Krāpnieki interneta vidē joprojām aktīvi izmanto sociālo mediju platformas un iepazīšanos portālus, lai iemantotu upuru uzticību un pēc tam izspiestu naudu no tiem, norāda Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

«Meklējot otru pusīti vai iepazīstoties internetā izklaides nolūkos, vientiesīgi iekritu krāpnieces lamatās – nosūtīju viņai intīmu foto, ieslēdzu kameru un izģērbos. Tagad tiek draudēts to izplatīt visiem maniem draugiem un paziņām, kā arī ievietot youtube.com.» Šāda rakstura ziņojumi arvien biežāk tiek saņemti Drošsinternets.lv ziņojumu līnijā, informē Katkovska.

Ierasta naudas izspiedēju prakse ir izmantot viltotus profilus sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos. Tiklīdz ir izveidojusies sarakste ar upuri, viņam tiek nosūtīts internetā atrasts kailfoto ar aicinājumu atsūtīt arī savu intīma rakstura fotogrāfiju vai video.

«Nereti šāda veida likumpārkāpumus veic pat organizēti grupās, ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidojot neeksistējošu cilvēku atkailināšanās video. Pēc tam sociālajos medijos noskata upuri, ar kuru vispirms izvērš nevainīgu saraksti, un tad nosūta jau iepriekš sagatavoto video ar izģērbšanos,» stāsta Katkovska.

Ir arī gadījumi, kuros jaunā «sarunu partnere» neslēpj savu identitāti – ieslēdz kameru, izģērbjas, pieņemot, ka upuris nepaspēs viņu nofilmēt, bet pēc tam to pašu lūdz izdarīt arī upurim.

«Tiklīdz naudas izspiedēji ir saņēmuši fotogrāfiju vai video, tiek pieprasīta nauda par tālāku intīmo rakstura materiālu neizplatīšanu draugu vidū un internetā,» uzsver Drossinternets.lv vadītāja.

«Pieprasītās naudas summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.»

Katkosvksa stāsta, ka bieži vien cilvēki domā, ka ar viņiem nekas tāds nenotiks, taču saņemto ziņojumu analīze tomēr liecina par to, ka krāpnieki ir gana prasmīgi un spēj apvārdot pat vislielākos skeptiķus.

Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, drošākais risinājums ir nesūtīt savus intīma rakstura foto vai video, kā arī, izmantojot video čatus, neatkailināties internetā iepazītām personām. Svarīgs aspekts ir arī sarunu biedra sociālo tīklu patiesums.

Ja tomēr gadās nonākt situācijā, kad krāpnieki mēģina izspiest naudu, Katkovska uzsver, ka nekādā gadījumā nevajag maksāt prasīto summu, jo krāpnieki turpinās naudas izspiešanu.

Šādās situācijā ir svarīgi saglabāt visus pierādījumus par saziņu – foto, video, ekrānšāviņus – gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par vēršanos Valsts policijā.

«Ir jābloķē krāpniekam pieeja jūsu sociālo mediju platformu kontiem, kā arī jāpaziņo par šiem cilvēkiem sociālā medija administrācijai. Nereti izspiedēji izmanto vairākus sociālo tīklu kontus, tāpēc visdrošākais risinājums ir izdzēst vai deaktivizēt savus profilus visos sociālajos tīklos,» stāsta Katkovska.

Ja gadījumā video tiek publicēts un persona atrodas Latvijā, pastāv iespēja arī vērsties civiltiesiskā ceļā pret video publicētāju, pieprasot mantisku kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu.

Katkosvka arī informē, ka par šādiem gadījumiem nebūtu jāklusē, bet gan jāziņo sociālo mediju administrācijai. Citas opcijas ir vēršanās Drossinternets.lv ziņojumu līnijā vai vēršoties Valsts policijā.

Lasiet arī: Četru dienu laikā krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši 415 460 eiro