Ksenija Andrijanova. Publicitātes foto

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar dažādu vitamīnu un vērtīgu mikroelementu trūkumu – par D vitamīnu ir runāts daudz, taču bieži mēs nepelnīti aizmirstam Omega-3.

“Omega-3 deficītu var novērst, divreiz nedēļā apēdot apmēram 200 gramus zivs, vēlams, treknas. Taču pētījumi rāda, ka Latvijā vairums cilvēku regulāri neēd pat tik nelielu daudzumu zivju. Alternatīva ir zivju eļļa. Taču es pati esmu pārliecinājusies par to, ka ne visas aptieku plauktos esošās zivju eļļas ir vērts pirkt. Lūk, ieteikumi, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai nenopirktu “tukšumu”,” stāsta uztura speciāliste un RSU pasniedzēja Ksenija Andrijanova.

Pirmais apsvērums, kas jāņem vērā: zivju eļļas patēriņa norma ir 1000 mg dienā. “Ja organismā trūkst Omega-3, mūs sagaida paaugstināts insulta, infarkta un citu sirds-asinsvadu sistēmas slimību risks, problēmas ar arteriālo asinsspiedienu, metabolā sindroma risks, locītavu slimības un daudzas citas nepatikšanas. Omega-3 ir ļoti svarīga redzei, turklāt, ja sieviete ir gaidībās, šis mikroelements ir svarīgs augļa attīstībai. Omega-3 var uzņemt, divreiz nedēļā apēdot vismaz 180-200 gramu zivs. Varētu šķist, ka tas nav daudz, taču mēs Latvijā neapēdam pat tik daudz. Tāpat ir svarīgi, ka, jo lielākas un vecākas ir jūras zivs, jo vairāk smago metālu un dioksīnu tā satur, tādēļ var būt šaubas par to, cik daudz un cik kvalitatīvu Omega-3 mēs uzņemsim ar šādu zivi un kā ilgtermiņā mūsu veselību ietekmēs smagie metāli un dioksīni. Otra iespēja papildināt Omega-3 rezerves – tā ir apzināta zivju eļļas lietošana. Vai nu šķidrā veidā, vai arī kapsulās. Aptieku plauktos ir atrodami dažādi preparāti, varētu šķist – ņem jebkuru, taču esmu pārliecinājusies, ka no dažiem variantiem jēga ir maza,” skaidro uztura speciāliste.

Piemēram, ir pieejamas zivju eļļas kapsulas, kuras, atbilstoši preparāta aprakstam, satur tik maz Omega-3, ka nepieciešamās devas uzņemšanai būtu jādzer desmit kapsulas dienā. Ir arī mazāk radikāli piemēri: uz iepakojuma ir norādīts, ka dienas “deva” satur 800 mg zivju eļļas. Cik gan daudz ir jāizdzer, lai iegūtu norādīto devu? Divas kapsulas nevis vienu.  Salīdzinājumam – ir preparāti ar efektīvu EPA un DHA devu (1410 mg aktīvo komponentu) – pietiek iedzert pusi tējkarotes un Omega-3 dienas deva ir sasniegta. Ja pašiem šķiet grūti atrast šādu produktu, vaicājiet farmaceitam – viņš palīdzēs.

Pirmajā brīdī šķiet, ka cena par zivju eļļas kapsulu iepakojumu ir izdevīga, taču tad, kad iedziļināmies, cik daudz Omega-3 satur viena kapsula, kļūst saprotams, ka patiesībā šīs pārtikas piedevas ir ļoti dārgas.

Tāpat ir sastopami preparāti, kuru aprakstā nav norādīts precīzs Omega-3 apjoms – šis ir brīdinājuma signāls. Ja precīzs apjoms nav norādīts, nav saprotams, cik karošu zivju eļļas vai kapsulu ir jāizdzer, lai uzņemtu dienas normu, tātad šādu vitamīnu labums ir iluzors un tie noder tikai sirdsapziņas nomierināšanai.

“Vēl vieni maldi, ar kuriem saskaros: cilvēki domā, ka lietojot multivitamīnu kompleksus viņi saņem visus nepieciešamos mikroelementus. Diemžēl tā nav taisnība. Tā kā Omega-3 ir polinepiesātinātā taukskābe, to parasti multivitamīniem nepievieno, tā ir pieejama tikai atsevišķi – kā zivju eļļa,” piebilst eksperte.

Ir cilvēki, kuri nelieto zivju eļļu, jo nepanes zivs smaržu un garšu. Šādā gadījumā laba alternatīva ir zivju eļļas kapsulas vai šķidrs produkts, kuram ir noņemta zivs piegarša un smarža.

Starp preparātiem izvēloties tos, kuri satur tik daudz Omega-3, cik ir nepieciešams, jūs varat sastapties ar būtisku cenu atšķirību starp šīm pārtikas piedevām. Šādā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību sertifikātiem. “Piemēram, vai ir sertifikāts “Jūras draugs”, kas nozīmē, ka zivis, no kurām ir ražots konkrētais produkts, tiek zvejotas atbilstoši ilgtspējas principiem un tiek iegūtas tikai tās sugas, kas ātri atjaunojas. Ir zivju eļļas zīmoli, kuri tiek ražoti no anšoviem – tās ir ļoti maziņas zivtiņas, taču, jo mazāks ir zivs izmērs, jo mazāk tā ir piesārņota ar smagajiem metāliem un dioksīniem – tā ir vēl viena nianse, kas ir svarīga, izvēloties produktu, kuru lietosiet jūs un jūsu tuvinieki. Tādēļ ir svarīgi izpētīt, vai un kādā veidā tiek pārbaudīts smago metālu, dioksīnu un polihlorēto bifenilu (PHB) saturs pārtikas piedevā,” skaidro uztura speciāliste un RSU pasniedzēja.

Ir arī citi sertifikāti, piemēram, ”International Fish Oil Standard”. Augstākais novērtējums šajā pārbaudē nozīmē, ka izejvielas, no kurām tiek ražota zivju eļļa, atbilst visaugstākajiem kritērijiem. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) šo standartu atzīst par caurspīdīguma simbolu un uzskata to par vienu no visuzticamākajiem zivju eļļas kvalitātes noteikšanā. Citiem produktiem šāda sertifikāta vienkārši var nebūt, piebilst eksperte.

Lasiet arī: Zintnieku gudrības un ticējumi: ko labāk nedarīt garajā gadā

“Atcerieties teicienu “skopais maksā divreiz”. Ja jūs esat nolēmis palīdzēt savam organismam un papildināt veselībai tik svarīgo Omega-3 uzkrājumu, tad apdomīgi izvēlieties zivju eļļu, kuru pirksiet, jo nekvalitatīvs produkts būs mazefektīvs un maksās daudz dārgāk nekā ļoti kvalitatīva alternatīva,” secina uztura speciāliste.