Foto: Unplash.com

Tveicīgajā laikā ir svarīgi atcerēties, ka karstais laiks var būt īsts pārbaudījums sirds veselībai un labsajūtai. Īpaša piesardzība jāievēro tiem, kam ir kādas sirds veselības problēmas, kas ikdienā lieto medikamentus vai ir kādas citas hroniskas saslimšanas. Ko darīt, lai karstā laikā justos labāk, rūpētos par sirdi un vispārējo pašsajūtu, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Karstais laiks rada pastiprinātu slodzi mūsu sirdij, tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību pamatieteikumiem, kas palīdzēs parūpēties par sirdi vasaras laikā, iesaka farmaceite.

1. Pietiekama ūdens uzņemšana. Kastā laikā sirds veselībai svarīga ir pietiekama ūdens uzņemšana atbilstoši katra vecumam, veselības stāvoklim un fiziskajām aktivitātēm. Dodoties ārā, neaizmirstiet līdzi paņemt ūdens pudeli!

Veselam cilvēkam jālieto vismaz 2l ūdens dienā. Karstā laikā, pastiprināti svīstot, tiek zaudēts šķidrums, tāpēc tas jākompensē, dzerot ūdeni. Toties no alkohola, kofeīnu saturošu un saldinātu, kā arī ļoti aukstu dzērienu lietošanas ir jāizvairās. Savukārt hronisku nieru, sirds un asinsvadu saslimšanu, piemēram, sirds mazspējas gadījumā jāievēro ārsta norādījumi par nepieciešamā šķidruma daudzumu.

2. Sargāšanās no saules. Karstā laikā un īpaši sirds saslimšanu gadījumā nevajadzētu atrasties ilgstoši atklātā saulē, kā arī karstās, nevēdinātās telpās.

Lasiet arī: Sinoptiķu brīdinājums par stipru karstumu turpmākajās dienās Latvijā

3. Atbilstošs apģērbs. Karstā laikā ir jāizvēlas atbilstošs apģērbs – viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas. Galvai noteikti jābūt nosegtai ar galvassegu – cepuri vai lakatiņu.

4. Nesportot saulē un karstumā. Izvairīties no smagas fiziskas slodzes gan saulē, gan karstās un nevēdinātās telpās. Fiziskajai slodzei un sporta aktivitātēm jābūt samērīgām, ņemot vērā gan laika apstākļus, gan veselības stāvokli. Fiziskajām aktivitātēm jāizvēlas rīta un vakara stundas, kad ir vēsāks un saule ir mazāk aktīva.

5. Īpaša piesardzība riska grupām. Īpaši uzmanīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem un hronisku saslimšanu gadījumā, kā arī lietojot noteiktus medikamentus. Īpaša vērība jāvelta arī bērniem.

Kas patiks sirdij?

Sirds un asinsvadu saslimšanu profilakses pamatā ir veselīgs dzīvesveids, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Tādēļ rūpes par sirdi ikdienā ir komplekss veselīgu ieradumu kopums, kas palīdzēs uzturēt gan sirds, gan vispārējo veselību. Kam pievērst uzmanību? Rekomendācijas sirds un asinsvadu veselībai ir šādas:

• Atmetiet kaitīgos ieradumus kā smēķēšanu, ierobežojiet alkohola patēriņu.

• Ieteicamas regulāras, atbilstošas fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā. Izvēlieties sev piemērotu sportošanas veidu – staigāšana, peldēšana, braukšana ar riteni, nūjošana, galvenais, vairāk kustēties katru dienu.

• Izvēlieties veselīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu ik dienas. Samaziniet sāls patēriņu un ēdienkartē iekļaujiet dārzeņus, zaļumus, augļus, ogas, zivis un jūras produktus, pilngraudu produktus, augstvērtīgu olīveļļu, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.

• Centieties samazināt lieko svaru, ja tāds ir. Nosakiet ķermeņa masas indeksu (ĶMI = svars (kg) : augums (m)2) – normāla ķermeņa masa ir robežās 18,5-24,99. Jāņem vērā arī vidukļa apkārtmēra mērījumi.

• Samaziniet stresa līmeni. Ir svarīgi sabalansēt darba un atpūtas režīmu, kā arī jāatvēl pietiekams laiks miegam – vismaz 7-8 stundas.

• Ja ārsts ir izrakstījis medikamentus, tie ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā. Bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu pārtraukt vai mainīt devas nedrīkst.

• Regulāri jākontrolē asinsspiediens un pulss. Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, savukārt pulsam miera stāvoklī jābūt 60-80 sitieniem minūtē.

• Regulāri jānosaka arī savs holesterīna un glikozes līmenis, vajadzības gadījumā tas jāsamazina.

• Apmeklējiet savu ģimenes ārstu ikgadējā profilaktiskajā vizītē. Reizi gadā būtu vēlams noteikt holesterīna un cukura līmeni. Vajadzības gadījumā ārsts nozīmēs arī citus izmeklējumus, piemēram, elektrokardiogrammu, ehokardiogrammu, veloergometriju, Holtera monitoringu. Papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā ir iespēja pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE metodes, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas risku.

Sirds stiprināšanai

Sirds veselībai un stiprināšanai I. Priedniece iesaka lietot zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Savukārt no ārstniecības augiem talkā nāks vilkābele, mātere, melisa, baldriāns, piparmētra, bet no minerālvielām un vitamīniem – magnija un B grupas vitamīnu preparāti. Noderēs arī koenzīms Q10 – enerģijai, kas ieteicams arī holesterīna līmeni pazeminošu medikamentu lietošanas laikā.