Valsts Kontrole (VK) revīzijā nav varējusi iegūt pietiekamus pierādījumus, vai Zemkopības ministrijas (ZM) plūdu seku novēršanai izmaksātās kompensācijas izmaksātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, teikts VK revīzijā par ZM 2017.gada pārskatu.

VK nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus, vai piešķirtie līdzekļi kompensācijām primāro produktu ražotājiem zaudējumu daļējai kompensēšanai par pagājušā gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām, sienu un šo izmaksu administrēšanai ir izmaksāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lai arī ZM norādīja, ka galvenais nosacījums kompensācijas saņemšanai ir pilnībā bojā gājusi sējuma platība, ZM nenoteica skaidri definētus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, ja kompensācijas saņēmējs izlemj ražu daļēji novākt, un kādas sankcijas piemēro, ja kompensācijas saņēmējs nebūs atsaucis pieteikumu. Tā rezultātā ZM apstiprinātie kompensāciju piešķiršanas nosacījumi nebija izprotami ne kompensāciju saņēmējiem, ne Lauku atbalsta dienestam (LAD) un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, kas veica pārbaudes pirms kompensāciju izmaksas.

Tāpat VK norāda, ka sākotnēji ZM nebija paredzējusi pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu atbilstoši mērķim. Pēcpārbaudes sākās tikai pērn decembrī, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ un saistībā ar nepieciešamību laukus sagatavot jaunajai ražai nebija iespējams pārliecināties, vai iepriekšējā gada raža ir gājusi bojā. Tāpēc pēcpārbaudes nevarēja sniegt pārliecību, vai attiecīgajā gadījumā kompensāciju izmaksa ir bijusi pamatota.

VK ieskatā ir apšaubāma pēcpārbaudēm piemērotā metode, jo tā nebija balstīta uz risku izvērtējuma pamata. Pārbaudāmās platības tika izvēlētas ar nejaušu atlasi no lielākajiem kompensāciju saņēmējiem, jo normatīvajos aktos nav skaidri definēti nosacījumi un kritēriji atbalsta saņemšanai, kā arī netika paredzēti skaidri kontroles mehānismi. Līdz ar to pastāv risks, ka valsts budžeta finansējums arī turpmāk netiks izmantots atbilstoši paredzētajam mērķim. Turklāt LAD pēcpārbaudēs ir pārbaudījis tikai 1,6% no 2933 kompensāciju saņēmējiem, kas nerada pārliecību, ka LAD pastāvēja iespēja konstatēt visu nepamatoti izmaksāto kompensāciju apjomu. Tāpat revīzijā secināts, ka ZM kompensācijas izmaksāja trīs mēnešu laikā pārsteidzīgi un sasteigti, lai gan ZM ar Eiropas Komisiju (EK) saskaņotais atbalsta ilgums bija viens gads.

Tāpat VK konstatējusi, ka LAD pēc valdības akcepta kompensāciju izmaksai, atklājot un labojot neatbilstības kompensāciju aprēķiniem, trīs klientiem atbilstoši plūdu radītajiem zaudējumiem izmaksāja kompensācijās par 7335 eiro vairāk. Savukārt sešiem lauksaimniekiem par 14 198 eiro mazāk, jo lauksaimnieki dažos laukos novāca ražu pēc informācijas sagatavošanas valdības sēdei. Ministru kabineta rīkojums šādus tehniska rakstura grozījumus neparedzēja. Papildus tam LAD iekšējo kontroles procedūru trūkuma rezultātā, kļūdaini ievadot datus, ir normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksājis kompensāciju vismaz 148 824 eiro apmērā. LAD pārbaužu rezultātā konstatējis, ka kļūda ir radusies vienā pārvaldē, vienam darbiniekam nepareizi ievadot datus informācijas sistēmā. Kopējais neatbilstoši izmaksātais līdzekļu apjoms atbilstoši LAD veiktajām pārbaudēm ir 148 825 eiro, no kuriem LAD līdz šā gada 26.aprīlim ir atguvis 23 308 eiro.

Lai turpmāk novērstu nepamatotu valsts un Eiropas finanšu līdzekļu izmaksu ārkārtējās un citās iepriekš neparedzētās situācijās, ZM ir jāizvērtē nepieciešamību precizēt tiesību aktus, kas reglamentē izmaksas ārkārtējās un citās iepriekš neparedzētās situācijās, definējot skaidrus atbalsta izmaksas nosacījumus un izvērtēt, vai nosakot izmaksājamā atbalsta apjomu, nepastāv risks pārkāpt noteiktos atbalsta intensitātes kritērijus. VK iesaka LAD veikt nepieciešamās darbības, lai atgūtu normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksātās kompensācijas.

Tāpat VK revīzijā secinājusi, ka Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” nenodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu krājumu uzskaiti, kā arī neveic krājumu inventarizāciju. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) automašīnu izmantošanas ceļazīmju un degvielas uzskaites pārbaudēs konstatēts, ka ceļazīmēs netiek norādīti precīzi brauciena maršruti un saskaņā ar dokumentos norādīto braucieni tiek veikti ar tukšu bāku. Konstatētie fakti norāda uz nepilnīgu automašīnu izmantošanas kontroli un neekonomisku automašīnu izmantošanu.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu krājumu uzskaiti, zinātniskajam institūtam “Silava” jānodrošina krājumu uzskaites izsekojamību, tajā normatīvajiem aktiem atbilstošu krājumu uzskaite, kā arī jāpilnveido transportlīdzekļu lietošanas noteikumus. Tāpat institūtam jāizstrādā atlīdzības sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, klasificējot amatus un nosakot tiem atbilstošas mēnešalgas un darba laika uzskaiti.

Visbeidzot VK revīzijā arī secinājusi, ka Valsts augu aizsardzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādī norādīto pakalpojumu cenu aprēķins nav izsekojams. Atsevišķos gadījumos pakalpojumu cenas nesedz izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu. Tāpat atsevišķos gadījumos pakalpojumu cenā ir iekļauti izdevumi nepamatotā apmērā.

Taču revīzijas ierobežotā laika apjoma dēļ VK revidenti nevarēja noteikt kopējo maksas pakalpojumu cenrāža neatbilstību faktiskajai pašizmaksai.

VK iesaka VAAD izvērtēt maksas pakalpojumu aprēķināšanas metodiku un papildināt to ar principiem, kas nosaka, kādā veidā tiek veikta izdevumu proporcionāla attiecināšana, tostarp, paredzot administrācijas izdevumu attiecināšanas nosacījumus. Lai gūtu pārliecību, ka maksas pakalpojumu cenas ir ekonomiski pamatotas, VAAD jāizvērtē esošos maksas pakalpojumu cenrāžus, nepieciešamības gadījumā, pakāpeniski veicot to pārrēķinus un jānodrošina pašizmaksas aprēķinā iekļauto izdevumu pozīciju vienādus nosaukumus un mērvienības grāmatvedības uzskaitē, pilnveidojot izdevumu uzskaites kontroles procesus.

LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” pērn novembra beigās vēstīto, daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.

Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts – kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.

Ziņas avots: LETA.