Foto: Pexels/Pixabay

Šī gada pirmajos četros mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā izdevies novērst teju pusi (4,3 miljonus eiro) krāpšanas gadījumu, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati. Neskatoties uz dažādu iestāžu brīdinājumiem par finanšu krāpnieku shēmām, iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz noziedznieku ēsmām.

Īpaši aktīvi un bīstami kļuvuši telefonkrāpnieki, kuri no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 4,5 miljonus eiro, tāpēc iedzīvotājiem jābūt daudz modrākiem un jādomā kritiski par katru saņemto zvanu un pieprasījumu dalīties ar savu personīgo informāciju, jo – ja iedzīvotāji ir brīvprātīgi nodevuši savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējuši naudu fiktīvās shēmās, ir maz iespēju novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem.

Kopumā šī gada četros mēnešos novērsi 1 850 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 1,7 miljonus eiro, taču realizēti 2104 gadījumi un izkrāpti 4,5 miljoni eiro. Aprīlī vien, realizējot 459 telefonkrāpšanas gadījumus, izkrāpti 910 593 eiro, informē Finanšu nozares asociācija (FNA).

Savukārt investīciju krāpšanas gadījumu skaits samazinās un lielu daļu izdodas novērst. Kopumā četros mēnešos novērsti 3 485 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 2,3 miljonus eiro. Īstenoto investīciju gadījumu skaits sasniedzis 1 135, izkrāpjot 1,9 miljonus eiro.

Kā norāda Armands Onzuls, FNA padomnieks: “Šobrīd telefonkrāpniecības apmēri kļuvuši teju nekontrolējami. Lai arī komercbankas šī gada pirmajos četros mēnešos ir novērsušas gandrīz pusi no īstenotajiem telefonkrāpšanas mēģinājumiem, tomēr katru mēnesi noziedzniekiem izdodas izkrāpt ap miljonu eiro. Tāpēc iedzīvotājiem ir jākļūst kritiskāk domājošiem un jāpārliecinās par katra informācijas pieprasījuma pamatotību. Neviena valsts iestāde vai banka nezvanīs un neprasīs dalīties ar bankas piekļuves datiem, personas kodu vai citu sensitīvu informāciju. Tas ir pirmais sarkanais karogs, kas liecina – jūs iespējams vēlas apkrāpt.”

Krāpnieki visbiežāk steidzina cilvēkus, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi, mēģinot potenciālajam upurim radīt satraukuma un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies, tiks izkrāpta visa nauda, kaut patiesībā tieši krāpnieki ir šo zvanu autori. Tāpat tiek sūtītas saites ar it kā saņemtiem sūtījumiem, tiek zvanīts it kā no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID), Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai. Cilvēkiem tiek radīta pārliecība, ka ir jāiesaistās, lai notvertu noziedzniekus vai pasargātu savu naudu.

“Jāatzīmē, ka krāpnieki pēdējā laikā ne tikai pierunā upurus pārskaitīt banku kontos esošo naudu, bet ļauniem nolūkiem izmanto gadījumus, kad cilvēki neiepazīstas ar autentifikācijas rīkos norādīto pieprasījumu, apstiprina tos, un izrādās, ka ir paņemts aizdevums vai iegādātas preces uz nomaksu. Pirms PIN kodu ievadīšanas autentifikācijas rīkos, ir svarīgi izlasīt, kāda darbība tiks veikta – atļauja pieslēgties internetbankai, maksājuma veikšana no bankas konta vai jauna aizdevuma līguma noslēgšana. Šī informācija ir pieejama un tiek norādīta, bet ne vienmēr iedzīvotāji tai pievērš uzmanību. Otra tendence – krāpnieki lūdz izņemt skaidru naudu no banku kontiem un novietot kādā konkrētā vietā, nodot kādai nepazīstamai personai vai nosūtīt it kā drošai glabāšanai, izmantojot pakomātu pakalpojumus. Ir jāatceras, ka bankas vai valsts iestādes tā nelūgs rīkoties nekad un nekādos apstākļos,” uzsver Armands Onzuls.

Desmit padomi, kā neuzķerties uz krāpniekiem:

Nedalies ar informāciju par bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā! Neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs! Banka nekad nezvanīs vai nerakstīs klientiem, lai lūgtu dalīties ar parolēm vai citiem personas datiem;

Neglabā informāciju par bankas pieejām, parolēm, kodiem un eParaksta piekļuves datiem vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki piemēram, makā;

Pirms ievadi PIN1 vai PIN2 kodu autentifikācijas rīkā, izlasi kādēļ tiek pieprasīts kods – vai tiek dota atļauja pievienoties internetbankai, tiek veikts maksājums kādai trešajai personai vai tiek noslēgts kāds jauns līgums;

Nekādā gadījumā nesūti citām personām attēlus vai video ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem;

Regulāri pārbaudi konta izejošos maksājumus! Uzstādi ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudi konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus;

Regulāri atjaunini bankā kontaktinformāciju! Ja darījums šķiet aizdomīgs, bankas darbinieki sazinās ar klientu, lai pārliecinātos, vai to tiešām veic klients;

Neievadi informāciju uznirstošajos logos un neklikšķini uz saitēm tajos;

Beidzot darbu, vienmēr atvienojies no internetbankas (poga – Iziet) un tikai pēc tam aizver pārlūkprogrammu;

Veic elektroniskos maksājumus tikai drošās interneta vietnēs! Pie interneta adreses pārlūkā ir jābūt atslēgas simbolam vai tai jāsākas ar https://;

Nepakļaujies krāpnieku prasībām viedierīcēs instalēt attālinātas piekļuves programmatūru! Nepieļauj, ka svešs cilvēks var rīkoties ar tavu ierīci un identitāti;

Neklikšķini uz e-pasta vēstulē un sociālo tīklu ziņojumā norādītās saites, ja neesi pārliecinājies, ka saite ved uz vietni, kas saistīta ar uzticamu vēstules sūtītāju.

Lasiet arī: «Uzvāriet roltonus, Rinkēviča kungs!» – soctīklu lietotāji sajūsmā, ka prezidents nakšņo kojās