Publicitātes foto

Šā gada 31. oktobrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēts, ka “MAXIMA Latvija” īstenojusi negodīgu tirdzniecības praksi tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. MAXIMA izmantojusi savu tirgus varu, negodprātīgi pārkāpjot aizliegumu vienpusēji grozīt preču iepirkuma cenas. Par minēto pārkāpumu MAXIMA piemērots sods 1 872 805 eiro apmērā.

KP pārkāpuma lietu pret MAXIMA ierosināja 2024. gada 25.jūlijā, savukārt pārkāpumu periods lietā aptver gandrīz trīs gadus  – laika posmu no 01.11.2021. līdz 07.08.2024, informē Konkurences padome.

Veicot izpēti lietā, KP konstatēja, ka piegādātājiem trūkst alternatīvu noieta kanālu, un sadarbība ar MAXIMA ir būtiska viņu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas norāda uz ekonomisku atkarību no šī mazumtirgotāja. Saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NTPAL), MAXIMA tiek uzskatīta par pircēju ar tirgus varu, jo tās apgrozījums pārsniedz likumā noteikto slieksni – 2024. gadā MAXIMA tirgus daļa sasniedza 28%.

Arī apstāklis, ka kopumā mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir augsti koncentrēts – aptuveni 60% ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus kontrolē trīs lielākie tirgus dalībnieki, tostarp MAXIMA, pastiprina piegādātāju atkarību no lielajiem mazumtirgotājiem, tādējādi piegādātāju “piekrišana” mazumtirgotāja noteiktajiem nosacījumiem bieži vien nav brīva izvēle, bet gan nepieciešamība, lai izvairītos no negatīvām sekām to saimnieciskajai darbībai.

KP lietā secinājusi, ka MAXIMA ilgstoši (no 01.11.2021. līdz 07.08.2024.) un sistemātiski izmantojusi savu tirgus varu, lai vienpusēji noteiktu un grozītu preču iepirkuma cenas, izmantojot spiedienu pret piegādātājiem ar mērķi panākt sev vēlamās iepirkuma cenas. Vienlaikus konstatēts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netiek nodots gala patērētājiem, proti, mazumtirdzniecības cenas netiek samazinātas proporcionāli piegādātāju iepirkuma cenu samazinājumam, līdz ar to samazināto iepirkuma cenu ieguvums paliek MAXIMA rīcībā, nenovirzot to patērētājiem.

Spiediens pret piegādātājiem īstenots, izmantojot pušu nelīdzsvarotās attiecības, piemēram, ilgstoši neapstiprinot piegādātāju preču iepirkuma cenas, apstrīdot piegādātāju cenu paaugstināšanas vai pieprasot sev vēlamās cenas ultimāta formātā.

Lietā identificēti vairāki gadījumi, kad piegādātāji lūguši paaugstināt preču iepirkuma cenas, bet  MAXIMA nav apstiprinājusi cenas vairāku mēnešu garumā (aptuveni no 3 līdz pat 12 mēnešiem), tikmēr piegādātāji, baidoties pazaudēt būtisko noieta kanālu, bijuši spiesti turpināt preču piegādes par iepriekšējām cenām. Lietā secināts, ka MAXIMA ne tikai noraidījusi piegādātāju lūgumus, bet arī pieprasījusi vēl zemākas cenas par esošajām, pamatojot pieprasījumu ar vispārīgiem, nenoteiktiem apgalvojumiem, piemēram, atsaucoties uz “tirgus tendencēm” vai “nekonkurētspēju”.

KP secinājusi, ka MAXIMA īstenojusi pārkāpumu, izdarot spiedienu uz piegādātājiem – nepakļaušanās gadījumā, piegādātāji tika brīdināti par preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu, atcelšanu no apstiprinātām akcijām. Turklāt darījuma sarunās par iepirkuma cenu MAXIMA manipulēja ar informāciju, atsaucoties uz nenoteiktiem novērojumiem un atsakoties sniegt piegādātājiem konkrētus salīdzinošus datus, kas ļautu līdzvērtīgi izvērtēt cenu grozījumu pieprasījumu pamatojumu.

Saskaņā ar ekonomisko teoriju, lielo mazumtirgotāju ievērojamā pirktspēja var radīt tā dēvēto “ūdens gultas efektu” – situāciju, kurā zemākas iepirkuma cenas lielajiem veikalu tīkliem liek piegādātājiem kompensēt negūto peļņu, paaugstinot cenas mazākiem tirgus dalībniekiem, piemēram, neatkarīgajiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali maksā vairāk nekā lielie veikali par identiskām precēm. Turklāt, ja piegādātāji tiek ilgstoši spiesti strādāt ar minimālu peļņu vai pat zaudējumiem attiecībās ar lielākajiem iepircējiem (mazumtirgotājiem), tiem samazinās motivācija un resursi ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē un inovācijās. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē ne tikai piegādātājus, bet arī pašus mazumtirgotājus un gala patērētājus, jo samazinās produktu daudzveidība, palēninās inovācijas un pasliktinās kvalitāte.

Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, KP ne tikai piemērojusi MAXIMA naudas sodu – 1 872 805 eiro apmērā, bet arī noteikusi MAXIMA tiesiskos pienākumus: noteikt abpusēji skaidrus, samērīgus un līdzsvarotus preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņus ar piegādātājiem; līgumos noteiktajā termiņā izvērtēt un sniegt atbildi uz piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumiem, kas pamatoti ar normatīvo aktu izmaiņām konkrētām precēm tieši piemērojamiem nodokļu vai tiem pielīdzināmiem maksājumiem (piemēram, depozīta dalības maksa u. c.). Tāpat arī nepieprasīt iepirkuma cenu samazinājumus, kad piegādātājs lūdz tos paaugstināt, un sniegt pietiekamus pamatojumus cenu izmaiņām; neveikt sodoša rakstura darbības attiecībā uz piegādātāja citām precēm (bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta, ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču neapstiprināšanu/atcelšanu no dalības akcijā), ja par kādu sortimenta vienību nav panākta vienošanās par cenu.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I. Šmite komentē: “Negodīga tirdzniecības prakse grauj savstarpēju uzticēšanos un kropļo tirgus līdzsvaru. Mazumtirgotājiem ir pienākums izmantot savu tirgus ietekmi atbildīgi, jo aiz katra Piegādātāja stāv Latvijas ražotāji, uzņēmumi un darba vietas. Nav pieļaujama situācija, ka pircējs izmanto savu tirgus varu, lai celtu savu konkurētspēju, gūtu peļņu uz Piegādātāju rēķina. Šī lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka pirmo reizi KP ir pieņēmusi lēmumu par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu, tādējādi parādot šī regulējuma efektivitāti. Vienlaikus KP ar šo lēmumu ir parādījusi, ka tā nav iecietīga pret šāda veida negodprātīgu praksi un tādēļ ar visu bardzību ir vērsusies pret šo mazumtirgotāju. KP iedrošina Piegādātājus ziņot, ja mazumtirgotāji, kuriem piemīt būtiska tirgus vara, pret tiem piemēro negodprātīgi tirdzniecības noteikumus.”

Piegādātāju aktīva iesaiste un drosme ziņot par pārkāpumu ne tikai palīdz novērst konkrētus pārkāpumus, bet arī veicina godīgu konkurences vidi pārtikas piegādes ķēdē, kurā tiek cienītas visu pušu tiesības un intereses. Piegādātājiem jāatceras, ka viņu rīcība ir būtiska ne tikai viņu pašu labklājībai, bet arī visas nozares ilgtspējai un attīstībai. Tāpēc katrs solis uz priekšu stiprina tirgus godīgumu un mazina negodīgas tirdzniecības prakses iespēju. KP aicina ziņot par negodīgu tirdzniecības praksi, kas novērota Piegādātāju attiecībās ar pircējiem, ko iespējams darīt arī anonīmi, informē KP.

Maxima lēmumu pārsūdzēs tiesā

“Maxima Latvija” saņēma Konkurences padomes lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. “Maxima Latvija” kategoriski nepiekrīt Konkurences padomes interpretācijai. Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama, informē uzņēmums.

“Mūsu uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar mūsu partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri. Tas atspoguļojas arī Konkurences padomei pieejamajos materiālos,” norāda “Maxima Latvija” .

Tiek uzsvērts, ka Konkurences padomes lēmums noteikti tiks pārsūdzēts tiesā.

Lasiet arī: 

Kremlis uz pulvera mucas: valsts amatpersona paziņo, ka Krievija ir tuvu pilsoņu karam

Skandāls Krievijā: atklājies, kā «melnās atraitnes» pelna uz mirušo karavīru rēķina

«Es jau sen vairs nereaģēju!» – NATO ģenerālsekretārs pasmejas par Putina draudiem

Kariņš neesot informēts, vai viņam jāiet liecināt lidojumu lietā

Ko mainīs liktenīgais pilnmēness – horoskops no 5. līdz 20. novembrim visām zodiaka zīmēm

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem