Latvijas Republikas konstitucionālās vērtības. Valsts valodas centrs turpinās stingri iestāties par sabiedrības un valsts interesēm, aizsargājot latviešu valodu kā valsts valodu un nostiprinot tās lomu visās sabiedrības jomās.

Modinātājzvans aiziet nnobalsot

“Tas nav pieņemami. Es domāju – [Alekseja] Rosļikova necieņa pret valsts valodu Saeimas tribīnē un absolūti rupja žesta parādīšana gan citiem deputātiem, gan visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem ir tāds modinātāja zvans tiem, kuri bija izdomājuši, ka uz vēlēšanām neies, ka nevar neko ietekmēt. Nē, jūs, cilvēki, varat ietekmēt, lai tādi kā Rosļikovs neiegūtu vairākumu un šī nekļūtu par mūsu ikdienu,” intervijā Latvijas Ziņu dienestam norāda eksprezidents Valdis Zatlers, komentējot deputāta rīcību Saeimas tribīnē.

Pēc eksprezidenta domām, Rosļikova mērķis bija gūt krievu balsis, nedomājot par tiem, kam šī frāze būs aizskaroša. “Es domāju, ka dabūs viņš dažas balsis no krievu vēlētājiem, bet ļoti daudzas balsis dabūs arī citas partijas tikai tāpēc, ka Rosļikovs tā rīkojās, lai gan tas tāds īstermiņa riskants pasākums, bet ir priekšvēlēšanas.” uzskata Zatlers.

“Citas partijas grib [piespiest] premjeru demisionēt katru otro nedēļu. Tas  diemžēl ir nožēlojami, ka Rīgas pašpārvaldes politiskās cīņas notiek nevis Rīgā, bet Saeimā. Tas nozīmē, ka partijām nav plānu. Viņām nav ko piedāvāt vēlētājiem, tās var piesaistīt sev uzmanību tikai ar skandālu, kas ir labi, jo tas polarizēs vēlētājus,” sacīja Zatlers.

“Es domāju, ka ļoti daudzi aizies uz vēlēšanām tieši tāpēc, ka noskatīsies šo Rosļikova rupjo izgājienu.  Es ceru, ka Latvijas Televīzija šo parādīs vismaz desmit reizes pēc kārtas, lai visiem pielec, ko tas nozīmē un kāpēc tas tiek darīts,” izteicies bijušais prezidents.

Pēc Zatlera domām, šis ir skarbākais izgājiens, kāds jelkad pieredzēts priekšvēlēšanu aģitācijā, jo tas aizskar valodu un latviešu nacionālās jūtas, un, viņaprāt, reakcija no vēlētājiem būs, “līdzīgi, kā tas bija, kad bija izaicinājums latviešu valodai, kā vienīgajai valsts valodai”.

“Rosļikovs to ir teicis jau pirms tam. Toreiz tas vienkārši nenotika Saeimas tribīnē, bet sociālajos tīklos. Mēs esam ieguvuši apstiprinājumu, ka tieši tā viņš arī domā. Bet mēs esam tiesīgi noraidīt šādas domas un pateikt, ko mēs domājam. Es, godīgi sakot, esmu pateicīgs Rosļikova kungam, ka viņš izdarīja to tagad – dažas dienas pirms vēlēšanām, kad cilvēki jau tagad iet vēlēt. Tas būs labs motīvs iet un vēlēt,” izteicies Zatlers.

Ceturtdien, 5.jūnijā, kārtējās Saeimas sēdes laikā tika izskatīts jautājums par Deklarācijas par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Runājot pret minētā dokumenta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā deputāts Aleksejs Rosļikovs savu runu noslēdza ar frāzi krievu valodā: “mūsu ir vairāk, krievu valoda ir mūsu” un pēc pateiktā divreiz veltīja sēžu zālē esošajiem deputātiem rupju žestu.

Saeimas kārtības ruļļa 50. panta pirmā daļa noteic, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 20. pantā noteikta atbildība par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu piemēro naudas sodu no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

“Aleksejs Rosļikovs šodien rupji uzspļāva latviešu valodai un likumam. Ciniska, apzināta, mērķtiecīga provokācija divas dienas pirms vēlēšanām. Lietas jāsauc īstajos vārdos un nelieši un kūdītāji jāsauc pie atbildības,” komentē “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Deputāti uzskata, ka noticis tīšs un acīmredzams likuma pārkāpums, tāpēc lūdz Valsts policiju uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un saukt Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu pie administratīvās atbildības, informē politiskais spēks.

Kā vēstīts, Saeima 29.maijā trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu.

Lasiet arī: