Foto: Pexels/Pixabay

Vērojot pēdējo gadu ģeopolitiskos notikumus, kļūst skaidrs – arī radiofrekvenču spektrs ir kļuvis par daļu no mūsdienu tehnoloģiju laikmeta konfliktu telpas. Latvijā šo vidi ikdienā uzrauga un analizē SIA “Elektroniskie sakari”, kas pasauli “redz” kā milzīgu, neredzamu karti, pārklātu ar radiosignāliem. Katram no tiem ir sava vieta, frekvence un nozīme – GPS satelīti raida precīzus laika un atrašanās vietas signālus, mobilo sakaru torņi nodrošina mobilos sakarus, radari uzrauga gaisa telpu utt. Šī sarežģītā sistēma darbojas tikai tad, ja visi iesaistītie ievēro radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikumus un noteiktos tehniskos parametrus.

Pēdējos trīs gados šī karte būtiski mainījusies. Baltijas jūras reģionā mēs novērojam sistemātisku satelītnavigācijas signālu (GNSS) traucēšanu – to, ko tehniskajā valodā sauc par jamming un spoofing, informē SIA “Elektroniskie sakari”.

Kas ir GNSS traucējumi un kā tie darbojas

Ar GNSS (Global Navigation Satellite System) apzīmē visas satelītnavigācijas sistēmas: ASV GPS, Eiropas Galileo, Krievijas GLONASS un Ķīnas BeiDou. Šīs sistēmas darbojas pēc vienkārša principa: satelīti no ~20 000 kilometru augstuma raida ļoti precīzus laika signālus. Jūsu viedtālrunis, automašīnas navigācijas sistēma vai lidaparāta satelītnavigācijas sistēma salīdzina signālu saņemšanas laikus no vairākiem satelītiem un aprēķina precīzu atrašanās vietu. Šie signāli ir pietiekami, lai ar modernu tehnoloģiju palīdzību noteiktu precīzu atrašanās vietu, taču tajā pašā laikā, dēļ relatīvi vāja signāla līmeņa, ir samērā vienkārši ietekmējami.

GNSS signālu traucējumi izpaužas divējādi – slāpēšanas (jamming) un spūfinga (spoofing) formā. Slāpēšana nozīmē, ka tiek raidīts spēcīgs radiosignāls tajā pašā frekvenču joslā, kur darbojas GPS un citi navigācijas satelīti, tādējādi pārspējot un apslāpējot vājos satelītu signālus. Savukārt spūfings ir metode, kad tiek raidīti viltoti signāli, kas imitē īstu GNSS satelītu signālu, maldinot uztvērēju par tā atrašanās vietu vai pareizo laiku, tādējādi manipulējot ar satelītnavigācijas iekārtu uzrādītajiem rezultātiem. Ja slāpēšanas gadījumā uztvērējs vienkārši vairs nesaņem pozīcijas un laika datus, tad spūfinga gadījumā tas saņem nepatiesus koordinātu datus, domājot, ka atrodas citā vietā, vai saņems nepatiesus laika datus, domājot, ka atrodas pagātnē vai nākotnē, kā arī ir iespējama abu šo faktoru kombinācija.

Šīs nav jaunas tehnoloģijas. Tās ir labi zināmas elektroniskās karadarbības metodes, kas militārajās doktrīnās figurē jau gadu desmitiem. Novērojumi liecina, ka Krievija pielieto abus paņēmienus, aizvien vairāk priekšroku dodot tieši spūfingam, jo tas ir grūtāk atklājams un apkarojams, jo iekārtām sākotnēji var nebūt acīmredzams, ka saņemtās koordinātes ir nepareizas.

GNSS traucējumu mērogs un izpausme

Sākotnēji traucējumi Baltijas jūras reģionā galvenokārt tika novēroti lielākā augstumā un ietekmēja aviāciju. Taču traucējumu zona pēdējā laikā ir ievērojami paplašinājusies.

Igaunijā GNSS traucējumi pastāvīgi novēroti pie Narvas un gar austrumu robežu ar Krieviju. Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) ziņojusi, ka droni novērošanas lidojumos mēdz zaudēt kontroli vai neatgriežas. Reaģējot uz situāciju, PPA noteikusi piecu kilometru zonu gar austrumu robežu, kurā netiks izsniegtas lidošanas atļaujas privātajiem droniem.

Lietuvā GNSS traucējumi, galvenokārt, konstatēti pierobežā ar Kaļiņingradas apgabalu, īpaši Klaipēdas un Kuršu kāpas piekrastē, kur to intensitāte 2025.gadā pieaugusi aptuveni septiņas reizes. Lietuvas Transporta kompetences aģentūra publiskā paziņojumā brīdinājusi par pieaugošu GNSS signālu traucējumu un viltotu koordinātu risku šajos reģionos. Brīdinājums īpaši attiecināms uz bezpilota gaisa kuģu (dronu) operatoriem, kurus aicina pirms lidojuma izvērtēt signāla stabilitāti un izvairīties no automatizētām funkcijām, kas balstītas uz GNSS. Drošības apsvērumu dēļ komerciālie dronu lidojumi Klaipēdas ostas teritorijā šobrīd ir pilnībā aizliegti.

Somijas krasta apsardze ziņojusi par gadījumiem, kad satelītnavigācijas signālu slāpēšana ir izraisījusi kuģu AIS (automātiskās identifikācijas sistēmas) darbības traucējumus, radot kļūmes elektroniskajā navigācijā. Papildus tiek minēts, ka GNSS spūfings tiek izmantots, lai slēptu tā dēvētās “ēnu flotes” darbību – vecu tankkuģu kustību, ar kuriem Krievija un tai draudzīgas valstis slepus pārvadā naftu, apejot starptautiskās sankcijas. Raidot viltotus satelītsignālus, šie kuģi var radīt maldinošu priekšstatu par savu atrašanās vietu, apgrūtinot to izsekošanu un uzraudzību.

Arī Zviedrijas jūras administrācija secinājusi, ka GPS un AIS traucējumi Baltijas jūrā pēdējā laikā būtiski saasinājušies. Iestāde jau brīdinājusi gan atpūtas kuģu īpašniekus, gan citus, kas kuģo jūrā, par nepieciešamību būt īpaši piesardzīgiem, jo šāda veida traucējumi apgrūtina precīzas kuģu atrašanās vietas noteikšanu un informācijas apmaiņu starp kuģiem.

Latvijas gaisa telpā saskaņā ar VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) sniegto oficiālo informāciju GNSS traucējumi ir strauji pieauguši no 26 reģistrētiem gadījumiem 2022.gadā līdz 820 – 2024.gadā, turpinot uzrādīt pieaugošu tendenci.

Ja sākotnēji Latvijā problēma galvenokārt izpaudās lidojumu augstumos, tad pēdējā laikā traucējumi Latvijā tiek konstatēti arī zemes līmenī. Piemēram, Kurzemes piekrastē fiksēti gadījumi, kad GNSS signāla noviržu dēļ bezpilota gaisa kuģu sistēmas kļūdaini nosaka operatora atrašanās vietu, kā arī konstatēta negatīva ietekme uz mobilo sakaru bāzes staciju darbību.

Šī tendence skaidri norāda, ka traucējumu problēma kļūst arvien plašāka un var ietekmēt arī kritiskās infrastruktūras elementus dažādās nozarēs.

