Aleksandrs Lukašenko. Foto: Совет Федерации/Flickr

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nejauši izpļāpājies par briesmīgo situāciju, kurā viņa valsts un Krievija nonākušas Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ. Komentējot šomēnes Kremlī notikušo tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas ilga vairāk nekā piecas stundas, Lukašenko paziņoja, ka tika apspriests Krievijas un Baltkrievijas “izdzīvošanas” jautājums, vēsta Dialog.ua.

“Mēs domājām, kā varētu izdzīvot,” Baltkrievijas mediji citē Lukašenko teikto.

Pēc Baltkrievijas diktatora teiktā, “pasaule ir sadalīta gabalos” un “viņi neatstās Krieviju un Baltkrieviju mierā”. “Viņi sāk mūs žņaugt. Viņi neatstās mūs mierā,” viņš izteicās.

Dienu iepriekš Lukašenko komentēja savu tikšanos ar Putinu Krievijas propagandistiem. Viņiem Lukašenko norādīja, ka Kremlis ir izteicis Kijivai “labu piedāvājumu” un draudējis ar “Ukrainas pazušanu”, ja tas tiks noraidīts. Diktators apgalvoja, ka šis priekšlikums tika apspriests Putina tikšanās laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, un Amerikas puse it kā veltīja laiku, lai “par to padomātu”.

Lukašenko arī atklājis, ka pieprasījis tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, norādot, ka viņam “ir ko teikt” Ukrainas līderim.

Kopš gada sākuma Krievijas ekonomika pēc vairāku gadu straujas izaugsmes palēninās. Šobrīd ir skaidrs, ka kara laika ekonomiskā uzplaukuma periods Krievijā ir beidzies, vēsta BBC.

“Mūsu rādītāji atdziest. Taču visi mūsu rādītāji ir atpakaļskata spogulī. Balstoties uz pašreizējo uzņēmējdarbības noskaņojumu, šķiet, ka atrodamies uz recesijas robežas,” jūnija sākumā paneļdiskusijā Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā paziņoja ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Rešetņikovs.

Krievijas amatpersonas mūsdienās reti izsaka tik pesimistiskus paziņojumus. Tās parasti cenšas optimistiski raudzīties uz ekonomisko situāciju, sekojot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš vairākus gadus pēc kārtas ir paudis pārsteigumu par zemo bezdarba līmeni.

Jūnijā Rešetņikovs būtībā aprakstīja galveno risku, ar ko šogad saskaras Krievijas ekonomika. Vairākus gadus tā bija pārkarsusi, uzkrājot problēmas un nelīdzsvarotību. 2025. gadā tā sāka atdzist, kas nozīmē, ka tās izaugsmes temps palēninās. Vienīgais jautājums ir par šī krituma dziļumu – vai valsts nonāk recesijā vai vienkārši piedzīvos “mīksto piezemēšanos”, kā bija plānojušas Centrālās bankas amatpersonas. Patiesībā uz šo jautājumu vēl nav atbildes, ziņo BBC.

Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina bija viena no pirmajām, kas publiski apsprieda ekonomikas pārkaršanas riskus. Galvenā šīs pārkaršanas pazīme ir augsta inflācija. Kad cenas pieaug pārāk strauji, tas devalvē cilvēku ienākumus un pazemina viņu dzīves līmeni. Centrālās bankas pienākums ir kontrolēt inflāciju. Lai to palēninātu, Centrālā banka pagājušajā vasarā paaugstināja savu galveno procentu likmi līdz 21%.

Šis mehānisms noveda pie augstākām aizņemšanās izmaksām privātpersonām un uzņēmumiem. Naudas taupīšana kļuva izdevīgāka nekā tās tērēšana, jo pieauga arī noguldījumu likmes. Tā rezultātā inflācija sāka palēnināties, bet pat gadu vēlāk tā joprojām ir augsta – jūlijā tā bija gandrīz 9%. Gada sākumā inflācija pārsniedza 10%, kas esot ļoti augsts līmenis.

Tomēr problēma nav kādas atsevišķas iestādes rīcība, bet gan fakts, ka pēdējos gados militārie izdevumi ir veicinājuši pārāk strauju ekonomikas izaugsmi, un tas nevar ilgstoši turpināties. Ekonomikai vienkārši nav spēju radīt šādu izaugsmi, raksta BBC.

“Šodien mūsu ekonomika ir izmantojusi gandrīz visas pieejamās ražošanas jaudas, loģistiku un infrastruktūru, un, pats galvenais, gandrīz visus savus cilvēkresursus — šobrīd ir grūti atrast jaunus darbiniekus. Mums ir nepieciešams pārtraukums un jaunas pieejas darba ražīguma palielināšanai,” situāciju intervijā laikrakstam “Rossijskaja Gazeta” raksturoja Krievijas Bankas Monetārās politikas departamenta direktors Andrejs Gangans.

Ir dažādi veidi, kā novērtēt ekonomikas stāvokli. Ir tiešie rādītāji, piemēram, IKP statistika, kas liecina par izaugsmes palēnināšanos, bet ne par paša IKP sarukumu.

Ir arī dati par rūpniecisko ražošanu, kas arī liecina par vāju izaugsmi, ko galvenokārt veicina ar aizsardzības rūpniecību saistītās nozares. Piemēram, metāla izstrādājumu ražošana līdz 2024. gada jūnijam pieauga par 17%, savukārt transportlīdzekļu ražošana (izņemot automobiļus) pieauga par gandrīz 24%. Tikmēr ražošanas apjoms tīri civilajās nozarēs, piemēram, apģērbu, ādas izstrādājumu un koksnes izstrādājumu ražošanā, samazinās.

Ir arī netiešie rādītāji, piemēram, dažādas uzņēmējdarbības aptaujas. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība, kurā ietilpst lielākie Krievijas uzņēmumi, publicējusi šādus aptaujas rezultātus. Tikai 11,5% uzņēmumu otrajā ceturksnī nesaskārās ar nekādiem darbības ierobežojumiem. Pārējie sūdzējās par apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kredītu problēmām un pieprasījuma samazināšanos pēc savas produkcijas.

Spriežot pēc aptauju datiem, arī Krievijas uzņēmējdarbības noskaņojums pēdējos mēnešos ir pastāvīgi pasliktinājies. Uzņēmumi sūdzas par pieprasījuma vājināšanos un izmaksu pieaugumu.

Visi nelabvēlīgie vērtējumi, pat no valdībai tuvām institūcijām, liecina, ka problēmas Krievijas ekonomikā joprojām pastāv. Kamēr militārais sektors, kas saņem valdības finansējumu, ir stabils, civilais sektors, kas līdzekļus saņem netieši, piedzīvo problēmas.

Lasiet arī: 

Nedēļas horoskops: 26. septembris – 2. oktobris

Progresīvie mudina Siliņu parādīt sabiedrībai, ka JV vēl arvien vada valdību

«No mums jābaidās!» – Putina propagandisti apvainojas uz Trampu un draud «nonullēt» visu pasauli

Ērkšķu šova dalībniece atklāj, ka vairākus gadus strādājusi Saeimā

«Viņam Krievija patīk labāk nekā Latvija,» – prokurors par spiegošanā vainoto Ādamsonu

VIDEO | Edvards Strazdiņš publicē jaunu dziesmu, kas pašam varētu kļūt par vienu no mīļākajām