Multikulturālisms padara Rīgu spēcīgu un starptautisku, Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru samita atklāšanā sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs vērsa uzmanību, ka Rīgas kādreizējam mēram Džordžam Armitstedam bija gan Baltijas, gan Skotijas saknes, savukārt paša Ušakova valodā dzirdams krievu akcents, “un tie ir tikai daži piemēri, kas liecina par to, ka multikulturālisms padara Rīgu spēcīgu un starptautisku”.

Rīgas mērs pauda prieku par to, ka samits pirmo reizi tiek organizēts tieši Rīgā, Austrumeiropā, un atgādināja, ka nākamgad tas norisināsies Ļubļanā, Slovēnijā. Ušakovs teica, ka Rīgai ir gadsimtiem ilgas tradīcijas uzturēt saikni ar Eiropas galvaspilsētām, un Rīga vienmēr ir bijis svarīgs tirdzniecības centrs.

“Eiropa kļūst urbanizēta, tomēr pilsētas ir arī vieta, kur vērojama būtiska sociālā un ekonomiskā attīstība. Pilsētu loma kļūst arvien nozīmīgāka visā kontinentā, un, ja ES salīdzinām ar plaušām, tad pilsēta ir tās gaiss. Ja runājam par ES nākotni, tad pilsētām tajā noteikti ir būtiska loma,” norādīja Ušakovs.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas savienības viceprezidents Marošs Šefčovičs uzrunu sāka ar secinājumu, ka pilsētām pieaug interese par Eiropu, bet Eiropas iestādēm par pilsētām, un ir daudz, ko abas puses viena otrai var piedāvāt.

“Jāturpina veidot cieša sadarbība. Veiksmīgs piemērs ir Parīzes līguma sarunas, pēc kurām ir skaidrs, ka pozitīvu rezultātu nebūtu izdevies sasniegt bez pilsētu aktīvas iesaistes un rīcības. Vienlaikus pilsētas arī ir pirmās, kas tiek kritizētas par sastrēgumiem un pārapdzīvotību, tādēļ šīs problēmas jārisina ikdienā un ļoti praktiskā, konkrētā veidā,” uzsvēra EK Enerģētikas savienības viceprezidents.

Šefčovičs skaidroja, ka EK mēģina pielāgot savas atbalsta programmas tieši pilsētu vajadzībām. Viņaprāt, diskutējot par Eiropas septiņu gadu budžetu, jāmeklē sinerģiski risinājumi, kā budžetu izmantot pēc iespējas prātīgāk, jo pēc “Breksita” līdzekļu būs mazāk.

“Mainīsies pilsētu finansējuma metodes. Ir jāmeklē jauni veidi, kā pilsētas var izmantot arī privāta sektora līdzekļus, kas veicinātu pilsētu attīstību. Pilsētām ir nepieciešams pielāgot politikas nostādnes to izmēriem un vajadzībām,” viņš teica.

Savukārt ES reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu aicināja pilsētas izmantot neizmantotās ES kohēzijas iespējas, minot piemēru, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju pilsētās zina, ka ceļš, pa kuru viņi brauc, ir tapis ar kohēzijas politikas palīdzību.

“Protams kohēzija nav vienīgais palīdzības rīks, bet tas ir labs un svarīgs rīks. Jāveido politika, kas samazina atšķirības starp dažādiem reģioniem, un mums nepieciešams vienoties par kohēzijas politikas konsolidēšanu nākamajam periodam. Ņemot vērā izaicinājumus Eiropā – drošību, migrāciju, Eiropas armijas izveidi un “Breksitu”, būs ļoti grūti cīnīties par kohēzijas politiku,” skaidroja Krecu.

Jau ziņots, ka pirmo reizi ikgadējais ES galvaspilsētu mēru dialogs norisinās Austrumeiropā.

Samits noslēgsies ar Rīgas deklarācijas par ES galvaspilsētu lomas stiprināšanu pilsētu izaugsmei un vienotībai ES Pilsētprogrammas ietvaros pieņemšanu. Tam plkst.13.10 sekos preses brīfings, kurā piedalīsies Ušakovs, Šefčovičs, Krecu un Ļubļjanas pilsētas vicemēre Tjaša Ficko.