Egils Levits. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Valsts prezidents Egils Levits, uzstājoties  ANO Ģenerālās asamblejas 77.sesijā, vērsa valstu vadītāju uzmanību uz nepieciešamību panākt starptautiskās kārtības atjaunošanu un rosināja strādāt pie īpaša Starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā. 

“Ukrainas tautas gatavība bezbailīgi aizstāvēt savu valsti sāk vainagoties ar panākumiem. Šodien uzzinām, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, jo tās armija sāk zaudēt agrāko varenību un pozīcijas. Putina zibenskarš ir pārvērties ilgstošā murgā.

Krievija vēl vienā izmisīgā mēģinājumā gūt virsroku tuvākajās dienās plāno rīkot okupētajos Ukrainas apgabalos pretlikumīgu referendumu par to iekļaušanu Krievijas Federācijā. Šāds solis būtu uzskatāms par rupju Ukrainas tiesību aktu un starptautisko tiesību pārkāpumu. Latvija neatzīst šādus referendumus un to rezultātus par likumīgiem. Aicinu arī citas valstis rīkoties tāpat!” teica Valsts prezidents.

Arī Ārlietu ministrija stingri nosoda Krievijas okupācijas varas nelikumīgi iecelto pārstāvju no 23. līdz 27. septembrim plānotos tā dēvētos referendumus par okupēto Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai.

Šādi referendumi ir nelikumīgi un klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Latvija neatzīs šo referendumu vai jebkādu to rezultātu leģitimitāti, informē Ārlietu ministrija.

Reaģējot uz Krievijas rīcību, starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt gatavai pastiprināt spiedienu pret Krieviju, apstiprinot jaunas sankcijas, uzsver ministrijā.

Arī Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 21.septembrī, pieņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās teritorijās Ukrainā. Komisijas deputāti paziņojumā aicina starptautisko sabiedrību neatzīt nedz Krievijas plānoto tā saukto referendumu un jebkāda cita veida “tautas gribas izpausmes” rezultātus okupētajās Ukrainas teritorijās, nedz Krievijas Federācijas pases, kas izdotas Ukrainas okupētajos reģionos.

“Ne Latvija, ne kāda cita demokrātiska valsts nekad neatzīs šos viltus referendumus vai jebkādus to rezultātus par leģitīmiem. Krievija šādi tiecas nostiprināt savus teritoriālos ieguvumus Ukrainā un leģitimēt tos, bet to šādā veidā nav iespējams paveikt,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, uzsverot, ka Krievijas rīkotie referendumi ir klajā pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtiem un Ukrainas konstitūciju un tiem nebūs juridiska spēka.

Deputāti stingri nosoda Krievijas plānus rīkot un pilnā mērā atbalstīt nelikumīgus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijas teritorijai, kas plānoti laika posmā no šā gada 23. līdz 27.septembrim. Ārlietu komisija uzsver, ka jebkādi referendumi Krievijas uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir pretrunā ar Ukrainas tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.

Lasiet arī: Soctīklos iesmej par mobilizācijas izsludināšanu un to, kā izvairīties no armijas

Ārlietu komisija paziņojumā atsaucas uz Ukrainas Augstākās Radas šā gada 11.augusta aicinājumu ANO, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un to parlamentārajām asamblejām, kā arī pasaules valdībām un parlamentiem neatzīt Krievijas okupācijas administrāciju tā saucamo referendumu rīkošanu un jebkādus to rezultātus uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās.

Deputāti atgādina, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kas izriet no ANO Statūtu 2.panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī tām saistībām, ko Krievija uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Krievija, īstenojot vērienīgo militāro agresiju pret Ukrainu, turpina  centienus nelikumīgi anektēt okupētās Ukrainas teritorijas, organizējot viltus referendumus, izsniedzot Krievijas Federācijas pases Ukrainas pilsoņiem, kuri uzturas Krievijas okupētajās teritorijās, kā arī veic masveida Ukrainas pilsoņu nolaupīšanu un deportācijas uz Krievijas teritoriju, norādīts paziņojumā.

Parlamentārieši atkārtoti uzsver savu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, kā arī nemainīgo lēmumu neatzīt pretlikumīgo Krimas aneksiju un atbalstu Ukrainas dziļākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā.

Paziņojumā Ārlietu komisija aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās bruņoto spēku spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, kā arī palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai. Eiroatlantiskā kopiena tiek aicināta arī vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un saukt vainīgos pie atbildības, turpināt izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.