Kad problēma pārsniedz vienas valsts robežas

Nacionāla mēroga radiotraucējumu gadījumos situācija parasti ir vienkārša – atbildīgās institūcijas (Latvijā – SIA “Elektroniskie sakari”) identificē traucējumu avotu, veic nepieciešamos mērījumus un nodrošina tā novēršanu savas valsts teritorijā. Taču esošie GNSS traucējumi pēc savas būtības pārsniedz vienas valsts robežas un kļūst par reģionālu un starptautisku drošības jautājumu. Tie tiek fiksēti ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā un citviet Baltijas jūras reģionā, radot ietekmi plašā ģeogrāfiskā mērogā.

Šādos gadījumos darbojas vairāklīmeņu sadarbības mehānisms. Pirmais solis ir divpusēja komunikācija starp attiecīgo valstu nacionālajām spektra administrācijām, cenšoties problēmu atrisināt tiešā dialogā. Ja tas nedod rezultātu, tiek iesaistīta Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU), kas uzrauga radiosakaru regulējumu pasaules mērogā. Gadījumos, kad traucējumi apdraud aviācijas drošību, tiek informēta Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), bet kuģošanas jomā – Starptautiskā Jūras organizācija (IMO). Katras starptautiskās organizācijas mandāts aptver konkrētu sektoru, tomēr jebkura procesa pamatā ir viens priekšnoteikums – pārliecinoši, starptautiski pārbaudāmi tehniskie pierādījumi, uz kuriem var balstīt turpmāko rīcību.

Lai nodrošinātu starptautisko organizāciju rīcībā pārliecinošus un pārbaudāmus datus, vairākas iesaistītās valstis (un šo valstu vairākas organizācijas) apvienoja savus mērījumu rezultātus un analīzi vienotā, uz pierādījumiem balstītā ziņojumā. Šis kopīgais dokuments tika iesniegts gan Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai (ITU), gan Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO), nodrošinot tehnisko pamatu tālākai jautājuma virzībai starptautiskajā dienaskārtībā.

GNSS traucējumu mērījumi kā starptautiski izmantojami pierādījumi

SIA “Elektroniskie sakari” ikdienā veic radiofrekvenču monitoringu, izmantojot stacionāro un mobilo uztvērēju tīklu visā Latvijas teritorijā. Šī sistēma analizē radiofrekvenču diapazonus, savlaicīgi identificē traucējošos signālus un nosaka to raksturu. Reaģējot uz GNSS traucējumu situāciju, uzņēmuma inženieri operatīvi izstrādāja arī specializētu risinājumu GNSS frekvenču joslu uzraudzībai.

Kad atsevišķu valstu individuālie centieni nenodrošināja vēlamo rezultātu, SIA “Elektroniskie sakari” kopā ar vairākām Eiropas valstu sakaru administrācijām iesniedza kolektīvu starptautiskajām organizācijām adresētu ziņojumu, kura pamatā ir precīzi radiofrekvenču mērījumi un to analīze. Pierādījumi, kas tika iegūti katrā iesaistītajā valstī, nodrošināja iespēju identificēt precīzu traucējošo signālu ģeogrāfisko izcelsmi. Mērījumu rezultāti liecināja par vismaz trīs pastāvīgiem “karstajiem punktiem”- Kaļiņingradas apgabalu (Krievijas eksklāvs starp Lietuvu un Poliju), Ļeņingradas apgabalu un Pleskavas apgabalu. Zināms, ka šajos apvidos izvietotas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes, tostarp vienības, kas specializējas radioelektroniskajā karā, kas, visticamāk, ir atbildīgas par konstatētajiem signālu traucējumiem.

Jautājums starptautiskajā dienaskārtībā

Uz ITU nosūtīto vēstuli Krievija ir sniegusi atbildi, kurā skaidro, ka šie pasākumi tiek veikti valsts civilās un militārās infrastruktūras aizsardzībai.

Faktiski šī “aizsardzība” sniedzas ārpus Krievijas robežām un traucējošie signāli reāli apdraud civilās aviācijas, kuģniecības un kritiskās infrastruktūras drošību kaimiņvalstīs. No starptautisko tiesību un radiofrekvenču lietošanas viedokļa šāda rīcība nevar būt norma vai attaisnojums.

