Andris Račs. Foto: Ekrānšāviņš

“Tikai trešdaļa gada izskatās cerīga, taču kopumā gads, protams, nav spīdošs,” tā, runājot par astroloģisko prognozi 2025. gadam, žurnālam “Privātā Dzīve” gadumijā izteicies astrologs Andris Račs.

Runājot par notikumiem pasaules arēnā, Račs izdevumam norādījis, ka “gads iedalīsies trīs posmos. Pirmajā trešdaļā aizvien dzīvosim neziņā un bailēs par nākotni. Gada vidus iezīmēs lielas pārmaiņas. Pirmo reizi kopš kara sākuma parādīsies reālas cerības uz skaidrību. Cits jautājums – vai tā visiem būs pa prātam. Nozīmīgs pagrieziena punkts būs vasara. Atgriežoties manā desmit gadu senā prognozē, aizvien viss liecina, ka būs divi kara uzvarētāji un Ukraina tiks sadalīta.”

“Rudenī sāksies trešais posms, kad atkal baidīsimies. Attiecībā uz Latviju gan šī prognoze ir optimistiska, tomēr atviegloti nopūsties varēsim tikai 2026. gadā, kas pēc ilgāka perioda mums iezīmēsies samērā labs,” izdevumam norādījis astrologs.

Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, kad Polijas teritorijā ielidojuši Krievijas droni, un tā bija spiesta pastiprināt savu drošību, slēdzot Varšavas lidostu un robežu ar Baltkrieviju, satraukums pārņēmis ne vien poļus, bet arī baltiešus.  Eļļu ugunij pielej internetā klejojošais video ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā viņā izsakās, ka daļu Polijai piederošās teritorijas poļiem savulaik uzdāvinājis Staļins, un krievi poļiem to atgādināšot.

“Putinam zvaigznes bija sliktas pirms kara, taču šis laiks diemžēl viņam rādās pozitīvs. Tuvākais posms, kad situācija mainīsies viņam par sliktu, varētu būt 2027.gads. Izraēlai šobrīd zvaigznēs ir sliktākie laiki, kādi vien var būt. Taču tie pakāpeniski uzlabosies,” pirms deviņiem mēnešiem prognozējis Račs.

Arī Latvija slēdz savu gaisa telpu

No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.

“Krievijas bezpilota lidaparāti NATO gaisa telpā ir trauksmes signāls un mums jādara viss iespējamais, lai nepieļautu dronu uzbrukumu eskalāciju. Latvijas gaisa telpas zonas slēgšana ļaus pilnībā kontrolēt gaisa telpas aizliegto zonu un atvieglos nesankcionētu lidojošu objektu pamanīšanu, atbrīvos gaisa telpas aizliegto zonu NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas iznīcinātājiem un mūsu pretgaisa aizsardzībai. Gaisa telpas slēgšana ļaus pastiprināti testēt akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas, veikt dronu un pretdronu simulācijas, izvietot papildu un trenēt mobilās kaujas vienības,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

“Nacionālie bruņotie spēki jau gada garumā īsteno pretgaisa aizsardzības operāciju Latvijas austrumos. Gaisa telpas slēgšana paātrinās pretgaisa aizsardzības kaujas grupu reağēšanu uz potenciālu apdraudējumu. Vienlaikus tiks pastiprināti testētas jau iepriekš izstrādātās gaisa telpas aizsardzības procedūras, apziņošanas algoritmi, un sensoru apkopoto datu analizēšana,” skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izvērtējumu tūlītēja militāra apdraudējuma Latvijai nav, taču visptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2025” laikā Nacionālie bruņotie spēki ir paaugstinātā gatavībā. Lai mazinātu dronu apdraudējumu, Latvijas Austrumu pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības vienības, lai vajadzības gadījumā notriektu agresorvalstu dronus. Tāpat ir pastiprināta NATO patrulēšanas misija, kā arī tiek ieviestas jaunas akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas. Pēdējā gada laikā ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi ļauj ātri slēgt gaisa telpu apdraudētās teritorijās. Tāpat ir veiktas izmaiņas, kas pastiprina lidojumu kontroli Latvijas austrumu gaisa telpā.

Aizsardzības ministrs visptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2025” laikā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.

Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025” notiek no 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā. Tajās piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.

Ārlietu ministrija izsauc Krievijas vēstniecības pārstāvi

Ceturtdien, 2025. gada 11. septembrī, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijā un iesniedza protesta notu par pēdējā nedēļā veiktajiem brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un apšaudēm, kas vērstas pret Ukrainas varas iestādēm. Diplomātiskajā notā Latvijas puse atkārto prasību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un kompensēt visus zaudējumus, ko Ukraina cietusi Krievijas agresijas rezultātā.

Latvija izteica stingru protestu arī pret Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko 10. septembrī veica Krievijas bezpilota lidaparāti.

Svētdien, 7. septembrī,  Kijivā un citās Ukrainas pilsētās dzīvojamajām ēkām, skolām, bērnudārziem un citai civilai infrastruktūrai trāpīja vairāk nekā 800 dronu un 13 dažāda veida raķetes. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Krievijas uzbrukumā gāja bojā divi civiliedzīvotāji, jauna māte ar zīdaini, un vismaz vēl 16 cilvēki tika ievainoti. Otrdien, 9. septembrī, gaisa triecienā Jarovas ciemā Ukrainas austrumos gāja bojā 24 civiliedzīvotāji, kas gaidīja savu ikmēneša pensiju, un gandrīz divreiz vairāk tika ievainoti.

Ar šīm teroristiskajām darbībām Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos miera centienus, lai beigtu Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī pierāda, ka tās imperiālistiskie un agresīvie mērķi nav mainījušies, norāda Ārlietu ministrija.

Lasiet arī: 

Eksprezidenta Gunta Ulmaņa vecākajai meitai ar jaunāko vairāk nekā 50 gadu starpība

«Neko par viņu negribu vairs dzirdēt,» – dejotāja Kurusova komentē savas attiecības ar Zeizu

Svarīgāku prioritāšu dēļ Katrīne Vasiļevska pamet darbu televīzijā

Jaunajā Ērkšķu sezonā piedalīsies sievietes ar īpaši šokējošiem dzīvesstāstiem

Kamēr ierēdņi peldas piemaksās un prēmijās, katrs iedzīvotājs uz saviem pleciem nes ap 10 000 eiro no Latvijas kopējā parāda

Piedzimusi neīstajā valstī – japāniete Riina sajūsmā par latviskās pirts tradīcijām