Foto: Pixabay/Peggychoucair

Līdz 2025. gada 10. novembrim Latvijā reģistrēti 42 leptospirozes gadījumi, tostarp trīs pacienti miruši. Iepriekšējos gados reģistrēti vidēji četri gadījumi gadā (no 1 gadījuma 2021. gadā līdz 8 gadījumiem 2017. gadā).

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēti, sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī, kas ir saistīts ar ražu vākšanu, kā arī grauzēju migrāciju cilvēka mājokļos un saimnieciskajās telpās, informē  Slimību profilakses un kontroles centrs..

Šogad leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās administratīvajās teritorijās: Rīgā, Cēsu, Ogres, Salaspils, Ropažu, Jelgavas, Bauskas, Siguldas, Augšdaugavas, Kuldīgas, Valmieras un Alūksnes novadā. Gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros. Lielākā daļa ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem, mājdzīvniekiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem (piemēram, strādājot piemājas dārzā, peldoties vai veicot uzkopšanas darbus saimniecības telpās).

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atgādina: leptospiroze ir plaši izplatīta zoonoze (slimība ar kuru slimo dzīvnieki un cilvēki) Leptospirozi izraisa baktērijas – leptospiras. Tās bieži sastopamas daudzu savvaļas un mājdzīvnieku nierēs un izdalās vidē ar urīnu. Cilvēki inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku (visbiežāk peļveidīgo grauzēju) urīnu piesārņotu vidi. Leptospiras iekļūst organismā caur bojātu ādu, kā arī acu, deguna un mutes gļotādām.

Leptospiras ilgstoši saglabājās mitrā vidē, piem., stāvošos ūdeņos (dīķos, grāvjos u.c.), augsnē (īpaši appludinātos dārzos un laukos), mitros pagrabos un citās saimniecības telpās, komposta tvertnēs u. c. Arī neliels leptospiru daudzums var būt pietiekams, lai cilvēks saslimtu, ja tās nonāk organismā caur acu, deguna vai mutes gļotādu vai sīkām ādas brūcēm.

Mazgā!

Roku mazgāšana ir viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem pret vairākām infekcijas slimībām. Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, rokas rūpīgi jāmazgā ar ziepēm pēc saskares ar dzīvniekiem vai to potenciāli piesārņotu vidi (augsni, ūdeni, dārzeņiem u.c.), pēc darbiem dārzā, pagrabā vai citās saimnieciskās telpās, kā arī pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Tas ir būtiski arī tad, ja redzamu netīrumu nav, jo leptospiras var iekļūt organismā caur mikroskopiskām ādas plaisām vai gļotādām. Tādēļ nepieskarieties sejai ar nemazgātām rokām, lai izvairītos no leptospiru iekļūšanas organismā caur acu, deguna vai mutes gļotādām. Papildu drošībai, strādājot, izmantojiet cimdus.

SPKC aicina būt piesardzīgiem un vienmēr mazgāt augļus un dārzeņus – gan tos, kas iegādāti veikalā vai tirgū, gan arī savā dārzā ievāktos vai no pagraba paņemtos, jo pastāv iespēja, ka tie saskārušies ar augsni, kas satur leptospiras. Turklāt ražas vākšanas, uzglabāšanas vai transportēšanas laikā tos var piesārņot ar izdalījumiem inficēti grauzēji (peles vai žurkas), eži vai citi dzīvnieki.

Tāpēc pirms ēšanas: mazgā rokas ar ziepēm; mazgā augļus un dārzeņus tekošā ūdenī; termiski apstrādā pārtiku, ja ir šaubas par tās tīrību;  glabā pārtiku noslēgtos traukos, nepieļaujot grauzēju piekļuvi.

Ja mājās ir grauzēji – īpaša piesardzība!

Ja mājās ir konstatēta grauzēju klātbūtne, savlaicīgi jāveic deratizācijas pasākumi, lai ierobežotu grauzēju izplatību. Vienlaikus svarīgi ievērot pastiprinātu higiēnu – vienmēr rūpīgi mazgāt rokas pēc saskares ar pārtiku, zemi vai priekšmetiem, kas varētu būt piesārņoti, kā arī uzturēt tīras pārtikas glabāšanas un gatavošanas vietas.

Strādājot dārzā vai pārvietojot dārzeņus no pagraba, jālieto ūdensnecaurlaidīgi aizsargcimdi (vēlams vienreizlietojamie gumijas, nitrila vai lateksa cimdi), jo ar leptospirozi iespējams inficēties arī caur mikroskopiskām ādas plaisiņām. Arī veikalā vai tirgū ieteicams ņemt produktus, izmantojot cimdus vai uzvelkot rokā maisiņu. Ieteicams regulāri pārbaudīt un aiztaisīt spraugas un caurumus, pa kuriem grauzēji var iekļūt telpās, kā arī turēt pagrabus un virtuves tīras, lai samazinātu grauzējus piesaistošās smakas un barības avotus.

Leptospirozes gadījumā laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās parasti 7-10 dienas, taču tas var svārstīties no 2 līdz 30 dienām. Slimības klīniskā izpausme var būt no vieglas līdz smagai, un dažos gadījumos infekcija izraisa dzīvībai bīstamas komplikācijas (piem., miokardītu, meningītu, nieru mazspēju). Slimība var sākties ar paaugstinātu temperatūru, nespēku, galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kam var pievienoties arī citi simptomi: drebuļi, konjunktīvas piesarkums, izsitumi, asinsizplūdumi ādā un gļotādās, dzelte, miokardīts. Ja pēc saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu vidi parādās minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāinformē par riska faktoriem. Laikus uzsākta ārstēšana palīdz novērst komplikācijas.