Uz ICAO nosūtīto vēstuli Krievijai atbilde vēl tiek gaidīta. Organizācija ir brīdinājusi, ka tās nesniegšana noteiktajā termiņā var novest pie jautājuma virzīšanas izskatīšanai ICAO Asamblejā par iespējamo starptautisko aviācijas tiesību pārkāpumu.

Starptautiskajām organizācijām šādos gadījumos ir būtiska loma, jo tās palīdz uzturēt jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā, veicina informācijas apmaiņu un koordinētu valstu rīcību, tādējādi stiprinot kopējo izpratni par problēmas mērogu un ietekmi.

Ko tālāk?

Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi paļauties uz globālajām satelītu navigācijas sistēmām (GNSS), kas nodrošina precīzu laika un atrašanās vietas informāciju. Mobilo sakaru tīkli izmanto GPS bāzes staciju sinhronizācijai, banku sistēmas – laika zīmogiem elektronisko darījumu apstrādē, elektrotīkli – energoapgādes sinhronizācijai. Lauksaimniecība, loģistikas ķēdes, ārkārtas dienestu darbs balstās uz pieejamiem un uzticamiem satelītu signāliem. Tieši tāpēc GNSS traucējumi kļūst par nopietnu drošības risku, jo radioviļņi neapstājas pie valstu robežām.

Diemžēl neviena valsts, kuru skar Krievijas izraisītie GNSS traucējumi, individuāli nav spējusi šo problēmu atrisināt. Tomēr fakts, ka traucējumi tiek sistemātiski fiksēti, dokumentēti un šis jautājums iekļauts starptautiskajā dienaskārtībā, palielina iespēju ietekmēt situāciju, izmantojot starptautiskās diplomātijas instrumentus.

Lēmums par turpmāko rīcību attiecībā uz GNSS traucējumiem šobrīd ir starptautisko institūciju rokās. Gan ITU, gan ICAO uzsāktie procesi turpinās, un to rezultāti var nozīmēt jautājuma eskalāciju augstākā politiskā līmenī.

Tikmēr, lai mazinātu GNSS traucējumu radītos riskus, skarto valstu radiofrekvenču spektra administrācijas turpina situācijas uzraudzību un sadarbību šajā jautājumā ar ieinteresētajām pusēm. Vienlaikus ir jārēķinās ar situāciju, ka GNSS darbības traucējumu problēma mūsu reģionā šobrīd ir klātesoša, un ir sarežģīti prognozēt, cik ilgā laikā to būs iespējams atrisināt. Tas nozīmē, ka jau tagad ir jāmeklē un pakāpeniski jāievieš risinājumi, kas nodrošinātu dažādu tehnisku sistēmu, kas šobrīd ir atkarīgas no precīziem GNSS signāliem, darbības nepārtrauktību arī tad, ja satelītu signāli īslaicīgi nav pieejami.

Radiofrekvenču spektrs ir vienmēr bijis stratēģiski svarīgs resurss. Mūsu uzdevums ir šo resursu aizsargāt – ar uzticamu monitoringu un koordinētu rīcību, norāda uzņēmumā.

Lasiet arī: 

Putins izvirzījis četrus kara izbeigšanas nosacījumus – atklāts, kādi tie ir

«Putinam vajadzīga fočenīte ar Trampu,» – Zelenskis komentē plānoto divpusējo tikšanos Aļaskā

Pazemes būves, palmas un eksotiski zvēri – Ungārijā izcēlies skandāls ap Orbāna «fermu»

Kad viss iet no rokas – cilvēkus, kas dzimuši trīs noteiktos mēnešos, pavada īpaša veiksme

Putins negatavojas pamieram – Zelenskis atklāj, ko viņam ziņo izlūkdienests

Neskrienot pakaļ skandāliem – pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Kasparu Kambalu